Produktivitāte augs līdz ar algām

Ja par piemēru ņem kaut vai Vāciju, kuras ekonomiskais sniegums iepriekšējos gados ir ticis nemitīgi slavēts, tad šīs valsts nonākšana savas labklājības augstākajā punktā tiešā mērā saistīta ar ļoti augstvērtīgu preču un pakalpojumu radīšanu uzņēmumos, kas veicina arī lielas naudas masas veidošanos valsts tautsaimniecībā kopumā. Tādējādi algas ir iespējams kāpināt arī tajās tautsaimniecības sfērās, kurās radītā vērtība, pārrēķinot uz vienu darbinieku, ir mazāka un tai ir vairāk sociāls raksturs. 

Krietni iepaliekam

Eiropas Savienības (ES) jaunajās valstīs, lai izvērtētu tautsaimniecības progresu, ļoti bieži valsts ekonomikas līmenis tiek salīdzināts ar ES vidējo rādītāju. Tāpat tiek vērtēti arī mājsaimniecību labklājības rādītāji salīdzinājumā ar ES vidējo. Ja runājam par pēdējo, tad reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis 69% no ES vidējā. Šis rādītājs nav atrauts no kopējās valsts ekonomikas attīstības, un šajā ziņā diemžēl aizvien atrodamies ceturtajā vietā no beigām ES valstu vidū. Turklāt patlaban Latviju ir apsteigusi arī Rumānija ar 71% rādītāju no ES vidējā, kura iepriekš rangā atradās zem Latvijas. Latvijai priekšā ir arī Igaunija ar 74% un Lietuva ar 89% sniegumu no savienības vidējā līmeņa, vēsta LETA. 

No abām kaimiņvalstīm atpaliekam arī produktivitātes ziņā. Pērn šis rādītājs Latvijā sasniedzis 69,1% no ES vidējā, tātad bijis samērā līdzvērtīgs mājsaimniecību labklājības rādītājam. Tomēr salīdzinājumam Lietuvā produktivitātes rādītājs bijis 76,3%, bet Igaunijā – 77,9% no ES vidējā rādītāja. Tiesa, ir arī labas ziņas. Proti, no SEB bankas sagatavotajiem materiāliem par produktivitātes izmaiņām valstī var secināt, ka laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam ekonomikas apjoms ir pieaudzis, vairāk pateicoties radītajai vērtībai uz vienu strādājošo nekā nodarbinātības pieaugumam. Minētajā laika periodā iekšzemes kopprodukts uz vienu valsts iedzīvotāju audzis par nepilniem 6% gadā, kur 3,1 procentpunktu kāpumu radījis produktivitātes pieaugums uz vienu strādājošo, savukārt 2,6 procentpunktus no pieauguma veicināja iedzīvotāju nodarbinātības līmeņa palielināšanās. Turklāt iedzīvotāju skaita samazināšanās darbaspējīgajā vecumā minētajā laika periodā ik gadu caurmērā kavējusi ekonomisko izaugsmi par gandrīz procentpunktu. Tiesa, ja ir runa par ekonomikas apjomu uz vienu valsts iedzīvotāju, ir jāņem vērā demogrāfiskais aspekts, kas saistīts ar iedzīvotāju skaita negatīvo dabisko pieaugumu. Proti, ja ārpus darbaspējīgā vecuma nomirst vairāk iedzīvotāju, arī šis apstāklis veicina to, ka statistiskais ekonomikas apjoms uz vienu valsts iedzīvotāju palielinās.