Lēnāks kāpums
Attiecībā uz būtiskāko ekonomikas prognožu indikatoru – valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) – mūsu valsts centrālā banka salīdzinājumā ar savu septembra skatījumu nav izdarījusi izmaiņas attiecībā uz šo gadu un tiek paredzēts, ka šogad Latvijas tautsaimniecība saruks par 4,7%. Visai līdzīgas prognozes sniedz arī komercbanku ekonomisti. Var izteikt viedokli, ka, ņemot vērā apstākļus pasaulē, mūsu valsts ekonomika kopumā ir attīstījusies pēc samērā labvēlīga scenārija. Šeit jāatceras, ka šā gada otrajā ceturksnī pret šo pašu laika periodu iepriekšējā gadā IKP kritās par nepilniem 9%.
Mazāk priecīga aina ir vērojama, ja aplūkojam, ko centrālā banka attiecībā uz tautsaimniecības attīstību prognozē nākamajā gadā. Tiek paredzēts, ka 2021. gadā Latvijas IKP palielināsies par 2,8%. Tas varētu šķist samērā pievilcīgs skaitlis normālos apstākļos, nevis pēc tam, kad tautsaimniecība sāk atgūties no krīzes, turklāt nevis no tādas, kurai ir bijis finanšu raksturs, bet gan unikālās krīzes – daļa tautsaimniecības tika aizvērta, lai ierobežotu cilvēku pulcēšanos.
Vienlaikus jāpiebilst, ka jaunā, 2021. gada IKP izaugsmes prognoze ir turpat divtik mazāka nekā septembrī izteiktā, kad Latvijas Banka nākamajam gadam to lēsa 5,1% apmērā.
Centrālā banka norāda, ka nākamā gada prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas atkarībā gan no Latvijas (un citu valstu) spējas savaldīt Covid-19 izplatību, gan no efektiem, kas saistīti ar atbalsta efektivitāti uzņēmējdarbības videi. Saskaņā ar monetārās iestādes ekonomistu vērtējumu pasaules un eirozonas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas joprojām ir pakļautas Covid-19 pandēmijas norisei.
Pašlaik ar Covid-19 izplatību saistītā statistika ir nelabvēlīga, taču vienlaikus optimistiskāku noskaņojumu rada vakcīnu testu rezultāti un atsevišķās valstīs jau sāktā vakcinēšana. Latvijas Banka uzskata, ka pasaules vadošo centrālo banku, t. sk. Eiropas Centrālās bankas (ECB), īstenotā monetārā politika nodrošina labvēlīgus finansēšanas nosacījumus finanšu tirgos un apliecina gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt papildu monetāro atbalstu tautsaimniecībai. Tomēr, neraugoties uz to, ka centrālā banka slavina dažādus instrumentus iedzīvotāju labklājības un uzņēmumu finanšu likviditātes saglabāšanai, nākamā gada ekonomiskais pieaugums tiek lēsts krietni pieticīgāk, un tas saistīts ar straujāku Covid-19 izplatību gan Latvijā, gan mūsu ārējās tirdzniecības partnervalstīs.
Tā kā ekonomikas atveseļošanās nedaudz kavēsies, lielāks ekonomiskais guvums tiek prognozēts 2022. gadam, kad, pēc Latvijas Bankas domām, IKP varētu augt par 5,3%.
Labi eksportam
Par iespējām ārējos tirgos Latvijas Banka norāda uz to, ka preču eksportu palīdzēs noturēt mazāki piegādes ķēžu pārrāvumi nekā Covid-19 pandēmijas sākumposmā, kā arī Latvijas preču eksporta struktūra. Pašreizējās krīzes laikā veiksmīgi turpinājies pārtikas produktu eksports. Gaidāma arī pieprasījuma noturība kokmateriālu un elektronikas tirgos. Īslaicīgāk (graudaugu tirdzniecības sezonas laikā) eksporta ienākumus papildina arī rekordaugstā raža.
Savukārt pakalpojumu eksporta, kurš atspoguļo tūrisma un transporta pakalpojumu dramatisko situāciju, atveseļošanās gaidāma tikai tad, kad būtiski mazināsies ar Covid-19 pandēmiju saistītās bažas. Paredzēts, ka līdz ar globālās ekonomikas aktivizēšanos Latvijas eksports nākamajā gadā salīdzinājumā ar šo gadu varētu pieaugt par 6,2%. Tikmēr importa pieaugums varētu sasniegt 6,6%. Šogad šie skaitļi varētu būt attiecīgi mīnus 5,3% un mīnus 7,8%.
Var gan teikt, ka, ņemot vērā sarežģījumus pasaulē, Latvijas preču eksportam šis ir bijis samērā veiksmīgs gads.
Gada desmit mēnešos pret šo periodu pērn tas sarucis tikai par 0,3%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Lielāks bezdarbs
Ekonomiskās izaugsmes kavēšanās varētu atstāt negatīvu iespaidu uz darba tirgu. Turklāt pastāv iespēja arī nelabvēlīgam scenārijam, ka nākamajā gadā bezdarba līmenis varētu arī pieaugt. Latvijas Banka prognozē, ka līdz ar Covid-19 izplatības otro vilni pastiprinātie ierobežojošie pasākumi sarežģī darba tirgus situāciju, kas jau atspoguļojas uzņēmumu aptaujas datos, paredzot nodarbinātības samazināšanos tuvākajos mēnešos.
Savukārt plašāks valsts atbalsta pasākumu klāsts nekā pavasarī (papildus dīkstāves pabalstiem pieejamās algu subsīdijas daļējas nodarbinātības gadījumā, kā arī atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem) kavēs strauju bezdarba pieaugumu. Tomēr, uzņēmumu finanšu situācijai pasliktinoties vājākas prognozētās ekonomiskās aktivitātes ietekmē, nākamgad bezdarba līmenis varētu augt. Lielāka darbaspēka pieejamība palēninātu darba samaksas kāpumu, bet 2021. gadā pastiprinās minimālās algas, kā arī mediķu un pedagogu algu paaugstināšana.
Īstenojoties centrālās bankas ekonomikas attīstības pamatscenārijam, bezdarba līmenis nākamgad varētu pieaugt līdz 8,5%, savukārt šim gadam tas tiek prognozēts 8,2% līmenī. Tiesa, ja tautsaimniecības atgūšanās buksēs vairāk, nekā to patlaban paredz Latvijas Bankas eksperti, tad bezdarbs varētu augt straujāk. Centrālā banka paredz, ka negatīvā scenārija gadījumā nākamajā gadā bezdarba līmenis var sasniegt arī 9,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Turklāt, ja salīdzinām ar bāzes scenāriju, tad lielāka svārstība, raugoties procentpunktos, tiek pieļauta negatīvajam, nevis pozitīvajam scenārijam. Saskaņā ar pozitīvo scenāriju bezdarba līmenis nākamajā gadā tiek lēsts 8,1% apmērā. Arī tas nozīmē, ka situācija salīdzinājumā ar šā gada rudeni būs pasliktinājusies. Šā gada novembrī CSP lēstais faktiskā bezdarba līmenis bija 7,9% apmērā. Tikmēr Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,4%. Jāpiebilst, ka abi minētie skaitļi rāda būtisku uzlabojumu, ja raugās uz šā gada bezdarba augstākajiem punktiem. Proti, uz darbaspēka tirgus pētījumu balstītais CSP definētā faktiskā bezdarba līmenis šogad savu augstāko punktu jeb 8,7% bija sasniedzis jūlijā. Līdzīgi ir bijis ar NVA reģistrētā bezdarba līmeni, kas savā šā gada augstākajā punktā, sasniedzot 8,6%, bija nonācis jūnijā un jūlijā. Sākot ar augustu, pēc abām metodoloģijām noteiktais bezdarba līmenis visai strauji samazinājās, un šobrīd optimismu rada fakts, ka oktobris un novembris, kad Covid-19 mūsu valstī atkal sāka strauji izplatīties, nav kardināli pasliktinājis situāciju darba tirgū.
Vienlaikus līdzās šai nelielajai priecīgajai ziņai ir redzamas aplēses, kas nav sevišķi iedvesmojošas un zināmā mērā norāda uz to, ka uz vispārējas labklājības pieaugumu tuvākajos gados ir visai grūti cerēt, jo saskaņā ar centrālās bankas bāzes scenāriju prognozēm nākamo trīs gadu laikā bezdarba līmenis nebūs nokrities līdz tādam, kāds tas bija 2019. gadā. Latvijas Banka lēš, ka 2022. gadā bezdarba līmenis varētu būt krities līdz 7,5%, bet gadu vēlāk – līdz 7,2%. Tikai īstenojoties ekonomikas attīstības labvēlīgajam scenārijam, 2023. gadā bezdarba rādītājs varētu pietuvoties pagājušajā gadā fiksētajiem 6,3%.