Viņa stāstīja, ka diskusija bija kupli apmeklēta un pēc tās secināts, ka Rīgā nekustamā īpašuma nodoklis nebūs augstāks par 1% no īpašuma kadastrālās vērtības, savukārt valstī šī likme nevarēs būt augstāka par 1,5%. "Turēsim pie vārda, lai šis solījums tiktu izpildīts," noteica biedrības vadītāja.
Āboliņa atgādināja, ka pašreizējais nodokļu līmenis ir nepanesams - šogad par tipisku mājvietu Mežaparkā ģimenei jāmaksā nodoklis aptuveni 1200 latu gadā, bet, ja nodokļa maksājums tiktu pacelts līdz 3% gadā, kā to pieļauj likums "Par nekustamā īpašuma nodokli", tad par tipisku mājvietu Mežaparkā būtu jāmaksā 6000 latu gadā.
Jau ziņots, ka Mežaparka attīstības biedrība šodien rīkoja kopsapulci, kur tika apspriests netaisnais un nesamērīgi augstais nekustamā īpašuma nodokļa slogs Mežaparka dzīvojamā rajona iedzīvotājiem un meklēti risinājumi, kas ļautu ģimenēm saglabāt savas pašreizējās mājvietas, informēja biedrībā.
"Mēs esam uzrakstījuši vairāk nekā 100 vēstules un piedalījušies vairāk nekā 10 sanāksmēs, kur esam skaidrojuši politiķiem un ierēdņiem, ka situācija ir ārkārtēja. Jau šīgada summa daudzām ģimenēm liek pamest dzimtas mājas, un tas ārda Mežaparku kā apkaimi," uzsvēra Mežaparka attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Āboliņa.
Āboliņa norādīja, ka pagājušā gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, nosakot, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt nodokļa likmi no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tomēr pašvaldības nevar noteikt likmi pēc saviem ieskatiem, jo tām jāieskaita līdzekļi finanšu izlīdzināšanas sistēmā saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm.
"Skaidrojot, ka šāda pārmērīga nodokļu sloga uzlikšana Mežaparka iedzīvotājiem nav pamatota un taisnīga, esam saskārušies ar problēmu, ka gan valdība, gan Rīgas dome norāda viena uz otru - it kā gan problēma, gan risinājums esot meklējams otrā pusē. Nekustamā īpašuma nodokļa jautājums ir politisks - šis nav ierēdņu vai tehnisko izpildītāju jautājums. Mani kaitina centieni dažkārt novirzīt diskusiju uz kadastrālo vērtēšanu, ieslīgt kadastrālās vērtēšanas formulu un koeficientu analīzē. Vienīgais patiešām svarīgais ir - cik mums, iedzīvotājiem, būs jāmaksā? Nākamgad, pēc diviem gadiem, pēc četriem gadiem? Kā un vai vispār mums plānot savu nākotni Mežaparkā, Rīgā, Latvijā?" vaicā Mežaparka attīstības biedrības ievēlētā pārstāve nekustamā īpašuma nodokļa jautājumos Līga Puriņa.
Biedrība uzsver, ka par nesamērīgi augsto nodokli Mežaparkā, kura cēlonis ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklim Mežaparks raksturīgie lieli zemesgabali ar augstu kadastrālo vērtību un valstī vēsturiski ieviesusies nekustamā īpašuma nodokļa politika aplikt zemi ar daudz augstāku nodokļa likmi nekā dzīvojamās ēkas, ir informēti visi Saeimas deputāti, Ministru prezidents, finanšu ministrs, vides un reģionālās attīstības ministrs, kultūras ministre, visi Rīgas domes deputātu frakciju vadītāji, Rīgas domes priekšsēdētājs un vesela virkne valsts un pašvaldības ierēdņu un amatpersonu.