Dārgāks sažāvētais
Lielākais patēriņa cenu pārmaiņu ietekmējošais faktors Latvijā ir saistīts ar pārtikas cenu izmaiņām, jo šī preču grupa veido lielāko budžeta izdevumu pozīciju mūsu valsts mājsaimniecībām. Salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn vidējais pārtikas cenu kāpums novembrī sasniedza 1,6%. To visbūtiskāk ietekmēja vidējā cenu līmeņa pieaugums žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kura gada laikā sadārdzinājusies vidēji par 5%, un gaļas izstrādājumiem, kuri ir kļuvuši par 7% dārgāki. Tāpat cenu līmenis gada laikā palielinājās arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), maizei (+2,3%), svaigiem augļiem (+3,3%), griķiem (+19,9%), brokastu pārslām (+11,2%), kā arī šokolādei (+4,2%). Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa (–2,8%), kartupeļi (–10,3%) un jogurts (-4,7%). Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 1,3%. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās par 2,9%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga vidēji par 0,4%, galvenokārt cenām palielinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri kļuvuši vidēji par 2,7% dārgāki. Vienlaikus lētāks kļuva alus un vīns, to cenām krītoties vidēji par 2,5% un 1,4%.
Lētāks kurināmais
Neraugoties uz pārtikas lielo nozīmi iedzīvotāju patēriņa izdevumos, mūsu valsts tautsaimniecības nokļūšana deflācijā ir saistīta ar zemākām kurināmo resursu cenām, ko veicināja naftas cenas samazināšanās pasaulē šā gada pirmajos mēnešos. Primāri tas atsaucas uz degvielas cenām un transporta pakalpojumu izmaksām un arī ietekmē transporta nozares izcenojumus. Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmito mēnesi samazinājās par 5,3%, ko ietekmēja degvielas cenu samazinājums par 13,9%. Dīzeļdegvielas cenas kritās vidēji par 17,1%, benzīna – par 10,8%, bet auto gāzes – par 5%. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi. Gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Covid-19 izplatība, kurai viens no sekotājiem bija naftas cenu kritums (un attiecīgi arī lētāki transporta izdevumi), iespējams, ir viens no faktoriem, kas ir ietekmējis apģērbu cenu samazināšanos Latvijā.
Statistiķi konstatējuši, ka novembrī apģērbu un apavu cenas ir bijušas vidēji par 3,1% zemākas nekā attiecīgajā mēnesi gadu iepriekš. Protams, apģērbu un apavu cenu kritums varētu būt saistīts ar Covid-19 apkarošanai īstenotajiem pulcēšanās ierobežojumiem, kā rezultātā iedzīvotāji mazāk uzturas tirdzniecības centros, tādējādi arī mazāk pērk apģērbus un apavus, bet šīs nozares tirgotāju vidū aug konkurence un patērētāju ieinteresēšanai tiek samazinātas arī cenas.
Atgriežoties pie naftas, tās cenas kritums veicināja to, ka ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4,6%. Cenu samazinājumu galvenokārt veidoja lētāka siltumenerģija, dabasgāze, elektroenerģija, mājokļa īre un cietais kurināmais. Savukārt dārgāki kļuva mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.
Mainās dažādi
Tautsaimniecības ieslīgšana deflācijā nav tikai Latvijā novērojama parādība, šis cenu izmaiņu process ir vērojams arī Eiropas ekonomiski attīstītākajās valstīs. Tomēr jāteic, ka inflācijas/deflācijas spektrs dažādās Eiropas valstīs var visai ievērojami atšķirties. Piemēram, Vācijā gada laikā cenas kritušas vidēji par 0,3%, bet Francijā pieaugušas par 0,2%. Cenas ievērojami kontrastē arī Baltijas valstu vidū. Piemēram, Igaunijā pagājušais mēnesis ir vainagojies 1,1% vērtā gada deflācijā, tikmēr Lietuvā tieši pretēji – bijusi inflācija, patēriņa cenu līmenim salīdzinājumā ar pērnā gada novembri palielinoties par 0,6%. Cenu kāpums Lietuvā ir izskaidrojams ar šajā valstī iepriekš vērojamo samērā augsto ekonomisko aktivitāti, par spīti pasaulē valdošajai ekonomikas krīzei.
Lietuva ir viena no retajām valstīm, kur ekonomiskais pieaugums pagājušajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā, bija mērāms lai arī ar pieticīgiem, tomēr plusiem.
Jo lielāka ekonomiskā aktivitāte, jo lielāks ir pamatojums pieaugt arī cenām. Sevišķi tas izpaužas Lietuvas kaimiņvalstī Polijā. Tur patēriņa cenu indekss novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada priekšpēdējo mēnesi bija pieaudzis par 3%, bet oktobrī gada inflācija bija 3,1%. Jāpiebilst, ka arī Polijas zlots pēdējos mēnešos nav piedzīvojis nekādas kardinālas svārstības, līdz ar to lielāku inflāciju nevar saistīt ar notikumiem valūtas tirgū. Polija, līdzīgi kā Lietuva, pašreizējo ekonomikas krīzi pasaulē līdz šim ir pārdzīvojusi salīdzinoši viegli, un tā dēvētās pamatinflācijas dati liecina par ļoti augstu tautsaimniecības aktivitāti. Pamatinflācija, kuras aprēķinā netiek iekļautas pārtikas, enerģētisko resursu, alkohola un tabakas cenu izmaiņas, rēķinot gada izteiksmē, oktobrī Polijā sasniedza 4,2%. Tādējādi kopējā gada inflācija Polijā bijusi par 1,1% mazāka nekā pamatinflācija, ko acīmredzami, līdzīgi kā Latvijā, ir ietekmējis naftas cenas kritums. Ja raugāmies no patērētāju aktivitātes viedokļa, tad situācija šā gada oktobrī nebija slikta arī Latvijā. Šeit pozitīvā atšķirība starp kopējo patēriņa cenu indeksu un pamatinflāciju bija pat lielāka nekā Polijā. Oktobrī gada pamatinflācija Latvijā sasniegusi 0,8%, liecina Tradingeconomics.com apkopotā informācija, tādējādi pamatinflācijas rādītājs ir bijis par 1,5 procentpunktiem augstāks nekā patēriņa cenu indeksa skaitlis.
Tas zināmā mērā norāda uz augstu patērētāju aktivitāti un labu ekonomiskās atgūšanās potenciālu, beidzoties pulcēšanās ierobežojumiem.
Par to, ka ekonomiskā aktivitāte varētu būt relatīvi augstā līmenī, liecina arī pakalpojumu cenu pārmaiņas. Tās gada laikā vidēji palielinājušās par 1,4%, tiesa, ir jāatzīst, ka šajā sektorā cenu kāpums kļuvis nedaudz piezemētāks un novembrī bijis lēnākais kopš šā gada jūnija.