Galvenajās preču grupās vislielākās atšķirības cenu dinamikā ir vērojamas maizei un labības produktiem, kā arī piena produktiem, piebilda ekonomiste, atzīstot, ka daļēji tas ir saistīts ar lielāku cenu svārstīgumu Baltijā, kur arī cenu kritums krīzes laikā bija daudz dziļāks nekā vidēji Eiropā.
Tomēr viņa norādīja arī uz citiem, vietējiem mikrolīmeņa faktoriem, piemēram, dažādu nozaru lielumu un koncentrāciju.
"Swedbank" vērtējumā, viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc cenu dinamika Baltijā atšķiras no eirozonas, ir reģionālā konkurence. Piemēram, piena produktu cenas Latvijā ietekmē Lietuvas pārstrādātāju stratēģija, kas iepērk pienu no Latvijas lauksaimniekiem dārgāk, nekā vietējie pārstrādātāji to var atļauties, bet pēc tam pārdod daļu no gatavās produkcijas Latvijā par zemāku cenu nekā vietējie ražotāji.
Kā uzsvēra Strašuna, piena pārstrādātāju tirgus Lietuvā ir lielāks, koncentrētāks un efektīvāks (ar lielāku jaudu noslodzi), tāpēc Lietuvas spēlētāji var ietekmēt cenas arī Latvijā.
Vēl viens faktors esot iekšējā konkurence lauksaimnieku, ražotāju un tirgotāju vidū. Piemēram, mazumtirgotāju tirgus esot viskoncentrētākais Latvijā un Lietuvā, kur divi lielākie spēlētāji aizņem 55%-60% no tirgus.
Strašuna arī norādīja, ka Konkurences padomju (Latvijā un Lietuvā) un centrālās bankas (Igaunijā) pētījumi rāda, ka pēdējā laikā ir gadījumi, kad pārtikas produktiem cenas tikušas celtas vairāk, nekā to pamato izejvielu cenu kāpums.
Tāpat viņa norādīja, ka 2010.gadā ir uzlabojusies tirgotāju un ražotāju rentabilitāte, kas gan uzreiz nenozīmējot konkurences trūkumu vai cenu pieaugumu, jo uzņēmumu pelnītspējai posmā pēc krīzes ir jāuzlabojas. Vienlaikus, piemēram, Pasaules Ekonomikas foruma starptautiskais konkurētspējas apskats norāda uz konkurences pasliktināšanos visās trīs Baltijas valstīs, īpaši Latvijā un Lietuvā.
"Swedbank" sagaida, ka vidējā patēriņa cenu inflācija pierims no 4,2% šogad līdz 2,6% Latvijā 2012.gadā, no 3,8% līdz 3,2% Igaunijā un no 3,2% līdz 2,5% Lietuvā.
"Tomēr jāuzsver, ka šīs ir 2011.gada aprīļa prognozes un, visticamāk, tās tiks pārskatītās uz augšu visās trijās valstīs," piebilda ekonomiste.
Zemāku inflāciju nākamgad bankas eksperti prognozē, jo vajadzētu mazināties pasaules izejvielu cenu ietekmei uz Baltijas cenām, arī nodokļu turpmāks kāpums neesot gaidāms. Tomēr, mājsaimniecību patēriņam pakāpeniski atjaunojoties, pieaugs pieprasījuma puses ietekme uz cenām, īpaši Igaunijā, kamēr Latvijā iekšējais patēriņš joprojām ir salīdzinoši vājš, jo nelielo algu pieaugumu apēd inflācija.
"Swedbank" ekonomisti gan norāda uz vairākiem riskiem, kas var palielināt inflāciju turpmākajos gados.
Pirmkārt, pastāv bažas, ka Baltijas darba tirgos var atkal veidoties algu un produktivitātes nelīdzsvarotība. Ņemot vērā brīvo darbaspēka plūsmu Eiropā un augstākas algas attīstītajās Eiropas valstīs, augošās Baltijas valstu ekonomikas, kas prasīs vairāk darbaspēka, un vājo darbaspēka piedāvājumu (emigrācijas, strukturālā bezdarba, iedzīvotāju novecošanās un imigrācijas politiku trūkuma dēļ), esot risks, ka pieprasījums pēc darbaspēka pārsniegs piedāvājumu. Tas varētu atkal veicināt algu kāpumu, kas ir straujāks par produktivitātes izaugsmi, brīdina ekonomists.
Otrkārt, joprojām esot liela neskaidrība attiecībā uz pasaules izejvielu cenu dinamiku. "Ir ļoti grūti prognozēt, kā attīstīsies politiskā situācija Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kāda šogad būs lauksaimnieku raža. Ja cenas pasaulē augs straujāk, tas sadārdzinātu Baltijas valstu importu un palielinātu arī patēriņa cenas," sacīja Strašuna.
Treškārt, "Swedbank" uzskata, ka iekšzemes konkurence varētu būt lielāka problēma, nekā šķiet. Proti, patērētāju inflācijas gaidām pieaugot, ir risks, ka mazumtirgotāji varētu izmantot iespēju un atgriezties pie buma laika rentabilitātes agrāk, nekā to pamato ekonomiskā situācija.
Kā ziņots, šā gada maijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, bija par 5% augstāks, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja CSP.
Precēm cenas gada laikā pieaugušas par 6,7%, bet pakalpojumiem - par 0,4%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājies par 2,1%.
Savukārt mēneša laikā, maiju salīdzinot ar aprīli, cenas augušas par 0,4%, tostarp precēm cenas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.