Jāuzsver, ka šis atskaites punkts norādīs, vai pēdējā laikā atkal vērojamais Covid-19 uzliesmojums izvērtīsies plašākās negācijās, kuras neapšaubāmi skars arī ekonomiku, jo var ne tikai iezīmēties ar kārtējiem negatīvajiem pavērsieniem izmitināšanas, ēdināšanas un pasažieru pārvadājumu nozarē, bet arī negatīvi ietekmēt plašāku nozaru spektru, piemēram, rūpniecību, kura var saskarties ar pieprasījuma trūkumu, kā arī nekustamo īpašumu biznesu, kurš var ciest no maksātspējas krituma un mazāka pieprasījuma pēc komerctelpām.
Attiecībā uz iepriekš pieminēto rūpniecību no nozares pārstāvjiem arī ir dzirdēts, ka rādītāju uzlabojums gada otrajā ceturksnī lielā mērā bija saistīts ar iepriekš aizrunātajiem pasūtījumiem un tālākajā attīstībā ir svarīgi, ko nesīs rudens sākums. Te scenāriju klāsts var būt visai plašs, un šis varētu būt brīdis, kad dažādās ražošanas sfērās situācija varētu krietni vien atšķirties, jo, no vienas puses, Covid-19 pandēmija pieņemas spēkā un tās pirmais vilnis jau ir ievērojami iedragājis patērētāju maksātspēju, savukārt, no otras puses, šobrīd piedzīvojam valdību un centrālo banku veiktu visai vērienīgu naudas pumpēšanu pasaules ekonomikā, kam vajadzētu veicināt gan pieprasījumu, gan arī iespējamību kāpināt ražošanas jaudas, lai šo pieprasījumu apmierinātu. Turklāt jau otrā ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņu dati liecina, ka, par spīti samērā iespaidīgajam gandrīz 9% vērtajam kritumam gada izteiksmē, Latvijas tautsaimniecība ir diezgan vitāla, turklāt atsevišķu nozaru dati kopš otrā ceturkšņa ir vēl uzlabojušies, radot piesardzīgu hipotēzi, ka Latvijas ekonomika sāk atgūt iepriekš zaudēto.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!