Plūsmai atbilstoša infrastruktūra
"Runājot par aktuālākajiem ostas attīstības projektiem, šobrīd starpgatavības stadijā ir tā sauktais Tvaika ielas pārvads Sarkandaugavā, kas savienos Tvaika ielu un Kundziņsalu. Tas ir kontekstā ar visu pārējo Rīgas pilsētas attīstības projektu šajā pilsētas daļā un būs atzars no pārvada pār dzelzceļa sliedēm no Viestura prospekta uz Tvaika ielu. Ostai jaunais pārvads uz Kundziņsalu ir būtisks, lai novirzītu uz ostu braucošo kravas automašīnu plūsmu no pilsētas centra," skaidro Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Viņš norāda, ka Kundziņsalā esošajos termināļos tiek pārkrauta lielākā daļa caur Rīgas ostu transportēto konteineru. "Turklāt ap 85% ostā pārkrauto konteineru tiek transportēti uz un no ostas tieši ar kravas automašīnām. Līdz ar to šis savienojums būs no ostas viedokļa ievērojams solis uz priekšu gan loģistikas, tostarp pievedceļu sakārtošanai, gan pilsētas centra atslogošanai un attiecīgi arī gaisa kvalitātes uzlabošanai galvaspilsētā," akcentē Zeltiņš.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks atgādina, ka patlaban Kundziņsalā autotransports var iebraukt no divām pusēm, kuru kapacitāte šodien vairs neatbilst reālajai nepieciešamībai. Viens no piebraucamajiem ceļiem ir iebrauktuve Kundziņsalas ziemeļu pusē no Uriekstes ielas, kas ir vēsturiski izveidots vienas joslas autoceļš paralēli dzelzceļa sliežu ceļam pāri Sarkandaugavas caurtekai. Savukārt otrs ievads no Tvaika ielas puses ved pār tiltu, kas beidzas ar krustojumu pie Kundziņsalas dzīvojamās zonas sākuma, kā dēļ iedzīvotājiem nākas izjust samērā lielu kravas transporta satiksmes intensitāti blakus dzīvojamai zonai, turklāt nereti ārvalstu autopārvadātāji krustojumā mēdz pabraukt garām pagriezienam uz ostu un iebraukt dzīvojamā zonā, kur pēc tam viņiem ir problemātiski apgriezt automašīnu, lai dotos pareizajā virzienā.
Zeltiņš gan atzīst, ka nelielas bažas par iecerēto projektu rada situācija būvniecības tirgū, kā dēļ šobrīd ir pieaugušas būvniecības pakalpojumu cenas. "Protams, redzot pašreizējo situāciju būvniecības tirgū, mēs uz šā projekta realizācijas izmaksām skatāmies ar nelielām bažām, jo ir skaidrs, ka arī mūsu finanšu kapacitāte ir ierobežota, tostarp ņemot vērā nupat pabeigto tehniski un finansiāli apjomīgo termināļu būvniecības projektu Krievu salā, uz kurieni pilnībā tika pārcelta ogļu pārkraušana," pauž Rīgas brīvostas pārvaldnieks, piebilstot, ka, tā kā pērn izsludinātajā konkursā saņemto piedāvājumu izmaksas bija pārāk augstas, pēc tehnisko prasību mainīšanas šobrīd ir izsludināts jauns konkurss.
"Taču šobrīd ir diezgan skaidrs – ņemot vērā šā pārvada būtisko nepieciešamību, projektu jebkurā gadījumā īstenosim, taču vienlaikus meklējam loģisku risinājumu, lai mēs droši spētu nosegt būvniecības izmaksas. Patlaban arī neesam mainījuši projekta pabeigšanas termiņu – joprojām ir spēkā mērķis jauno pārvadu atvērt transportam 2023. gadā," stāsta A. Zeltiņš, piebilstot, ka iecerētais pārvads nav tehniski sarežģīts projekts.
Līdz ar pārvada nodošanu ekspluatācijā kravas autotransports uz ostu no Tvaika ielas brauks pārsvarā pār to, tādējādi esošais pārvads paliks pārsvarā iedzīvotāju nokļūšanai no un uz Kundziņsalu no Sarkandaugavas puses. "Protams, arī pār jauno pārvadu varēs braukt jebkurš, to nebūvējam tikai ostas vajadzībām," piebilst Rīgas brīvostas pārvaldnieks.
Taču, iespējams, esošā pārvada atslogošana no kravas transporta notiks jau ātrāk, jo osta plāno rekonstruēt Uriekstes ielas pārvadu, izbūvējot papildu joslu autotransportam, tādējādi būtiski palielinot caurlaides spēju Kundziņsalas ziemeļu iebrauktuvē. "Attiecībā uz Uriekstes ielas iebrauktuvi plānojam tuvākajā laikā arī šo tiltu rekonstruēt un atkarībā no mūsu finanšu iespējām uzbūvēt arī papildu otro joslu autotransportam. Ja finanses atļaus, tas ir izdarāms īsākā termiņā nekā līdz 2023. gadam, kas arī uzlabos loģistiku uz un no Kundziņsalas," stāsta Zeltiņš.
Konteineru plūsma pieaugs
Šo abu attīstības projektu nozīmi pastiprina arī prognozes par kravu pārvadājumu veidu attīstības perspektīvām, jo konteineru plūsma pasaulē pieaug jau šobrīd un nozares eksperti prognozē, ka tendence turpinās paplašināties.
Taujāts par kopējiem ostas attīstības plāniem Kundziņsalā, ostas pārvaldnieks pauž, ka šajā ostas daļā joprojām ir daļēji neapgūtas teritorijas, kur ir potenciāls attīstīt tieši konteineru termināļus.
"Vienlaikus patlaban projektēšanas stadijā ir vairāki citi loģistikas projekti. Viens no tiem notiek sadarbībā ar Indijas uzņēmējiem un tā ietvaros paredzēts Kundziņsalā uzbūvēt noliktavu kompleksu – šobrīd jau tiek izstrādāts būvprojekts. Savukārt vēl viens projekts paredz neliela sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi. Tas gan ir samērā mazs projekts, kura pamata mērķis ir piegādāt caur šo termināli sašķidrināto gāzi ražotnei Latvijā, kas koģenerācijas režīmā plāno ražot granulas. Taču, lai arī šā termināļa jaudas ir visai nelielas, tas tik un tā būs pienesums kopējā Rīgas ostas kravu apgrozījumā," uzsver Zeltiņš, piebilstot, ka šobrīd vairāki investori ir pārpirkuši senāk iesāktus projektus Kundziņsalas dienvidu daļā, kuru pabeigšana dažādu objektīvu iemeslu dēļ savulaik nav izdevusies.
"Tagad tos ir pārpirkuši citi investori, kuri plāno tur attīstīt savas biznesa ieceres. Katrā ziņā tur ir virzība uz attīstību. Šobrīd nevaram izslēgt iespēju, ka Kundziņsalas teritorijā varētu veidoties arī kāds ražošanas projekts. Taču skaidrs, ka tiešā ūdens malā loģiskāk ir attīstīt tieši pārkraušanas biznesu," akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks.
Rūpējas arī par kaimiņiem
Zeltiņš vienlaikus uzsver, ka iespēju robežās osta sniedz atbalstu arī tiešā tuvumā esošajām dzīvojamām zonām. "Viens no aktuālākajiem darbiem tieši Kundziņsalā ir meliorācijas projekta īstenošana ar galveno mērķi uzlabot šīs apkaimes iedzīvotājiem dzīves kvalitāti. Savulaik liela daļa Kundziņsalas ziemeļu teritorijas tika uzplūdināta, paaugstinot zemes līmeni, kā dēļ ir mainījies gruntsūdeņu līmenis šajā rajonā. Šis ir iemesls, kādēļ zemākās vietas šeit bieži applūst. Osta pilnībā finansē šo nosusināšanas projektu, kura ietvaros tiks izveidota speciāla hidrobūve, kas nodrošinās liekā ūdens novadīšanu no teritorijas un tādējādi novērsīs plūdus. Tas ir sava veida ostas ieguldījums apkaimes dzīves kvalitātes uzlabošanā," viņš norāda.
Tieši tāpat osta iespēju robežās labiekārto arī citas ostai pieguļošās teritorijas, tostarp Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī un citur. "Tomēr šajos labiekārtošanas projektos mūsu mērķis ir veidot sinerģiju ar iedzīvotājiem. Nereti ir tā, ka osta izbūvē kādu objektu, taču automātiski tiek pieņemts, ka līdz ar to ostai arī jāuzņemas tālākās rūpes par šā objekta uzturēšanu, remontēšanu. Tas tomēr īsti nav pareizi, jo tā nav mūsu funkcija. Tādēļ es gribētu, ka osta kaut ko rada un nodod to apkaimes iedzīvotājiem, kuri attiecīgi arī uzņemas rūpes par šīs teritorijas apsaimniekošanu. Vienlaikus gribu arī noraidīt aizdomas, ka, uzbūvējot, piemēram, bērnu laukumiņu, mēs tādējādi ceram, ka apkaimes iedzīvotāji pievērs acis uz kādām iespējamām problēmām – tā nebūt nav. Tieši pretēji – mēs patiešām sagaidām konstruktīvu savstarpējo sadarbību, gan iespēju robežās kopīgi plānojot attīstības idejas, gan arī meklējot risinājumus dažādām problēmsituācijām," aicina Zeltiņš.
Ostas pārvaldnieks uzsver, ka ir grūti pieņemt daļas cilvēku kategorisko viedokli, ka osta ir traucējoša, rada tikai troksni un piesārņojumu un ka tai pilsētā vispār nevajadzētu būt. "Jāņem vērā, ka osta un pilsēta plecu pie pleca ir augušas un attīstījušās gadsimtiem. Galu galā osta atrodas tur, kur tā ir. Mēs, protams, pastāvīgi strādājam, lai kļūtu klusāki, tīrāki, mazāk traucētu kaimiņiem. Taču jebkurā vietā pasaulē industrializācija jebkāda veida neērtības rada, un tas ir jāņem vērā. Ogles mēdz vairāk vai mazāk putēt, degvielai ir smaka. Tajā pašā laikā ostā strādājošie uzņēmēji cenšas maksimāli šīs blaknes novērst, un osta tam ļoti rūpīgi seko. Un tomēr jebkurā gadījumā ostas darbība un apkaimes iedzīvotāju ērtības būs kaut kādā mērā kopīgi atrasts kompromiss, jo nav iespējams pilnībā izvairīties no šādiem faktoriem, ja gribam, lai osta attīstītos, tādējādi palielinot savu pienesumu pilsētas un valsts ekonomikā, kas attiecīgi sniedz vairāk vai mazāk sajūtamu ieguvumu ikvienam," pauž Rīgas brīvostas pārvaldnieks.
Dialogs ir divvirzienu kustība
Kundziņsalas biedrības vadītājs Māris Jansons stāsta, ka apkaimes iedzīvotāji ostas klātbūtni izjūt ikdienā, taču pēdējā laikā ir uzlabojušās savstarpējās attiecības, kas ļauj cerēt uz sekmīgu līdzāspastāvēšanu turpmāk. "Skaidrs, ka ostu var just, taču mēs šo faktu esam akceptējuši. Ja runājam par komunikāciju – pirms izveidojām biedrību, komunikācijas īsti vispār nebija. Tobrīd vairāk dominēja tikai dusmas, un es teiktu – dusmas bija abpusējas," atzīst Jansons.
Pēc viņa teiktā, attieksmi savstarpējās attiecībās ir mainījušas abas puses, kas ir būtisks faktors, lai rastu pieņemamus risinājumus visdažādākajos jautājumos. "Kopš esam sākuši konstruktīvi runāt, varbūt varētu uzskatīt, ka tomēr samērā nelieli uzlabojumi ir notikuši. Ir tikai loģiski, ka ir daudzas lietas, par kurām mēs gribētu, lai tās būtu vēl labākas – vēl mazāk putekļu, vēl mazāk smaku, vēl mazāk trokšņu. Taču šajā jautājumā esam optimisti, un ir liela pārliecība, ka esam ceļā uz to," pauž Jansons.
Jautāts pēc iedzīvotāju vērtējuma par ostas iecerēto jauno satiksmes pārvadu uz Kundziņsalu, Jansons kopumā to vērtē pozitīvi, vienlaikus gan atzīstot, ka iedzīvotāji tomēr bažījas, vai rezultātā nepalielināsies trokšņu apjoms transporta kustības dēļ. "Taču mums pašiem jau ir plāns starp ceļu uz ostu un dzīvojamo zonu sastādīt kokus, kas mazinās trokšņus," viņš atklāj.
Tāpat iedzīvotāji ir gandarīti par Kundziņsalas nosusināšanas projektu. "Protams, var jau teikt – osta savulaik pati radīja problēmas ar applūšanu un loģiski, ka tagad to attiecīgi arī labo. Taču kopumā šo soli vērtējam optimistiski. Tas liecina, ka ostai tomēr rūp, lai arī apkaime būtu sakārtota," akcentē Jansons.
Viņš rezumē, ka kvalitatīva un konstruktīva komunikācija nav vienvirziena process – vēlmei jābūt abpusējai, turklāt nevar prasīt no otra arī nereālas lietas. "Apzinos, ka neesmu tikai Kundziņsalas iedzīvotājs, bet arī valsts iedzīvotājs. Saprotu, ka osta dod darba vietas, ekonomisko pienesumu valstij un savā ziņā attiecīgi netieši arī man. Šāda attieksme mums ļauj skatīties uz šiem procesiem kopumā, nevis tikai šauri mūsu interešu kontekstā ar domu – visu vai neko," norāda Kundziņsalas biedrības vadītājs.
Savukārt Sarkandaugavas attīstības biedrības vadītāja Alija Turlaja atzīst, ka organizācijai līdz šim ir bijusi minimāla sadarbības pieredze ar ostu. "Protams, mēs gribētu daudz vairāk zināt par ostas plāniem. Lai gan jāatzīst, ka paši līdz šim arī neesam lūguši ostai šāda veida informāciju. Tomēr mums noteikti gribētos gūt vairāk informācijas, piemēram, par to pašu iecerēto pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu. Informāciju par šo projektu mēs uzzinājām faktiski pēdējā brīdī. Šādu lielu projektu kontekstā, protams, mēs gribētu arī lielāku aktivitāti no ostas puses, jo tas tiešā mērā skar mūsu apkaimes iedzīvotāju ikdienu," akcentē Turlaja.
Biedrībai pērn gan bijusi tikšanās ar ostas pārstāvjiem, kad pārrunātas aktuālākās problēmas apkaimē, piemēram, smakas no ostas puses, un citas iedzīvotājiem aktuālas tēmas.
Turlaja pauž, ka biedrība pozitīvi novērtētu, ja osta, piemēram, četras reizes gadā nosūtītu biedrībai informāciju par aktuālākajiem notikumiem ostas darbā, tostarp arī attiecībā uz attīstības plāniem. "Lai nebūtu tā, ka paši mēģinām atrast un detalizētāk noskaidrot kādu iegūtu informāciju. Piemēram, mēs noteikti būtu bijuši ieinteresēti piedalīties ostas jaunā attīstības plāna prezentācijā. Diemžēl nevienā plāna tapšanas stadijā mums nebija iespējas piedalīties, taču mums, noteikti tāpat kā citām apkaimju biedrībām, tas tomēr būtu vērtīgi," iesaka Turlaja.