PVN likmes samazināšana no 22% līdz 21% no šā gada 1.jūlija šogad no budžeta prasīs 16,5 miljonus latu, bet nākamgad - 40,5 miljonus latu. Tomēr Finanšu ministrija (FM) sagaida, ka šā gada budžeta likumā apstiprinātais ieņēmumu plāns tiks izpildīts, ko nodrošina sasniegtā pārpilde gada pirmajā ceturksnī. Aprēķinos iekļautas prognozējamās patēriņa pozitīvās izmaiņas, norāda FM.
Ministrija skaidro, ka likuma par PVN grozījumu mērķis ir samazināt PVN standartlikmi, lai tuvinātu PVN likmes kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm, kas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem.
Patlaban Lietuvā PVN standartlikme ir 21%, Igaunijā - 20%.
FM norāda, ka prognozējams patēriņa pieaugums šā gada otrajā pusē un turpmākajos gados, līdz ar to varētu palielināties ieņēmumi valsts budžetā, kas daļēji kompensētu ar PVN standartlikmes samazināšanu saistīto potenciālo ieņēmumu samazinājumu.
FM arī atzīmē, ka PVN standartlikmes samazināšana varētu būt viens no apstiprinājumiem Latvijas iziešanai no ekonomiskās krīzes. Nodokļu sloga samazināšana varētu mazināt inflācijas ietekmi, veicināt patēriņa pieaugumu un pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbību.
Saeima šodien neatbalstīja vairākus opozīcijas priekšlikumus, piemēram, samazināt PVN likmes noteiktām preču grupām. Tāpat atbalstu neguva deputāta Kārļa Seržanta (ZZS) ierosinājums samazināt PVN likmi par trim procentpunktiem.
Savukārt deputāts Ivars Zariņš (SC) rosināja samazināt PVN likmi medikamentiem, zīdaiņiem paredzētajiem produktiem, mācību literatūrai, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē un siltumenerģijas piegādei iedzīvotājiem līdz 5%. Zariņš skaidroja, ka, samazinot PVN likmi, piemēram, medikamentiem, tiks samazināti arī valsts izdevumi medikamentiem. Zariņš arī uzsvēra, ka viņa priekšlikumi nav populistiski, bet "atbilst tiem ietvariem un principiem", par kuriem runā arī citi deputāti un valdība.
Komentējot Zariņa priekšlikumu, deputāts Jānis Ozoliņš (RP) norādīja, ka PVN likme ir viena no mainītākajām Latvijas vēsture, jo šīs likmes izmaiņas ir veids, kā regulēt patēriņa apjomu tautsaimniecībā. Patlaban PVN samazinājums nepieciešams, lai īstermiņā samazinātu inflāciju. Ozoliņš pauda cerību, ka tas "nostrādās" un finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nekļūdās.
Ozoliņš uzsvēra, ka PVN likmes izmaiņu mērķis ir inflācijas samazināšana, bet "visi pārējie mērķi jāskata savādākā veidā". Savukārt Zariņš akcentēja, ka viņa piedāvājums palīdzēs vēl veiksmīgāk slāpēt inflāciju, tomēr deputāts izlēma atsaukt savu priekšlikumu, jo iepriekšējie viņa ierosinājumi netika atbalstīti.
Saeima šodien arī noraidīja Seržanta priekšlikumu noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi atsevišķiem pārtikas produktiem. Viņš aicināja beidzot izdarīt ko labu Latvijas cilvēkiem, kuri ir "pacietīgākie iedzīvotāji pasaulē".
Deputāts Raivis Blumfelds (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK vēlas pazemināt PVN noteiktām pārtikas preču grupām. Tomēr Finanšu ministrija (FM) ir sniegusi atzinumu, ka valsts finansiāli to pašlaik nevar darīt, un nacionālā apvienība respektēs FM pozīciju. Blumfelds cer uz auglīgām nākotnes diskusijām valdībā par šo tēmu.
Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība) aicināja nenodarboties ar vairāk vai mazāk solīšanu un noraidīt šo pietiekoši nepārdomāto priekšlikumu. Viņš norādīja uz nestabilo ekonomisko situāciju pasaulē un valdošo neziņu par nākotnes ekonomisko attīstību.