Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Lembergs: Starptautiskajā ekonomikā daudzas lietas ietekmē ģeopolitika

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas (LTBA) prezidents Aivars Lembergs intervijā Guntaram Gūtem.Latvijas tranzīta nozare šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Kādi, jūsuprāt, tam ir galvenie iemesli?Katra kravu grupa, katrs terminālis jāskata atsevišķi - gan ekonomikas, gan ģeopolitisko notikumu kontekstā.

Pirms 20 gadiem Krievija pieņēma savu transporta attīstības stratēģiju, kurā Baltijas valstu virziens netika integrēts. Faktiski Krievija skaidri pateica, ka caur Latviju un Igauniju transportēs tikai to kravu apjomu, ko caur Krievijas ostām nebūs iespējams pārkraut. Turklāt līdz pat Krievijas uzņemšanai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Krievija pret Latviju vēl piemēroja diskriminējošus dzelzceļa tarifus, kas padarīja kravu transportēšanu uz Latvijas ostām finansiāli neizdevīgu. Ar to tika veicināts kravu apgrozījuma pieaugums Igaunijas un Lietuvas ostās, kā arī Krievijas ostās Somu līcī. Pēdējos piecos gados kravu transportēšanas jomā Latvijas virzienā vērojama stagnācija. Vienīgā joma, kur jūtams pieaugums, ir ogļu kravas, jo, līdz Krievijas iestājās PTO, dzelzceļa tarifi attiecībā uz ogļu pārvadāšanu Latvijas virzienā nebija diskriminējoši. Pēc iestāšanās PTO Krievijai nācās vienādot dzelzceļa tarifus. Līdz ar to transportēšanas izmaksas gan uz Latvijas, gan uz Krievijas ostām Somu līcī bija vienādas. Kaļiņingradas virziens subsidē Klaipēdas virzienu, tāpēc kravas aizvest uz Latvijas ostām ir krietni dārgāk nekā uz Klaipēdu. Arī pasaules ekonomikas samazināšanās ietekmē termināļu apgrozījumu, piemēram, būtisks kritums redzams konteineru pārvadājumos.Kā nodrošināt un saglabāt biznesa attīstību?Prognozējot nākotnes attīstības scenārijus, Ventspilī jau 2000. gadā pieņēmām attīstības stratēģiju, kurā rēķinājāmies, ka kravu apjoms būtiski nesamazināsies, taču naudas plūsmā prognozējām kritumu apjomā no desmit miljoniem līdz apmēram 20 miljoniem tonnu. Paralēli tam pašvaldība mērķtiecīgi strādāja, lai attīstītu rūpniecību, kas šobrīd ir viens no galvenajiem Ventspils brīvostas darbības principiem. Kopš 2000. gada Ventspilī darbu sākušas 22 dažādu nozaru ražotnes un vidēji gadā klāt nāk divas jaunas. Lielajos uzņēmumos strādā ap 250 cilvēku, vidēji vienā uzņēmumā darba vietas ir 70-80 cilvēkiem. Pašvaldība neko neuztur mākslīgi, bet ar pieejamajiem instrumentiem palīdz attīstīties. Izvēlējāmies arī nozaru dažādošanu, jo ne vienmēr krīzes ir globālas un visas nozares aptverošas, tādēļ mums ir garantija, ka ekonomisku satricinājumu laikā var tikt skarta kāda nozare, bet tajā pašā laikā pārējās ražotnes turpinās strādāt. Ventspilī darbojas gan elektronikas, gan metālapstrādes, gan kokrūpniecības jomas uzņēmumi. Tajos neražo, piemēram, dēļus, bet gan augstvērtīgu koka produkciju. Būtiski gan ielāgot - ja tiek veidota liela ražotne, var būt problēmas ar kvalificētu darbaspēku. Piemēram, kāds mašīnbūves uzņēmums Ventspilī izjuta deficītu pēc 50 kvalificētiem metinātājiem.Citas pašvaldības šo problēmu risina, veicinot sadarbību starp uzņēmējiem un profesionālajām izglītības iestādēm - sēdina visus pie viena galda un kopīgi plāno, kādus speciālistus nepieciešams apmācīt.Pašvaldība nenosaka, ko profesionālajai skolai izglītot, jo šīs skolas nav pašvaldības pārziņā. Ja profesionālajai skolai ir vēlme sadarboties ar uzņēmējiem, tad process norit veiksmīgi. Tas pats attiecas uz augstskolām. Ja izglītības iestāde neprot vai arī nevēlas sadarboties, tad nekas arī nesanāk.Ko tieši darāt biznesa attīstībai?Mūsu uzņēmumiem ir svarīgi tās ražoto produkciju eksportēt. Tādēļ būtiska ir preces transportēšanas iespēja pāri jūrai. Paralēli transporta kuģiem arī prāmju līnijas nodrošina loģistiku. Ventspilī izveidotas prāmju līnijas uz Vāciju un Skandināvijas valstīm. Lai gan prāmju līnijās netiek transportēts liels apjoms kravu, tomēr arī tās nodrošina loģistiku, tādēļ esam pilnīgi vai daļēji atbrīvojuši tās no ostu nodevām.Un viss notiek ideāli?Process notiek. Pretenzijas ir pret ceļu uzturētāju darba kvalitāti ziemā, jo nepietiekami attīrīta sniega dēļ kravas automašīnām ir problemātiski nokļūt līdz Ventspils ostai. Šobrīd autoceļš ir labi sakārtots, bet ziemās ir problēmas. To varētu salīdzināt ar terorismu pret starptautisko darba dalīšanu, kas nav terorisms ar spridzināšanu, bet gan ar autoceļu nekvalitatīvu uzturēšanu.Kravas uz ostām gan tomēr transportē arī pa dzelzceļu.Šeit saskaramies ar diskriminējošu attieksmi - piemēram, Lietuva pārkāpj nosacījumus par vienlīdzīgu tarifu piemērošanu dzelzceļa pārvadājumiem uz Klaipēdu un Kaļiņingradu. Krietni dārgāk izmaksā kravas aizvest uz Latvijas ostām nekā uz Kaļiņingradu vai Klaipēdu. Tādēļ kravas no Baltkrievijas pa dzelzceļu pārsvarā tiek transportētas uz turieni. Mūsu valdība nekādi necīnās pret šo diskrimināciju, tādēļ LTBA sagatavojusi oficiālu pretenziju, ar kuru vērsīsimies Eiropas Komisijā pret Lietuvu.Cik spēcīgi Krievijas un Eiropas Savienības (ES) savstarpējās sankcijas ietekmē tranzīta plūsmu?Ģeopolitiskie procesi ietekmē starptautisko biznesu pastāvīgi. Ar visdažādākajiem notikumiem. Piemēram, patlaban Latvijas tranzīts zināmā mērā iegūst no Igaunijā savulaik pieņemtā lēmuma pārvietot bronzas kareivi.Tas taču notika pirms daudziem gadiem.Bet ietekme joprojām ir jūtama, jo Krievijas pretreakcija nav beigusies. No tā Latvijas tranzīta nozare savā ziņā iegūst, jo daļa Igaunijas kravu joprojām tiek novirzīta caur Latviju.Tie ir politiski lēmumi, kam pamatā nav ne kripatiņas ekonomikas.Piekrītu, bet starptautiskajā ekonomikā daudzas lietas ietekmē arī ģeopolitika. Tāpēc svarīgi izvērtēt katru lēmumu, katru vārdu. Īpaši - valsts amatpersonām. Mūsu ārlietu ministra (Edgara Rinkēviča (Vienotība - red.) izlēcieni pret atsevišķiem Krievijas estrādes māksliniekiem, iekļaujot viņus t.s. melnajā sarakstā, savā ziņā ir tikai tādi čivavas čaukstieni pie Gulivera kājām, taču uzmanību pievērš. Neko nevērš par labu, bet sliktu gan izdara. Ja nebūtu šādu ministra izlēcienu, tranzīta jomai un tautsaimniecībai kopumā būtu daudz vairāk darba, bet cilvēkiem iespēja vairāk nopelnīt.Politikā savi motīvi, bet biznesa pamatā ir izdevīgums. Vai Latvijas tranzīta nozare nespēj piedāvāt ekonomiski pievilcīgus nosacījumus, kas novērš politiski motivētus, ekonomiski neizdevīgus lēmumus?Katrs terminālis veido savu individuālo attīstības stratēģiju, un tikai no profesionāļiem atkarīgs, vai tā ir veiksmīga vai ne. Klienta izvēles pamatā ir trīs galvenie kritēriji - lētākais, ātrākais un drošākais transportēšanas ceļš. Ventspilij šajā ziņā nav paveicies, "pateicoties" Ģenerālprokuratūras pretlikumīgajam lēmumam. Faktiski prokuratūra ir nodrošinājusi, ka Ventspilī svarīgus termināļus kontrolē bēdīgi slavenais Rūdolfs Meroni, kurš domā par personīgo kabatu, bet neprot veidot sadarbību ar biznesu.Piemēram?Kālija sāls pārkraušanas terminālis Kālija parks vēl nesenā pagātnē pārkrāva ap pieciem miljoniem tonnu gadā. Bija plāns apjomu palielināt līdz 6,5 miljoniem tonnu. Taču pērn Kālija parks pārkrāva tikai 140 tūkstošus tonnu. Rūdolfs Meroni kravu īpašniekiem no Krievijas un Baltkrievijas piedāvā kaut kādas kreisās shēmas. Bet Krievijas un Baltkrievijas biznesam sen vairs nav pieņemams deviņdesmito gadu biznesa stils. Tas pats attiecas uz Ventspils Tirdzniecības ostu un citiem. No šīm darbībām Ventspils brīvostas zaudējums ir ap desmit miljoniem tonnu gadā, kas attiecīgi nozīmē arī neiegūtus desmit miljonus eiro. Tas ir milzīgs mīnuss. Taču tā būtu mazākā bēda - nomainītu to Ostapu Benderu un varētu atjaunot kravas. Bizness nestāv uz vietas. Ja nav Ventspils ostas, paliek Rīga, Klaipēda, Krievijas ostas Somu līcī. Neviens vairs nerēķinās ar Ventspils iespējām un ostas jaudām, savus biznesa plānus saista ar citām ostām. Labākajā gadījumā Ventspils varētu atgūt ap 30% no zaudētā.Vēl jau bez Krievijas un Baltkrievijas ir citu valstu kravu īpašnieki - Kazahstāna, Ķīna…Kazahiem esam piedāvājuši Ventspils iespējas - vēl deviņdesmito gadu vidū piedāvājām attīstīt graudu pārkraušanas termināli. Taču Kazahstānas uzņēmējiem nav izdevīga dzelzceļa tarifu politika Ventspils virzienā, tādēļ viņi šīs jaudas tikpat kā nemaz neizmanto. Kazahstānas stratēģiskais partneris ir Krievija, bet viņu lēmums nesūtīt kravas Latvijas virzienā nav saistīts ar to, lai ieriebtu mums, bet vienkārši nav ekonomiski izdevīgi. Savukārt Ķīna izvēlējusies galveno loģistikas centru Eiropā veidot Baltkrievijā, ieguldot tur milzīgas investīcijas. Situācija ir vienkārša - ja stratēģiskais centrs ir Minskā, tad Baltijas valstis automātiski ir malā. Esam savulaik Ventspilī rezervējuši 100 hektāru teritoriju, kurā piedāvājām ķīniešiem izveidot stratēģisko transporta centru. Ja viņiem būtu vēlme šeit investēt, mēs veidotu jaunu - ziemeļu - ostu, uzbūvētu nepieciešamo infrastruktūru. Pagaidām par to interesi neesam jutuši. Jāsaprot - mūs neviens nekur negaida, ja tas nav ekonomiski izdevīgi. Jebkuru mūsu piedāvājumu ievēros tikai tad, ja tas būs interesants biznesam. Šeit nav nekādu mīlas jūtu. Emocijas ir attiecībās ar dāmām. Biznesā visu nosaka skaitļi. Un biznesā ir ļoti daudz spēlētāju, bet salīdzinājumā ar konkurentiem mēs esam maziņi. Mazi, toties bravūrīgi un kašķīgi ar kaimiņiem.Valdības stratēģija ir nepareiza?Katrai valstij ir sava specifika, kā veicināt biznesu. Piemēram, šobrīd aktuāls ir jautājums par Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona tālāko attīstību. Manā skatījumā būtu loģiski, ja valsts abos šajos uzņēmumos pārdotu savas kapitāla daļas. Ideālais variants - ja tie būtu dažādi pircēji - lai darbojas un konkurē. Taču mūsu videi ir raksturīgi - ja starp pretendentiem būs kāds no Latvijas, un vēl vairāk - ja viņš būs latvietis -, noēdīs bez sāls, jo izrādīsies, ka viņš dzimis un audzis konkrētā pilsētā, gājis konkrētā skolā un augstskolā un sēdējis vienā solā ar kādu "nepareizo" cilvēku. Ja pretendents būs ārvalstnieks, tad uzņēmumu pārdos jebkuram gluži par baltu velti, jo viņš būs ārzemnieks. Atcerieties bankas Citadele pārdošanas darījumu - to taču nopirka par pašas bankas naudu. Lietuvā ir pilnīgi pretēji - paskatieties, kā viņi cīnās viens par otru! Lietuvā lietuvietim centīsies dot priekšroku vienmēr, ja tikai būs iespēja! Krievijā ir vertikāli integrēta varas sistēma, tur ir sava specifika, kā tiek vadīta valsts ekonomika. Savukārt ASV - līdz zināmam lielumam uzņēmējs skatās uz Balto namu, bet tiklīdz uzņēmēja bizness pārsniedzis noteiktu lieluma robežu - Baltais nams jau skatās uz uzņēmēju, ko uzņēmējs teiks, kā reaģēs. Katrai valstij ir sava ģeopolitiskā stratēģija - Krievijai, Lietuvai, ASV, Turcijai. Tikai Latvijai nav.Uzskatāt, ka Latvijas valdība nerēķinās ar nacionālā biznesa interesēm?Tā nebūtu īsti pareizi teikt. Par nelielām tēmām rēķinās. Piemēram, LTBA bijusi konstruktīva sadarbība ar visiem satiksmes un finanšu ministriem neatkarīgi no viņu politiskās piederības. Esam spējuši rast abpusēji pieņemamus kompromisus dažādos jautājumos, jo vienmēr tikušas veidotas darba grupas, kurās piedalījušies gan valsts, gan biznesa pārstāvji.Tad jau viss atkarīgs no konstruktivitātes.Ne vienmēr. Piemēram, iepriekšējos četrus gadus LTBA un Finanšu ministrijas darba grupa strādāja pie Muitas likuma grozījumiem. Vienojāmies par izmaiņu būtību. Uz izskatīšanu Saeimā aizgāja normāls likumprojekts. Bet pēkšņi izrādās, ka ministrija (apejot Ministru kabinetu) jau Saeimā papildus iesniegusi pilnīgi citus priekšlikumus nekā tie, par kuriem bijām vienojušies. Nezinu, kurš šīs jaunās idejas virzījis - finanšu ministre (Dana Reizniece-Ozola (ZZS) - red.), valsts sekretārs vai kāds ministrijas darbinieks, taču būtiski, ka šie priekšlikumi ir pilnīgi pretēji. Nu kā lai to vērtē?Varbūt nesaprašanās?Diez vai. Arī citos jautājumos nereti šķiet, ka valsts dzīvo atrauti no ikdienas un realitātes. Kad 2014. gadā noteica sankcijas pret Krieviju, Latvijas uzņēmēji tur realizēja preces 16% apjomā no kopējā eksporta apjoma, kamēr Vācijai tie bija tikai 3%, Itālijai arī… Bija taču skaidrs, ka sekos Krievijas pretreakcija. Lielajām valstīm šis zaudējums bija paciešams, kamēr Latvijai ar tik mazu iekšējo tirgu bija daudz rūpīgāk jāsagatavojas negatīvajām sekām. Toreiz Ārlietu ministrija mūsu biznesam solīja ES atbalstu, kas ar mums solidarizēsies. Kā šī solidarizācija izpaudās? Astoņos miljonos eiro? Mēs esam zaudējuši miljardus! Un šāda līmeņa sarunās ar ES patiesībā nav neviena, kas aizstāvētu Latvijas uzņēmējus, tautu. Šobrīd eksporta apjoms uz Krieviju nokrities līdz 11%, bet aizvietojumu šim mīnusam aizvien nav izdevies atrast. Ārlietu ministrs māca - meklējiet jaunus tirgus! Es gribu viņam ieteikt - pamēģiniet atrast un iekarot jaunus tirgus! Aizejiet tepat uz Centrāltirgu un pamēģiniet tur sākt tirgoties! Labākajā gadījumā jums tur neviens nedos pat galdiņu, kur izlikt savu preci, bet sliktākajā - vakarā vēl iekaustīs. Varbūt Edgars Rinkēvičs var izveidot pats savu gaišzilo taksometru firmu un pamēģināt iekarot vietu taksometru stāvvietā? Redzēs, cik ilgi viņš nobraukās ar šo savu taksometru.Patlaban valdību vada jūsu sadarbības partijas premjers Māris Kučinskis. Kā vērtējat šīs valdības darbu kopumā un kā nodokļu jomā?Pagaidām grūti spriest, ko spēs izdarīt šis Ministru kabinets. Pozitīvi ir tas, ka pirmo reizi tiek rūpīgi rakstīts valdības rīcības plāns, bet uzrakstīt ir vieglākais. Spriedīsim pēc izpildes šī gada beigās. Galvenais - realitāte.Un konkrēti?Viens piemērs - medicīnas nozare.Saasinājies arī jautājums par reģionālo slimnīcu finansējumu.Man grūti spriest par citiem, bet Ventspils reģionālā slimnīca veiksmīgi attīstās. Ņēmusi kredītus iekārtu iegādei, renovācijai, pati tos arī nomaksājusi, bet nozarē kopumā trūkst sistēmiskuma, nosakot to, ar ko tad īsti nodarbojas medicīnas nozare. Būsim reiz atklāti paši pret sevi - daļa slimnīcu uzskatāmas par dārgiem pansionātiem, kuros uzturas gerontoloģijas pacienti. Nevēlos nevienu aizvainot, taču realitātē atkal un atkal uz medicīnas pleciem uzkrauta virkne labklājības budžeta funkciju, kas nekādā mērā nav saistāmas ar veselības aprūpi tās klasiskajā izpratnē. Arī šajā nozarē nepieciešams precīzs un sistēmisks rīcības plāns, kuru vispirms saprot, spēj aizstāvēt un realizēt pats veselības ministrs. Patlaban šāda plāna veselības nozarē nav, bet bez tā būs daudz pārpratumu un aizvainojumu. Premjers nevarēs aizstāt nozares ministru.Latvijā īpaši populārs kļuvis Panamas vārds. Starp dažādiem Latvijā plašāk pazīstamiem cilvēkiem minēts arī jūsu vārds.Man nav nekāda sakara ne ar kādām Panamā reģistrētām firmām, ne nodokļu optimizācijas shēmām. Mans uzvārds dokumentos minēts, jo savulaik mana advokāte sūtīja uz Panamu lūgumu informēt, vai esmu kaut kādā veidā saistīts ar astoņiem, arī Panamā reģistrētiem, uzņēmumiem. Uz to atnāca atbildes vēstule - ka neesmu. Taču tagad tiek mēģināts radīt iespaidu, ka esmu saistīts ar ofšoriem, ar nodokļu nemaksāšanu. Blefs un melīga propaganda tā ir.Jums izvirzītas krimināla rakstura apsūdzības, ka caur dažādām shēmām esat patiesā labuma guvējs virknē uzņēmumu. Apsūdzības smagos noziegumos aizvien ir spēkā.Neprecīzi! Pret mani kopš 1999. gada bijušas ierosinātas dažādas lietas - gan administratīvās, gan krimināllietas, tajā skaitā par korupciju un citiem pārmetumiem. Visas šīs lietas izbeigtas kā nepamatotas. Šobrīd tiesā izskata vairs tikai vienu.Nebaidāties, ka šajā lietā jums piespriedīs notiesājošu spriedumu?Likumu es neesmu pārkāpis. Man nav bail ne no atklātas, ne no slepenas tiesas. Neesmu vainīgs inkriminētajās apsūdzībās un uz to arī uzstāju. Ne velti es vairākkārt esmu lūdzis, lai manas lietas iztiesāšanu translētu internetā. Taču vienmēr Ģenerālprokuratūrai ir kategoriska prasība nepieļaut atklātību, t.i., tiešu, nepastarpinātu tiesas sēdes translāciju internetā. Prokurori, ne es, baidās no atklātības. Kāpēc? No kā viņi baidās? Ģenerālprokuratūra baidās, ka tā visi redzēs un dzirdēs, ka lieta ir safabricēta.Ja jau esat nevainīgs un nepatiesi vajāts, kādēļ neatmetat visam ar roku un nepametat Latviju? Jums taču ir pietiekami naudas, lai varētu izvēlēties mierīgu dzīvi jebkurā pasaules vietā.Ja es aizbrauktu, tādējādi atzītu, ka esmu vainīgs. Turklāt sākt svešā vietā visu dzīvi no jauna…2007. gadā tikāt apcietināts un pat vairākus mēnešus pavadījāt cietumā. Nebaidāties, ka tiesa tomēr nolems, ka jums tur jāatgriežas, bet šoreiz jau uz daudz ilgāku laiku?Es ar to rēķinos. Lai arī Latvijā Kriminālprocesa likums teorētiski visiem ir viens, tomēr dažādās tiesās kriminālprocess norit ļoti atšķirīgi. Kurzemē procesa virzītājs tiesā ir tiesnesis, Rīgā - prokurors. Šobrīd tiek prasīts, lai es pierādu savu nevainīgumu. Taču pēc likuma apsūdzībai būtu jāpierāda, ka esmu vainīgs.Neskatoties uz ilgstošo tiesvedību, regulāri esat virzīts kā ZZS premjera amata kandidāts. Tas ir nopietni, vai tomēr bija vien solis, lai pakaitinātu politiskos oponentus, jo īsti oficiāli nominēts valdības veidošanai neesat ne reizi.Lai produktīvi vadītu valdību, nepieciešams parlamenta vairākuma atbalsts. Līdz šim es šādu garantiju neesmu jutis. Tādēļ arī neesmu oficiāli nominēts sastādīt valdību, jo pats neesmu redzējis tam iespēju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses