Var teikt, ka situācija ļoti daudziem cilvēkiem ir visai nepatīkama, taču atšķirībā no iepriekšējās, 2008./2009. gada finanšu, krīzes, kuras iespaidā bezdarbs Latvijā sasniedza pat 17%, šoreiz ekonomikas nedienas mājsaimniecības saskārušas krietni vieglāk. Par spīti tam, ka bezdarbs pieaudzis, Latvijā aizvien ir visai liels brīvo darbvietu skaits. Pērn tas vidēji sasniedza 19,5 tūkstošus, kas gan ir par trešdaļu mazāk nekā 2019. gadā. Turklāt gada nogalē situācija darba ņēmējiem kļuvusi sliktāka, jo ceturtajā ceturksnī brīvo darbvietu skaits sarucis līdz 17,2 tūkstošiem.
IT nozare un būvniecība
Darba tirgu monitorējošās kompānijas SIA Fontes Vadības konsultācijas vecākā konsultante Kristiāna Boša vērš uzmanību uz to, ka jau pērn esot bijušas ekonomikas nozares, kuras prognozēja strādājošo skaita palielināšanos šogad. Viņa atgādina, ka pēc IT speciālistiem pieprasījums bija liels jau pirmspandēmijas laikā un līdz ar digitalizācijas un automatizācijas procesiem tas saglabājas augsts. Tāpat būvniecība, pēc Bošas domām, varētu būt starp tām nozarēm, kurās palielināsies nodarbināto skaits, jo, izmantojot šo nozari, valsts novirzīja līdzekļus ekonomikas sildīšanai. ''Ņemot vērā izmaiņas iedzīvotāju patēriņa paradumos – mazāk tērējam pakalpojumiem, jo tie ir mazāk pieejami, vairāk preču iegādei –, noslodze arī būtiski palielinājusies preču pārvadāšanas un uzglabāšanas jomā, kur attiecīgi nepieciešams arī lielāks nodarbināto skaits. Ja tiks samazināti vai atcelti epidemioloģiskie ierobežojumi, nodarbināto skaitam būtu jāpalielinās arī ēdināšanas, viesmīlības, kultūras un skaistumkopšanas nozarēs,'' vērtē Fontes pārstāve.
Viņaprāt, nodarbināto skaits turpinās samazināties jomās, kurās tiek automatizēti procesi.
''Mūsu klienti šādu jomu vidū visbiežāk min administrēšanu, grāmatvedību, finanses, personālvadību – uzņēmuma atbalsta funkcijas, kur, iespējams, digitalizācijas un automatizācijas procesiem iepriekš netika pievērsta tik liela vērība. Tāpat nodarbināto skaits klientu apkalpošanai klātienē, visticamākais, būs samazinājies – ņemot vērā e-komercijas izaugsmi, kuru tiešā veidā veicinājuši klātienes tirdzniecības ierobežojumi, attiecīgi arī ir mainījuši iedzīvotāju iepirkšanās paradumus,'' uzskata Boša.
Jautāta par tiem, kuri šogad varētu pretendēt uz visstraujāko algu pieaugumu, Boša teic, ka tie būs amati, kuri nodrošina procesu automatizāciju un digitalizāciju, attiecīgi šo automatizēto un digitalizēto procesu ieviešanu, pielietošanu un uzturēšanu. ''Digitalizācija un automatizācija ir aktuāla praktiski visām nozarēm, jo tas ir būtisks priekšnosacījums, kā veiksmīgi pielāgoties pandēmijas izraisītajai situācijai, paaugstināt produktivitāti un nodrošināt pieejamību,'' spriež Fontes eksperte. Viņaprāt, tāpat atalgojuma kāpumu redzēsim nozarēs ar lielu nodarbināto skaitu, kur proporcionāli liela daļa nozarē strādājošo saņem minimālo algu, – līdz ar valstī noteiktās minimālās mēnešalgas palielināšanu būs redzams arī kāpums vidējā algā attiecīgajai nozarei. Pēc Fontes 2020. gada datiem, visvairāk šādu darbinieku bija mazumtirdzniecībā, kā arī transporta un loģistikas nozarē.
Ķeras pie optimizācijas
Runājot par Covid-19 krīzes ietekmi uz algām, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka alga ir katra darbinieka svēta lieta, kas tieši atsaucas uz tā motivāciju. Tās koriģēšanai darba devējs ķeras klāt tikai ārkārtas situācijās. Tādēļ, pēc ekonomista domām, vidējās algas kritums pērn parādās tikai tranzīta, izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, kuras būtiski samazinājušas ne tikai darbinieku skaitu, bet arī algu fondu.
Pēc ekonomista domām, darba samaksas neaizskaramība ir tas faktors, kas nosaka bezdarba pieaugumu saspīlējuma brīžos, kad darba devējs drīzāk optimizēs darbinieku skaitu nekā riskēs samazināt algas un bieži vien sāk ar zemāk atalgoto darbinieku atlaišanu. ''Darbiniekam šajos apstākļos pieaug iespēja zaudēt darbu, nevis izcīnīt algas pielikumu. Lai gan situācija starp nozarēm un uzņēmumiem atšķiras, darba devēja pozīcijas nostiprinājās. Taču īslaicīgi! Atsākoties izaugsmei, darba tirgus uzsils un lielāka teikšana būs darba ņēmējiem. Galvenā atziņa ir sekojoša: darbaspēks kļūst dārgāks, uzturot aktuālu produktivitātes pieauguma jautājumu,'' vērtē Gašpuitis. No viņa teiktā var noprast, ka šogad straujš algu kāpums varētu saglabāties un, iespējams, tās pieaugs par 6–6,5%.