Ļoti nepieciešams izskaust nesodāmības apziņu

Latvijā būtiska problēma ir ēnu ekonomika, cik būtiska ēnu ekonomikas daļa ir tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmas?

Ievērojama daļa no tiesvedībām, kas saistītas ar ēnu ekonomiku, ir par PVN izkrāpšanu. Patlaban gan Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan uzņēmēji, gan tiesas ir situācijas ķīlnieku lomā, un uzņēmējdarbības vide tiek nopietni traucēta. Protams, var jautāt – kāpēc netiek izķerti ēnu ekonomikā strādājošie noziedznieki? –, taču ēnu ekonomikā strādājošo ķeršana ir cīņa ar sekām un skriešana, cenšoties noķert aizejošu vilcienu. Skaidrs, ka noziedzniekus atmaskot ir sarežģīti. Grūti savākt pierādījumus ir gan VID Finanšu policijai, gan prokuratūrai, un šīs grūtības ir objektīvas. Grūtības ir arī cita rakstura noziegumu gadījumos, savākt pierādījumus, teiksim, slepkavības lietā, bieži arī nav vienkārši.

Noziegumi, kas saistīti ar ēnu ekonomiku, jānovērš, koncentrējoties uz prevencijas pasākumiem. Latvijā nekavējoties jāievieš vairāki risinājumi, kas jau pazīstami citur Eiropā. Ja tie tiks ieviesti ārkārtas tempā, ir cerības, ka noziegumu skaits saruks. Mana personīgā pieredze ir saistīta ar centieniem uzlabot situāciju datortehnikas un mobilo tālruņu nozarē. Gāju runāt ar cilvēkiem, kuri šo nozari pārstāv. Atradu dzirdīgas ausis, un mēs kopīgi centāmies datoru un mobilo tālruņu tirdzniecībā ieviest reverso PVN. To arī ieviesa, rezultātā datortehnikas un mobilo tālruņu tirdzniecība kļuvusi sakārtotāka, cenas šajā nozarē kļuvušas loģiskākas, spēles noteikumi – pieņemamāki visiem. Te svarīgi piebilst, ka, ieviešot reverso PVN, uzskaite ir tikai uz papīra. Fiziski nav iespējams dabūt PVN naudu, ielikt kabatā un pazust. Jau saknē tiek nocirsta iespēja krāpties ar PVN.

Tātad viens no prevencijas pasākumiem ir reversais PVN visās nozarēs, kurās vien iespējams?

Jā, tieši tā. 

VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule Dienai uzsvēra, ka ne visās nozarēs Latvijā var ieviest reverso PVN.

Ir uzskaitījums ar nozarēm, kurās reverso PVN var ieviest bez iepriekšējas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju (EK), bet tas nenozīmē, ka citās nozarēs reverso PVN nevar ieviest, vienkārši par ieviešanu iepriekš jāvienojas ar EK. Lai saskaņotu reversā PVN ieviešanu ar EK, Latvijai jāgatavo statistika, kas pamato un pierāda, ka mums konkrētajā nozarē ir problēmas un reversais PVN tiešām nepieciešams. Tas nav vienkārši, tomēr ir vieglāk un vienkāršāk nekā skriet, mēģinot noķert jau aizejošu vilcienu, respektīvi, censties atmaskot noziedzniekus. 

Jūsuprāt, kurās nozarēs reversā PVN ieviešana ir nepieciešama? 

Te var minēt to daļu būvniecības jomas, kurā reversais PVN vēl nav ieviests. Problēmas ir arī jomā, kura saistīta ar autotirdzniecību un kurai pāri veļas VID auditu vilnis. Jau pirms ilgāka laika vērsāmies pie Finanšu ministrijas (FM) un rosinājām ar zeltu saistītajā nozarē ieviest reverso PVN, norādījām, ka Igaunijā šajā nozarē reversais PVN jau ieviests un PVN krāpnieki no Igaunijas nāks uz Latviju. Tomēr Latvijā nevis tika ieviests reversais PVN, bet zelta nozarei tika pārvelts pāri VID auditu vilnis. FM pārstāvji toreiz teica – atnesiet datus, kas pierādītu, ka zelta nozarē ar PVN ir problēmas. Mēs teicām FM pārstāvjiem: aizejiet pie VID un datus paņemiet. FM pārstāvji atbildēja, ka VID datus nedod. Radās iespaids, ka FM raugās uz VID un kaut ko gaida, savukārt VID raugās uz FM un arī kaut ko gaida, bet dialogs nenotiek. Arī pavisam nesen, kad bija runa par jau minēto datortehnikas un mobilo tālruņu tirdzniecību, radās iespaids, it kā mēs būtu lūdzēju lomā un FM un VID nejustu ieinteresētību darboties. Toreiz situāciju izglāba pašreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kā arī tagadējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kuri uzskatīja, ka ideja par reverso PVN mobilo tālruņu un datortehnikas tirdzniecībā ir vajadzīga un īstenojama. 

Vēl gribu uzsvērt, katrs piektais eiro, ko mēs samaksājam kā PVN, piemēram, iepērkoties lielveikalā vai kur citur, aiziet garām valsts budžetam. Latvijā šī problēma ir milzīga. Igaunijā problēma nav tik milzīga, tur katrs desmitais eiro, kas tiek samaksāts PVN, aiziet garām valsts budžetam. 

To, ka Igaunijas ekonomikā daudz kas notiek labāk nekā Latvijā, dzird bieži, bet kā ir ar PVN krāpniecības gadījumiem Lietuvā?

Lietuvā šajā jomā ir vēl sliktāk nekā Latvijā, jo garām valsts budžetam aiziet katrs trešais eiro, kas tiek samaksāts PVN. Mēs arī VID auditu datos redzam, ka bieži personas, kas Latvijā iesaistītas PVN shēmās, nāk no Lietuvas. 

Tātad PVN shēmu izskaušanas pasākumiem jānotiek nevis Latvijā, bet vismaz Baltijas mērogā.

Jā, protams, cīņa pret PVN shēmām būs rezultatīva tad, ja tā būs starptautiska. Pat ar Baltijas mērogu var būt par maz. EK sapratusi, ka PVN shēmas ir milzīga problēma visā Austrumeiropā, un patlaban ir gatava visai liberāli lūkoties uz idejām par reversā PVN aizvien plašāku ieviešanu.

Protams, reversais PVN ir zāles, kas jālieto, bet ar šīm zālēm vien ir par maz. Ļoti nepieciešama ir arī nesodāmības apziņas izskaušana. Jāstiprina izpratne, ka īstenot PVN shēmas ir noziegums.

Rietumeiropā un Eiropas dienvidu valstīs PVN shēmas nav tik asa problēma kā Baltijā?

Rietumeiropā ēnu ekonomikas problēma ir mazāka, Dienvideiropas reģionā – kā kurā valstī. Par Austrumeiropas valstīm jāteic, ka ļoti labi rādītāji PVN shēmu novēršanā ir vienīgi Slovēnijai un Igaunijai. Pārējām valstīm ir problēmas. Austrumeiropā daudzas valstis ir jaunas, un līdz ar to nav izveidojusies nodokļu maksāšanas kultūra, nav attīstījusies nodokļu jomu reglamentējošā likumdošana, un tieši no tā, manuprāt, arī izaug problēmas. 

PVN shēmas un citas ēnu ekonomikas izpausmes Latvijā var uzskatīt par padomju laika domāšanas mantojumu?

Jā, noteikti. Es par nodokļu konsultantu sāku strādāt vairāk nekā pirms 20 gadiem un jau toreiz redzēju, ka uzņēmēji no Rietumeiropas cenšas savu biznesu veidot tā, lai viss būtu atbilstoši likumiem un noteikumiem, lai visa rīcība būtu absolūti godīga pret valsti. Turpretī vietējie Latvijas uzņēmēji bija gatavi uzņemties riskus, kas saistīti ar ļoti brīvām likumu interpretācijām.

Patlaban, kad Latvijas biznesā ienāk jaunā uzņēmēju paaudze, kam nav padomju laika psiholoģiskā mantojuma, biznesa kultūra uzlabojas?

Jaunās paaudzes uzņēmējiem biznesa kultūra noteikti ir daudz augstāka nekā tiem uzņēmējiem, kuri biznesu sāka uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tomēr gados jaunajiem uzņēmējiem nereti piemīt tendence tēlot gudrākus cilvēkus, nekā viņi patiesībā ir, un uzņemties riskus, kādus es ar savu pieredzi neieteiktu uzņemties. Piemēram, pat jauno uzņēmēju vidū populāro moderno tehnoloģiju biznesa virzieniem, kas saistīti, teiksim, ar viedtālruņu aplikācijām, saknes mēdz iesniegties ofšoros.

Ko jūs ieteiktu uzņēmējam, kurš nevēlas iesaistīties nodokļu shēmās, bet kuru biznesa vide mudina uz nekorektiem risinājumiem?

Nekad neesmu atbalstījis un neatbalstīšu tos uzņēmējus, kuri saka – pelēkā zona nozarē ir ļoti liela, tāpēc arī mēs maksāsim algas aploksnēs vai darīsim ko citu likumā neatļautu. Tāda pieeja ir īstermiņa domāšana. Ikvienam uzņēmējam jācīnās pret pelēko zonu nozarē, kurā viņš darbojas, nevis pašam jāiet ēnu ekonomikā. Manuprāt, to biznesa nozaru, kurās strādājošie uzņēmēji sūdzas par ēnu ekonomikas izpausmēm, asociācijām būtu ļoti aktīvi  jālobē iespējamie prevencijas risinājumi un jāvēršas pie FM.

Pie FM jāvēršas asociācijai, nevis vienam uzņēmējam?

Ja pret pelēko sektoru gatavību cīnīties pauž nozares asociācija, nevis tikai viens uzņēmējs, tas parāda, ka tā ir nozares, nevis tikai viena uzņēmēja problēma. Individuālu uzņēmēju problēmas FM nebūs jārisina tik prioritāri kā nozaru problēmas. Asociācijai jālobē pārmaiņas normatīvajā regulējumā, lai samazinātu iespējas īstenot, piemēram, PVN shēmas. Te vērts aizgūt citu valstu pieredzi, kas Latvijai var būt noderīga. 

Kā jūs vērtējat nodokļu strīdu izskatīšanu tiesās?

Manuprāt, bieži šāda rakstura lietas tiesā netiek izspriestas pareizi, un mēs šo teoriju pārbaudīsim EK līmenī. Proti, pierādījumu pakāpe, kas VID jāatnes uz tiesu un ko tiesa pieļauj, ir samērā liberāla. Respektīvi, jāmaina tiesu prakse, un tiesai jāprasa, lai VID pārstāvju uz tiesu atnestie pierādījumi būtu nepārprotami. Patlaban VID neko nepierāda, bet soda nodokļu maksātājus, piemēram, par nesakritībām pavadzīmēs un citām lietām, kas nepierāda, ka uzņēmējs zinājis – notiek krāpšanās ar nodokļiem. 

Jūsuprāt, VID soda uzņēmumus, kuri likumu nav pārkāpuši, vien kāds uzņēmuma darbinieks pavirši rakstījis dokumentus, un nesoda tos, kuri veic nodokļu noziegumus?

Tāds iespaids rodas. Protams, arī paviršības nav pieļaujamas, taču nedrīkst aizmirst nepieciešamību apkarot nopietnus nodokļu noziegumus. Vēl viena tendence, kas nav pozitīva, ir censties nodokļos iekasēt pēc iespējas vairāk no tiem, kuri nodokļus maksā, bet necenties nodokļus iekasēt no tiem, kuri no maksāšanas vispār izvairās.

Varbūt VID trūkst intelektuālās kapacitātes nodokļu noziegumu atklāšanai un sodīšanai?

Bez šaubām. Igaunijā nodokļu kontroles jomā tika samazināts darbinieku skaits, bet tika piesaistīti augstāka līmeņa analītiķi, tika ieviestas dārgākas un kvalitatīvākas informācijas tehnoloģijas sistēmas, un Igaunija mums bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs. 

Runājot par Latvijas VID intelektuālo kapacitāti, es arī redzu nepilnības dokumentos, ko VID sūta nodokļu maksātājiem un nes uz tiesu. VID auditu lēmumi ir uz 50–100 lapām, tajos redzam nevajadzīgus copy paste ar tiesību normām un tekstus, kas no nodokļu maksātāja skatpunkta ir nelasāmi un nesaprotami. VID teksti ir nodokļu maksātājiem nedraudzīgi. Savukārt EK teksti pat par ļoti sarežģītiem nodokļu jautājumiem ir uz vienas divām lapām, ļoti vienkārši, ikvienam saprotami un viegli uztverami. Tas apliecina, ka mums Latvijā ir vēl ļoti daudz, uz ko tiekties, arī izglītojot nodokļu maksātājus par viņu tiesībām un par VID pienākumiem. Man ir milzīgas cerības, ka VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule situāciju uzlabos.