Nepatīkamās pasaules tautsaimniecības tendences iezogas arī mūsmājās

Negatīvā inerce

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 2,1%. Salīdzinājumam – trīs mēnešus iepriekš šis skaitlis sasniedza 3%, bet pērn pēdējā ceturksnī ekonomiskais pieaugums sasniedza 5,1%. Tādējādi var teikt, ka negatīvā inerce ekonomikā izpaužas visai spēcīgi. Uz straujā tempu krituma fona neliels mierinājums var būt ziņa, ka pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem IKP pret pērnā gada atbilstošu periodu ir audzis par 3%. Respektīvi, ja šā gada otrajā ceturksnī brīvdienu Latvijā būtu bijis tikpat daudz kā pērn atbilstošajā laika nogrieznī, valsts ekonomika būtu augusi par 3%, taču, tā kā brīvdienu skaits bija lielāks, tad tautsaimniecības apjoms kāpa vien par 2,1%.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka vājāki ekonomikas dati lielā mērā ir skaidrojumi ar notikumiem ārpus Latvijas. "Ražotāju noskaņojums un ārējās tirdzniecības rādītāji pasaules nozīmīgākajās ekonomikās bremzējas vai krīt, un pēdējās nedēļās Starptautiskais Valūtas fonds jau kārtējo reizi ir samazinājis savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam. To pakāpeniski jūtam arī Latvijas rūpniecībā, kur kopš pērnā gada nogales strauji krities jauno pasūtījumu apjoms," situāciju komentē tautsaimniecības norišu speciālists.

Lēnākas špakteļlāpstas

Komentējot situāciju atsevišķu nozaru griezumā, Finanšu ministrija vērš uzmanību uz to, ka ekonomisko izaugsmi otrajā ceturksnī pozitīvi ietekmējusi arī apstrādes rūpniecība. Tās izlaides pieaugumu turpina noteikt straujie apjomu kāpumi mašīnbūvē un metālapstrādē. Otrajā ceturksnī izaugsme ir sagaidāma arī būvniecības nozarē, tomēr pieauguma temps būs ievērojami mērenāks nekā pērn, bet līdzīgs pirmajā ceturksnī sasniegtajam – zem 10%. Būvniecības sektora izaugsmi šogad pamatā nosaka privātie investīciju projekti, savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstīto projektu īstenošana saglabājas apmēram iepriekšējā gada augstajā līmenī. 

Arī Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš norāda, ka būvniecības izaugsmes tempi kļūst lēnāki. To ietekmē gan lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana, gan situācija ar ES fondu investīcijām, kas ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs. Attiecīgi lēnāka izaugsme būvniecībā ietekmē arī kopējo investīciju pieauguma tempus, kas šogad ir lēnāki nekā pagājušajā gadā.