Solīds kāpums
Kopējā pasaules lielo tirgu biržas indeksu virzība šogad ir bijusi augšupejoša, turklāt izaugsmes temps ir visai straujš. Ļoti izteiktu dinamiku turpina demonstrēt ASV fondu tirgus, un lielo kompāniju indekss Dow Jones Industrial Average laikaposmā no pagājušā gada beigām līdz šā gada 12. jūnija brīdim, kad biržas tika slēgtas, spējis pieaugt par 12,8%. Vēl izteiktāks kāpums ir bijis plašā tirgus jeb 500 lielāko biržas uzņēmumu indeksam Standard & Poor’s 500, kas atskaites periodā savu vērtību kāpinājis par 14,9%, bet vēl izteiktāks sniegums ir Nasdaq Composite, kur būtiska loma ir tehnoloģiskā sektora kompānijām. Šī biržas noskaņojuma rādītāja vērtība ir augusi par 17,4%. Priecīgs noskaņojums nav tikai Volstrītā vien, bet arī citās pasaules finanšu citadelēs. Tā, piemēram, kontinentālās Eiropas vadošās ekonomikas Vācijas akciju tirgus indeksa DAX vērtība iepriekš minētajā laika periodā kāpusi par 14,7%, savukārt Austrumāzijas lielākā tirgus – Japānas – biržas indikators Nikkei 225 audzis ievērojami pieticīgāk, pakāpjoties par 5,6%. Te ir vērts pieminēt, ka arī Brexit ekonomiskās neziņas pārņemtajā Lielbritānijā investoru noskaņojums ir visnotaļ pozitīvs un Londonas biržas barometrs FTSE 100 kopš pagājušā gada beigām ir spējis pieaugt par 9,5%. Minētais liecina vai nu par to, ka investīciju vidē tiek ļoti ticēts tam, ka Lielbritānija, izstājoties no Eiropas Savienības (ES), panāks ekonomiski adekvātu vienošanos ar visām 27 ES dalībvalstīm, vai arī par to, ka investīciju konjunktūra ir tik labvēlīga, ka tie, kas rīkojas ar naudu, potenciālo Brexit ietekmi uz britu ekonomiku ir atstājuši otrajā plānā.
Saistībā ar investoru noskaņojumu pasaulē ir vērts piebilst, ka pasaules lielākajā naudas cirkulācijas vietā – ASV – biržas indeksiem ir izdevies atgūt ievērojamu daļu no pagājušā gada otrās puses tirgus lejupslīdes gaitā zaudētā un tie atrodas ļoti tuvu saviem pērn sasniegtajiem vēsturiskajiem maksimumiem.
Var teikt, ka pat viena ļoti veiksmīga biržas tirdzniecības diena var likt finanšu presē parādīties virsrakstiem, ka akciju cenu barometri ir nonākuši jaunos vēsturiski augstākajos punktos. Vistuvāk šādai ziņai ir Nasdaq Composite, kura vērtība 12. jūnijā atpalika vien par pusprocentu no sava vēsturiskā rekorda. (Iespējams gan, ka šonedēļ jau redzēsim to, ka šī iepriekšējā rekorda virsotne jau būs kritusi.) Nedaudz vairāk būtu jāsasparojas S&P 500 un Dow Jones indeksiem, kuru vērtības atradās attiecīgi par 2,5% un 3,5% zemāk nekā pērnā gada rekordaugstumu brīžos. Eiropas lielajos akciju tirgos jaunu vēsturisko rekordu sasniegšana prasītu daudz vairāk spēka, jo, piemēram, Vācijas un Lielbritānijas indeksu vērtības šobrīd ir par padsmit procentiem zemākas nekā savos zenīta laikos.
Pagaidām neapgrūtina
Šobrīd viena no galvenajām pasaules tēmām, kas galu galā ietekmēs arī akciju cenas biržās, ir saistīta ar ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu, abām valstīm apmainoties ar paziņojumu par preču ievedmuitu piemērošanu pretējai pusei. Ja situācija paliek tāda, kāda tā ir pašreiz, acīmredzot liela pamata satraukumam nav. Turklāt abu valstu līderu paziņojumi jau ir ierēķināti pašreizējās vērtspapīru cenās. Turklāt no ekonomistu teiktā ir noprotams, ka arī zaudējumi ekonomiskajā izaugsmē nav nekādi lielie, sevišķi attiecībā uz ASV, kuru ekonomisko izaugsmi Ķīnas lēmums par ievedmuitām ietekmē vien par procentu desmitdaļām, un pie labvēlīgas ekonomiskās konjunktūras to var samērā ātri kompensēt kaut kur citu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 17. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!