Ar tehnoloģijām
Lai gan kopējā aina mūsu valsts akciju tirgū ir padrūma, atsevišķi uzņēmumi piedzīvojuši dinamisku akciju cenu kāpumu. Starp tiem ir minams telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs SAF tehnika, kura akciju tirgus vērtība šā gada pirmajā ceturksnī ir pieaugusi par 30,3%. Iemesls kompānijas akciju cenas kāpumam ir saistīts ar uzņēmuma labajiem finanšu rādītājiem. 10. februārī kompānija paziņoja, ka tās apgrozījums finanšu gada pirmajos sešos mēnešos, kas ilga no 2020. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, bijis 11,415 miljoni eiro. Tas ir par 31% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieaugusi divarpus reižu līdz 1,14 miljoniem eiro. Sevišķi veiksmīgs uzņēmumam ir bijis finanšu gada otrais ceturksnis, kura laikā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš kompānijas apgrozījums ir audzis par 42% līdz 6,7 miljoniem eiro. Savukārt telekomunikāciju aprīkotāja peļņa palielinājusies četras reizes un bija 766 142 eiro.
Kompānijas lielākie finanšu guvumi ir meklējami Rietumu puslodē, kur Ziemeļamerikas un Latīņamerikas tirgi kopumā ir veidojuši 67% no uzņēmuma apgrozījuma. Salīdzinājumā ar šo pašu ceturksni gadu iepriekš apgrozījums šajos tirgos audzis par 39%, un tas, pēc kompānijas biržas ziņojumā teiktā, ir skaidrojams ar veiksmīgiem pārdošanas projektu darījumiem iepriekšējā ceturksnī un pagājušā finanšu gada beigās. Savukārt Eiropas un NVS valstu reģiona apgrozījums veido aptuveni ceturto daļu no kopējā apgrozījuma. Salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn apgrozījums šajā reģionā ir audzis par 52% līdz 167 miljoniem eiro.
Kompānijas vadība ziņo, ka pandēmijas laikā uzņēmuma ražotne darbojās ierastajā režīmā un uzņēmums piegādāja savus produktus klientiem visā pasaulē. Ražotnē uzņēmums organizē darbu tā, lai līdz minimumam samazinātu fizisko klātbūtni (strādājot attālināti vai pārkārtojot darba vietas), kā arī visiem darbiniekiem nodrošina sejas maskas, sejas vairogus, dezinfekcijas līdzekļus un biežu telpu tīrīšanu, un ventilāciju. Uzņēmums uzkrāj materiālās rezerves, ir pielāgojis materiālu piegādes ķēdes un spēj izpildīt lielāko daļu pasūtījumu ierastajos izpildes laikos.
Tikmēr ar akciju cenu kāpumu gada pirmajā ceturksnī nav varējis iepriecināt otrs mūsu publiskajā vērtspapīru tirgū kotētais uzņēmums HansaMatrix. Tā akcijas cena gada pirmajos trijos mēnešos ir sarukusi par 0,55% līdz 9,1 eiro. To var saistīt ar kompānijas ne pārāk iepriecinošajiem finanšu rādītājiem pagājušajā gadā. Sevišķi tas izpaudies gada pēdējā ceturksnī, kad uzņēmuma ienākumi salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekš samazinājās par 15%. Kompānijas peļņa gada pēdējā ceturksnī pret šo periodu gadu iepriekš samazinājusies par 78% līdz 0,02 miljoniem eiro.
Savukārt pagājušo gadu kopumā kompānija ir noslēgusi ar 468 tūkstošu eiro zaudējumiem, bet apgrozījums ir krities par 7,9% līdz 22,66 miljoniem eiro. Tomēr uzņēmums nācis klajā arī ar pozitīvām ziņām. Nesen kompānija publicēja informāciju, ka tās apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo triju mēnešu periodu ir pieaudzis par 11,8% līdz 5,79 miljoniem eiro. Pēc kompānijas informācijas biržai, ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar pieaugošo klientu pieprasījumu datu tīklu sektorā.
Uzņēmums arī norāda, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, lielākā daļa Eiropas vadošo elektronikas ražošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu piedzīvo izaugsmi. Tomēr šobrīd HansaMatrix uzņēmējdarbības vidi ietekmē problēmas piegādes ķēdē, vērojams arī komponenšu deficīts, ko rada pieprasījuma pieaugums, piemēram, datu tīklu, automobiļu un medicīnas biznesa sektorā. "Pašreizējā globālā komponentu ražošanas jauda nav pietiekama jauno tehnoloģiju attīstībai un Covid-19 pandēmijas globālā uzliesmojuma izraisītajam pieprasījuma pieaugumam. Komponenšu ražošanas jaudas piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība varētu normalizēties nākamo 9–12 mēnešu laikā," teikts kompānijas ziņojumā.
Zūd emitenti
Latvijas vērtspapīru tirgus saskaras ar akciju emitentu trūkumu, un pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Šajā ziņā izņēmums nav bijis arī iepriekšējais ceturksnis, kad par savu aiziešanu no biržas paziņoja zāļu ražotājs Grindeks. Latvijas investoriem tas ir zaudējums, jo pievilcīgs bijis gan kompānijas pagājušā gada finanšu sniegums, gan tā nākotnes perspektīvas, sevišķi, ja ņem vērā jaunās rūpnīcas būvēšanas plānus.
Grindeks akcionāri ārkārtas sapulcē 2020. gada 12. novembrī nolēma izslēgt kompānijas akcijas no Nasdaq Riga biržas oficiālā saraksta. Tika izteikts akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, kas noslēdzās 2021. gada 22. janvārī. Pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izpildes kompānijas lielākā akcionāra SIA Liplat Holding rīcībā bija 96,78% no kompānijas balsstiesīgo akciju skaita.
Par veiksmes stāstu šobrīd nevar uzskatīt arī Valmieras stikla šķiedras akciju dinamiku, jo kompānija pirmajā ceturksnī zaudējusi 45,5% no savas akciju tirgus vērtības. Turklāt šīs akcijas piemeklēs līdzīgs liktenis kā Grindeks. Proti, kompānija ārkārtas sapulcē ar nepieciešamo balsu vairākumu atbalstīja kompānijas akciju izslēgšanu no biržas.
Kamēr Latvijas tirgus ieguldījuma iespējas sarūk, ir vērts izskatīt abu pārējo Baltijas valstu akciju tirgu potenciālu, jo vismaz biržas indeksu ziņā tie bijuši krietni dinamiskāki.
Igaunijas vērtspapīru tirgus indekss gada pirmajos trijos mēnešos ir pieaudzis par 18,47%. Tāpat peļams nav Lietuvas akciju tirgus, jo arī Viļņas biržas indekss piedzīvojis kāpumu par 18,47%. Var paredzēt, ka interesantu tirdzniecību varētu piedzīvot tie uzņēmumi, kuriem vajadzētu iegūt no ekonomikas "atvēršanas" brīdī, kad Covid-19 apvaldīšana būs devusi taustāmus rezultātus. Ja vien līdz tam kompāniju finanšu kapacitāte nebūs izsīkusi, uzmanības vērta tirdzniecība varētu būt ar Igaunijas kuģniecības kompānijas Tallink, Lietuvas apģērbu nozares uzņēmuma Apranga, kā arī tūrisma uzņēmuma Novaturas akcijām, kas pēdējā mēnesī piedzīvojušas vērtības kāpumu apmēram par ceturtdaļu.