Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.
Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.
Līdz ar otrā ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļa izbūvi un skrejceļa daļas rekonstrukciju saīsināta gaisa kuģu pārvietošanās nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā, būtiski samazinot uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzumu un laiku, kas savukārt mazinās ogļskābās gāzes emisiju apmērus lidostā Rīga.
Lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norādīja, ka ar Kohēzijas fonda atbalstu īstenotie lidlauka infrastruktūras attīstības projekti ir nozīmīgs solis lidostas Rīga virzībā uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu gaisa satiksmes centru. "Tie ne tikai samazinās tiešo lidostas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi, saīsinot manevrus uz zemes un līdz ar to mazinot oglekļa dioksīda izmešu apjomu, bet arī padarīs efektīvākus lidostas operacionālos procesus kopumā," viņa minēja.
Darbi tika veikti specifiskā darbu organizācijas režīmā, jo to galvenais nosacījums bija neradīt pārtraukumus vai citus apgrūtinājumus lidlauka darbībai. Tāpēc visi būvdarbu tehnoloģiskie procesi lidlauka teritorijā notika naktīs, lidojumu starplaikā. Darbus veica konkursa rezultātā izvēlētā ceļu būves firma SIA Binders.
Lidostā norādīja, ka vienlaikus ar šiem projektiem lidostā Rīga notika arī jaunā kravu perona un helikopteru nosēšanās laukuma būvniecība, savukārt ar Kohēzijas fonda atbalstu turpinās manevrēšanas ceļu aprīkošana ar ass līnijas ugunīm, kas ir priekšnosacījums, lai lidostā ieviestu inovatīvo "seko zaļajam" gaisa kuģu vadības sistēmu.
Savukārt projekta aktivitātē, kas paredz publiskās teritorijas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas un Muzeja ielas pārbūvi paredzēts izbūvēt vides pieejamības risinājumus, kā arī sakārtot lietus kanalizācijas sistēmu, uzlabot satiksmes drošību un samazināt piesārņojošo vielu emisiju apmēru. Projektā tiks arī novērsta publisko teritoriju applūšana spēcīgu lietusgāžu laikā.
Kohēzijas fonda līdzfinansētā projektā Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā Rīga ir paredzēts arī uzlabot civilās aviācijas drošību lidostā, iegādājoties jaunākās paaudzes sprāgstvielu atklāšanas sistēmas iekārtas.
Pieejamais kopējais attiecināmais projekta Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā Rīga finansējums ir 23,049 miljoni eiro, tostarp Kohēzijas fonda finansējums ir 10,774 miljoni eiro un lidostas Rīga finansējums - ne mazāk kā 11,564 miljoni eiro.
Starptautiskā lidosta Rīga ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.