Līderi mašīnbūvē
Kopumā gada četros mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu gadu iepriekš apstrādes rūpniecības nozares produkcijas izklaide ir palielinājusies par 4,7 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam gadu iepriekš šis skaitlis sasniedza 4,1 procentu. Tiesa, šim salīdzinājumam ir tikai kopīga indikatīva nozīme, jo atsevišķi mēnešu griezumā dažādu nozaru izaugsmes tempi var ievērojami atšķirties. Tomēr, raugoties uz jau aizvadītajiem pirmajiem četriem gada mēnešiem, var secināt, ka visa kopējā konjunktūra ir bijusi labvēlīga, neraugoties uz augošajiem tirdzniecības saspīlējumiem pasaulē, kuri nākotnē nemetīs līkumu arī Latvijas ražotājiem un to eksportam.
Savukārt, atgriežoties pie jau esošajiem datiem, redzams, ka visstraujākais ražošanas pieaugums ir vērojams mašīnbūvē, elektronikā, metālapstrādē un poligrāfijas nozarē. Gada četros mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn visstraujākais produkcijas izlaides pieaugums ir bijis elektronisko iekārtu ražošanā, kurā tas pieaudzis par 22 procentiem. Datoru, kā arī elektronisko un optisko iekārtu ražošana var lepoties ar 13,5% vērtu pieaugumu, gatavo metālizstrādājumu ražošana (izņemot mašīnas un iekārtas) augusi par 12,5 procentiem, poligrāfija un ierakstu reproducēšana – par 11,7 procentiem, savukārt iekārtu mehānismu un darba mašīnu ražošanā fiksēts 10,4% vērts kāpums.
Arī kritumi
Neraugoties uz vairāku ražošanas sfēru divciparu skaitļu kāpumu, izaugsmes tempi dažādu ražošanas nozaru vidū sāk aizvien ievērojamāk atšķirties. Gan gada pirmajos četros mēnešos pret atbilstošu laika periodu, gan aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi sešās no Centrālās statistikas pārvaldes apskatītajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm tika fiksēta produkcijas izlaides apjoma samazināšanās. Četru mēnešu periodā, rēķinot gada izteiksmē, vislielākais produkcijas apjomu samazinājums ir bijis apģērbu ražošanas nozarē, kurā tas krities par 8,9 procentiem. Tiesa, tas nenozīmē, ka vieglās rūpniecības nozare patlaban piedzīvo plaša mēroga problēmas, jo radniecīgajā apakšnozarē – tekstilizstrādājumu ražošanā – produkcijas apjoms minētajā laika periodā ir pieaudzis par 5,2 procentiem.
Tomēr attiecībā uz Latvijas apstrādes rūpniecību dati vedina domāt, ka sāk parādīties aizmetņi, kas liecina par tirgus konjunktūras maiņu. Te jāpiemin tāda rūpniecības sfēra kā nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošana. Šajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē šā gada pirmajos četros mēnešos tika saražots par 5,7 procentiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Ir skaidrs, ka lielajiem nozares spēlētājiem Latvijas tirgus ir par šauru, līdz ar to izaugsmē ļoti daudz nosaka tas, kas notiek citās Eiropas valstīs. Taču tur notiekošais nemaz nav tik iepriecinošs.
Par to, ka situācija saistībā ar gatavību uzņemties ilgtermiņa saistības nav pārāk laba, liecina arī ražošanas apjomu kritums mēbeļrūpniecībā. Mēbeļu ražošana, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu pērn, gada četros mēnešos ir sarukusi par 8,3 procentiem, un aprīlī kritums pieaudzis pat līdz 10,9 procentiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 10. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!