Ir ļoti ticams, ka šis gads, sevišķi tā sākums, var paiet izaugsmes zīmē, it īpaši tādēļ, ka vairumā gadījumu, notiekot tā dēvētajam "janvāra efektam", gads biržās sākās ar izaugsmi. Tomēr vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka līdz ar cerībām par jūtamu Covid-19 izplatības ierobežošanu tieši finanšu tirgos slēpjas ne mazums risku, un viens no tiem ir uzņēmumu akciju relatīvi lielā dārdzība, ja to cenas salīdzina ar kompāniju spēju pelnīt.
Netrūkst tirgus ekspertu, kuri brīdina, ka uzņēmuma akciju novērtējums, salīdzinot kompāniju akciju cenas un peļņu uz akciju, šobrīd ir rekordaugstumos jeb, vienkāršotā valodā runājot, skaitļi, kas raksturo to, cik reižu vērtspapīra cena pārsniedz peļņu uz vienu akciju, kļūst aizvien lielāki. Raugoties no biznesa viedokļa, tas liecina par to, ka akciju cenas ir pārvērtētas. Vienlaikus tirgu ietekmē arī citi faktori, piemēram, naudas izvietošanas iespējas, lai tā nestu peļņu, tādējādi akciju tirgus virzību šobrīd nosaka arī citu finanšu instrumentu ienesīgums.
Krīze neaptur
Raksturojot pašreizējo situāciju, Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins: akciju tirgus daudzviet atrodas savos rekordaugstumos, it sevišķi ASV, neskatoties uz to, ka ASV reālā ekonomika piedzīvo lielāko krīzi pēdējā simtgadē. "Ņemot vērā, ka strauja ekonomiskā atveseļošanās tuvākajos gados nav gaidāma un, visticamāk, pie 2019. gada līmeņa pasaules ekonomika tik ātri neatgriezīsies, var secināt, ka akciju tirgus pārāk pozitīvi vērtē nākotnes uzņēmumu peļņas perspektīvas. Gan atsevišķu uzņēmumu, gan akciju tirgus galvenie vērtējuma rādītāji atrodas savos rekordaugstumos, kas pie lielākās ekonomiskās lejupslīdes, atliktā bankrota, kā arī bezdarba viļņa ir diezgan satraucošs fakts," vērtē ieguldījumu speciālists.
Viņš skaidro, ka "finanšu tirgi ne vienmēr atspoguļo reālajā ekonomikā notiekošo, bet agri vai vēlu to ceļi krustosies". Tā kā "gan ekonomiskā stagnācija, gan straujāka ekonomiskā atveseļošanās, kas nesīs procentu likmju pieaugumu, ir slikti faktori akciju tirgum, tad var droši teikt, ka investoriem 2021. gadā ar akcijām ir jāuzmanās. Cilvēkiem, kuri iegulda līdzekļus akciju tirgū, var ieteikt turēt diversificētu portfeli, kā arī samazināt ekspozīciju uz "izaugsmes" akcijām ar lielām vērtībām pret tekošo peļņu", skaidro finanšu tirgus eksperts. Vienlaikus ir jāpiebilst, ka vērtējumi attiecībā uz akciju tirgus potenciālu un to ietekmējošiem apstākļiem var atšķirties.
Inflācijas atgriešanās?
Bankas Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš vērš uzmanību uz to, ka arvien biežāk parādās komentāri par iespējamu inflācijas atgriešanos 2021. gadā valdību lielo stimulu, ekonomikas izaugsmes un zemo investīciju rezultātā. "Šāds mērenais scenārijs – inflācija atgriežas stabilā, bet ne nesamērīgi augstā līmenī – kopā ar ekonomikas izaugsmi angliski tiek dēvēts par Goldilocks. Tas būtu lieliski piemērots akcijām un izejvielām, jo ilgtermiņā tās iegūst no izaugsmes un nodrošina aizsardzību pret inflāciju. Bet, kā zināms, "mēreni" nav cilvēka dabā, tāpēc diezgan droši var apgalvot, ka akciju un izejvielu cenu svārstības saglabāsies augstas," spriež Luminor eksperts.
Arī viņš izsaka viedokli, ka šobrīd akciju cenas ieceno ļoti pozitīvu nākamā gada ainu, ar ievērojamu uzņēmumu peļņas pieaugumu, kas savukārt norāda uz to, ka negatīviem pārsteigumiem ir samērā liela varbūtība, ja viss nenotiks, kā plānots. Inflācijas atgriešanās un iespēja, ka nākotnes prognozes par kompāniju finanšu sniegumu nepiepildās, var radīt labvēlīgus apstākļus zelta cenas kāpumam, jo tradicionāli dzeltenajam metālam ir bijusi savdabīga glābšanas riņķa funkcija ekonomiskās un finanšu nestabilitātes brīžos. Arī pērn interese par zeltu bija visai liela, un tas demonstrēja relatīvi augstu ienesīgumu uz citu populārāko finanšu tirgus aktīvu fona. Pēc Goluzina domām, arī šogad zelts varētu būt labs instruments, ko līdzās citiem instrumentiem turēt savā portfelī kā līdzekli pret inflāciju un nenoteiktību. Runājot par izejvielu cenas pieauguma potenciālu kopumā, viņš teic, ka jāraugās uz vispārējo ekonomisko aktivitāti 2021. gadā. Pieprasījums būs galvenais cenas virzītājs, ja runā par izejvielām kopumā, bet, protams, ja runā par kādu no izejvielām atsevišķi, tur var būt savas nianses, skaidro finanšu eksperts.
Risku mazināšanai
Lielo investoru ieguldījumu portfeļos investīciju risku mazināšanai tiek izmantoti arī aizņēmumu vērtspapīri jeb obligācijas, sevišķi finansiāli stabilāko valdību aizņēmumu vērtspapīri, kas tiek uzskatīti faktiski par bezriska ieguldījumu, jo minētās valdības parasti regulāri un bez aizķeršanās apmaksā gan aizņēmuma jeb kupona procentus, gan arī investoriem laicīgi atdod ar obligācijām piesaistīto pamatsummu. Tomēr līdz ar ilgstošiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem finansiāli stabilo valdību vērtspapīru ienesīgums ir zems, un eirozonā valstis aizņemas pat ar negatīvām likmēm. Tā kā ienesīguma līmenis globāli ir vērtējams kā ļoti zems, decembrī tas sasniedz ap 0,8% gadā, vērtējot ASV dolāros, bet Eiropā ir negatīvs, tad parādzīmes var nodrošināt būtisku pozitīvu atdevi ar cenu pieaugumu, tikai scenārijā, kurā likmes vēl būtiski samazinātos, skaidro Krūmiņš. Tātad tam būtu jābūt līdzīgam katastrofas scenārijam, ko redzējām 2020. gadā ar Covid-19 izplatīšanos, kam sekoja iepriekš nepieredzēti valdību un centrālo banku stimuli.
"No relatīva ienesīguma viedokļa vērtējot, protams, parādzīmes var būt ienesīgākais aktīvs 2021. gadā, ja akcijām un izejvielām neklāsies pārāk labi. Šāds scenārijs gan nav mūsu bāzes scenārijs, jo esam sagaidījuši vakcīnu pret Covid-19, un globāli ekonomikām būtu drīzumā atkal jāatveras un jāatgriežas izaugsmei," Luminor skatījumu komentē Krūmiņš.
Arī Goluzins teic, ka attiecībā uz obligācijām ir iespējami vairāki attīstības scenāriji, bet visdrīzāk, ka obligāciju tirgū zems ienesīgums saglabāsies un cenas būs stabilas, solot vairāk stabilitāti nekā ienesīgumu. Lai izvairītos no lieka riska, var droši ieteikt turēt īsāka garuma obligācijas ar zemu risku, lai inflācijas vai straujas kapitāla bēgšanas no riskantajiem aktīviem laikā nezaudētu naudu.
Mājokļu pārdevēji
Latvijā viena no izplatītākajām investīcijām ir ieguldījumi mājokļu tirgū. Tomēr attiecībā uz šo gadu vēl būtu pāragri spriest, vai mājokļu cenas pieaugs vai ne. «Ja runa ir par nekustamā īpašuma cenām Latvijā, tad domājams, ka cenu līmenis saglabāsies esošajā līmenī vai arī noslīdēs nedaudz zemāk. Sagaidāms, ka ekonomiskais pieaugums šogad nebūs straujš, bet bezdarba līmenis nedaudz pieaugs. Pieaugot bezdarbam, pieprasījums pēc mājokļiem samazināsies,» skaidro K. Goluzins.
Pēc viņa domām, arī komercplatību tirgū gaidāms cenu kritums, jo, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, saruks uzņēmumu skaits un kopējais pieprasījums pēc komercplatības. Tomēr, neskatoties uz kopējo tendenci, var būt arī sektori, kuros cenas var augt. Cenu pieaugums varētu būt dzīvojamo māju un zemes tirgū ap Rīgu, un to noteiks attālināta darba rezultātā radītā cilvēku ieradumu maiņa.