Kopumā veicinoša
"UIN reforma uzreiz būtiskus augļus, visticamāk, nenesīs, bet vidējā termiņā uzņēmumu finanšu plūsmām būtu jākļūst caurskatāmākām, veicinot investīciju aktivitātes pieaugumu un attiecīgi ekonomikas izaugsmi," spriež Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Viņasprāt, izmaiņām vajadzētu mudināt uzņēmumus vairāk investēt – gan tāpēc, ka tas būs lētāk, jo tiks piemērots mazāks nodokļu slogs, gan arī tāpēc, ka būs vieglāk aizņemties naudu. Tāpēc UIN nulles procentu likmes ieviešana nesadalītajai peļņai motivēs uzņēmumus, īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, legalizēt ienākumus un peļņu. "Ēnu ekonomikas daļa ir lielāka mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, tāpēc arī efekts šeit varētu būt lielāks. Līdz šim bieži vien ieņēmumi un peļņa tika slēpti, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas," secina Buceniece. Tomēr, kopumā raugoties uz nodokļu reformas pienesumu tieši investīciju jomā, Swedbank eksperte atzīst, ka jāpaiet ilgākam laikam, lai varētu novērtēt uzņēmumu uzvedību un reformas ietekmi.
Ekonomika vai reforma?
Līdzīgi spriež arī Luminor bankas eksperts Pēteris Strautiņš, norādot, ka saskatīt pašreizējā grafikā, kas attēlo uzņēmumu ieguldījumus pamatlīdzekļos, nodokļu reformas ietekmi ir neiespējami. "Investīciju pieplūdums notiek. Domājams, ka ieguldījumi pamatlīdzekļos šogad būs auguši par 13%, savukārt pērn tie kāpa par 16%. Tādējādi investīcijas aug krietni straujāk nekā ekonomika, un šogad investīciju un iekšzemes kopprodukta (IKP) koeficients atkal pārsniegs Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju, kā tas ir bijis visu laiku kopš 1998. gada, izņemot trīs gadus (2010., 2016. un 2017. gadu). Investīcijas Latvijā vēsturiski ir bijušas stipri svārstīgas," kopainu ieskicē Strautiņš.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 17. septembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!