Tagad Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) potenciālo jaunās valdības vadītāju Māri Kučinski aicina uz visai ambiciozu ekonomikas rādītāju sasniegšanu, piemēram, nākamajā gadā veicināt valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pēc pirktspējas paritātes rādītāja sasniegšanu 70% apmērā no ES vidējā līmeņa. LDDK pauž, ka patlaban šis rādītājs Latvijā ir 64%, Lietuvā – 75%, Igaunijā – 76% no ES vidējā rādītāja.
Uzņēmēju organizācija aicina arī uz augstāku vietu sasniegšanu dažādos starptautiskos biznesa attīstības un labklājības indeksos, mudina palielināt nodarbinātību un darbaspēka produktivitāti, veicināt kredītportfeļa pieaugumu un ieguldījumus pētniecībā. Tomēr, lai nodrošinātu vietu indeksos un kāpinātu valsts kopproduktu, svarīgs jautājums ir tautsaimniecības vide, sevišķi pastāvot samērā lielai ticamībai, ka ārējais ekonomiskais fons var pasliktināties.
"Uzskatu, ka viens no pirmajiem uzdevumiem uzņēmējdarbības veicināšanā būtu jautājumu sakārtošana tā, lai beidzot varētu sākt apgūt šī plānošanas perioda ES struktūrfondu līdzekļus. Patlaban laiks iet, bet naudas nav," situāciju raksturo Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds. Šo jautājumu akcentē arī LDDK, aicinot nodrošināt pieejamību fondiem ne vēlāk kā līdz šā gada trešajam ceturksnim.
Vēl viens jautājums, kas, pēc Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītāja domām, vērtējams kā būtisks, ir šāds – beidzot jārada skaidrība attiecībā uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, lai būtu stabila un pārskatāma sistēma. Vēl viens, viņaprāt, svarīgāks punkts ir par nodokļiem. Piemēram, izpildīt iepriekšējās apņemšanās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanu. Tāpat jāpieliek punkts sistēmai, ka nodokļi tiek iekasēti avansā. Pretējā gadījumā sanāk, ka, tiklīdz produkcija ir aiz rūpnīcas vārtiem, tā, piemēram, jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis, kaut gan par produkciju nauda tiks saņemta varbūt tikai vairāk nekā pēc mēneša un šādā gadījumā "nauda tiek izņemta no ekonomikas", sūrojas Strazds.
Nodokļu politikas stabilitāti un ES atbalsta naudas kavēšanos akcentē arī a/s Energofirma Jauda komercdirektors un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Ivars Eniņš un uzsver, ka nodokļu politika Latvijā vēl aizvien ir visai neprognozējama. "Vajadzētu būt tā – ja kaut kas tiek solīts, tad tiek arī pildīts," piebilst rūpnieks.
Attiecībā uz nodokļiem LDDK arī rosina saglabāt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaižu piemērošanu uzņēmumiem, kuri veic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī izvērtēt reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN. Tas, pēc uzņēmēju organizācijas domām, veicinātu ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā augstas pievienotās vērtības sektoros, kā arī darba ražīguma paaugstināšanu. Tāpat tiek lūgts izvērtēt valsts kapitālsabiedrību dividenžu politiku, nodrošinot uzņēmumiem iespējas ilgtermiņā veikt ieguldījumus infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā.
Nodokļu politikas kontekstā finanšu ministra posteņa kandidāte, līdzšinējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), norādījusi, ka pēc pusgada būtu jāizvērtē, cik lielā mērā sevi attaisnojusi solidaritātes nodokļa ieviešana, vēsta LETA. Tiesa, Reizniece-Ozola atzinusi, ka šis ir "tikai viens no nodokļiem", kam vajadzīgs izvērtējums, un tikšot analizēta visa nodokļu sistēma kopumā.
Kā ekonomikai nozīmīgu Eniņš min arī valdību plānu pārmantojamību, proti, ja viena valdība kaut ko iesāk, darbs tiek turpināts nākamajā valdībā, iztiekot bez jebkādām dramatiskām pārmaiņām. "Mazajiem plāniem jābūt pakārtotiem lielajam plānam. Proti, ja mums ir Nacionālais attīstības plāns, pārējiem valdību plāniem būtu jābūt ciešā saskaņā ar to," spriež Eniņš.
Ņemot vērā, ka pašreizējā valdība pēc Saeimas vēlēšanām strādājusi tikai nedaudz vairāk nekā gadu, nebūtu prāta darbs kardināli mainīt virzienu tajās nozarēs, kurās reformu plāns izstrādāts un jau tiek realizēts, uzskata Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs. Viņš norāda, ka ilgtermiņa izaugsmes pamatā ir svarīgi realizēt strukturālās reformas, piemēram, tādās sfērās kā izglītība, veselības aprūpe.
"Var piekrist Ministru prezidenta amata kandidāta Māra Kučinska viedoklim, ka visai kardinālas izmaiņas Ministru kabinetā nav nepieciešamas, jo no tā būtiski cietīs reformu realizēšanas ātrums. Neraugoties uz to, svarīgi būtu rast risinājumu tieslietu jomas sakārtošanai, kur galvenie iebildumi ir pret tiesvedības procesu nesamērīgi garajiem termiņiem, it sevišķi civillietās, kā arī ar maksātnespējas procesiem saistītajām problēmām," secina Belēvičs. Viņaprāt, tieši tiesiskās vides nesakārtotība tiek minēta kā viens no galvenajiem faktoriem, kas bremzē ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā. Lai gan problēmas ir apzinātas jau gadiem, līdz šim būtiski uzlabojumi nav novēroti un Latvija tiesiskās vides novērtējumā turpina atpalikt gan no attīstītajām valstīm, gan tuvākajiem kaimiņiem, atgādina Nordea eksperts.
Lai ekonomika varētu veiksmīgi attīstīties, pēc Eniņa domām, jābūt nacionālo uzņēmumu lobijam. Tas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, par kuriem vajadzētu saprast, ka "lēts ne vienmēr ir labs". "Mēs esam ieinteresēti, lai valsts saņemtu ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu. Ir jābūt saprātīgai izvēlei, kādos gadījumos priekšroka tiek dota vietējam piedāvājumam, nevis ārvalstu piedāvājumam," uzskata Eniņš. Uzņēmēju pārstāvis uzskata, ka no tā iegūtu ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī publiskais sektors. Patlaban ir tā, ka, izvēloties lētāko, bet ne valstij ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu, vietējiem uzņēmumiem bieži vien netiek pasūtījumi, savukārt valsts budžeta nauda vienlaikus tiek tērēta eksporta atbalsta programmām un sociālo problēmu risināšanai. Ekspertu aprindās jau ne reizi vien norādīts uz situāciju, ka tad, ja produkta kvalitāte starp Latvijas un ārvalstu piedāvājumu ir analoga, izvēloties vietējā uzņēmuma piedāvājumu, nodokļu veidā mūsu valstī var atgriezties pat vairāki desmiti procentu no iepirkumā iztērētās summas. Savukārt Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) arī izstrādājusi priekšlikumus valdības deklarācijai, par prioritāti nosakot ekonomikas izrāvienu. LTRK ieskatā Latvija ekonomisko izrāvienu var sasniegt, ja par prioritātēm izvirza eksportu, produktivitāti un Latvijas valsts globālo konkurētspēju.
