Latvijas tautsaimniecības izaugsme strauji nospiež bremzes pedāli

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps, rēķinot gada izteiksmē, sasniedzis vien 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais ātrais novērtējums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni šis indikators sarucis par 0,3%, tas ir pirmais kritums kopš 2016. gada, kad tautsaimniecības izaugsmi bremzēja pasaules deflācijas draudi un Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamības pārrāvums ar tam sekojošo kritumu Latvijas būvniecības sektorā. Arī rēķinot gada izteiksmē, ekonomiskā bremzēšanās ir visai jūtama, jo, piemēram, vēl pagājušā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika pret šo pašu periodu 2017. gadā bija augusi par visai solīdu 5,1%. 

Tā kā šobrīd pieejama informācija vien ātrā novērtējuma kontekstā, izklāsts par norisēm konkrētās tautsaimniecības norisēs pagaidām vēl ir visai skops, taču arī ar to pietiek, lai secinātu, ka ekonomiskā konjunktūra sāk zaudēt savu iepriekšējo spožumu. Statistiķi aplēsuši, ka IKP ietekmējis apjoma pieaugums būvniecībā (6%) un pakalpojumu nozarē (3%). Rūpniecības apjoms saglabājies iepriekšējā gada līmenī, neskatoties uz būtisku samazinājumu elektroenerģijas ražošanā, gāzes un siltuma apgādē.
 

Stabili pamati

Parādoties pazīmēm par ekonomiskās konjunktūras pasliktināšanos, aktuālāks kļūst jautājums, uz cik stabiliem pamatiem tautsaimniecība ir būvēta, jo tieši šis faktors var izrādīties noteicošais, ar cik lielām blaknēm nāksies saskarties brīdī, kad pasauli, iespējams, pārņems jauni finanšu satricinājumi. Šobrīd šī tēma var kļūt aktuālāka, jo globālo parādu apjoms iepriekšējos gados turpinājis pieaugt, bet vienlaikus tiek paredzēts, ka pasaules ekonomikas izaugsme zaudēs savus apgriezienus. 

Tiek lēsts, ka tā dēvēto pasaules parādu kopējais apjoms vairāk nekā trīskārt pārsniedz ekonomikas apjomu, tas nozīmē, ka aizvien lielāka ienākumu daļa jānovirza iepriekšējo saistību segšanai, tādējādi ierobežojot tos līdzekļus, ko mājsaimniecības un uzņēmumi ar savu patēriņu varētu novirzīt ekonomikas izaugsmei. 

Runājot par situāciju Latvijā, Swedbank galvenā ekonomista pienākumu izpildītāja Latvijā Agnese Buceniece vērš uzmanību uz to, ka, neskatoties uz izaugsmes bremzēšanos šī gada sākumā, Latvijas ekonomikas pamati joprojām ir diezgan spēcīgi un izaugsme līdzsvarota. Eksperte zina teikt, ka tā dēvētais tekošā konta deficīts ir neliels un bažas nerada. Arī budžeta deficīts ir mazs un atbilst ES fiskālajiem noteikumiem. Turklāt arī valsts parādu slogs nav liels – 35,9% no IKP, kas ir būtiski mazāk nekā Māstrihtas 60% kritērijs, turklāt Latvijas rādītājs ir viens no labākajiem eirozonas valstu vidū.