Augustā Latvijas tūristu mītnēs nakšņojuši 143,7 tūkstoši mūsu valsts iedzīvotāju, un tas ir par 15,3% vairāk nekā pagājušā gada augustā. Savukārt jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, tūristu mītnēs nakšņojušo Latvijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 1,9%, sasniedzot 133,1 tūkstoti, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
"Šajā vasarā mēs redzējām, ka vietējais tūrisms Latvijā piedzīvoja ļoti veiksmīgu laiku, varbūt pat veiksmīgāko laiku visā pārskatāmajā pagātnē. Taču tagad ir liels izaicinājums ceļotāju pozitīvās, ceļojumos pa Latviju gūtās jaunatklāsmes, ko mēs esam dzirdējuši, klausoties radu, draugu un paziņu stāstīto, kā arī lasot rakstus medijos, pārvērst ilgstošos ekonomiskos ieguvumos. Ir svarīgi panākt, lai tie tūrisma produkti un pakalpojumi, kurus daudzi Latvijas iedzīvotāji šajā vasarā varbūt tikai pirmo reiz ir sev atklājuši, darbotos kā labs impulss vietējā tūrisma izaugsmei ilgtermiņā," nesen notikušajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā tīmekļseminārā Jaunais normālais tūrismā uzsvēra Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, uzņēmējs un tūrisma eksperts Ēriks Lingebērziņš.
Tūrisma eksperts arī pauda, ka Eiropā ir turīgas valstis, kurās vietējais tūrisms ir ļoti labi attīstīts, kā arī populārs un ticis vērienīgi īstenots arī pirms Covid-19 pandēmijas, kad bija iespējams doties ārvalstu ceļojumos, jo šajās valstīs (piemēram, Ziemeļvalstīs – red.) vietējās ceļošanas tradīcijas veidojušās jau daudzu gadu garumā. Viņš arī uzsvēra, ka "daudzu valstu pieredze rāda – pievienotās vērtības nodokļa likme un kopumā nodokļu politika nav noteicošais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju vēlēšanos ceļot pa savu valsti. Daudz būtiskāk ir, lai būtu tāds piedāvājums, kas ir interesants vietējiem ceļotājiem. Turklāt jāņem vērā, ka iedzīvotāju maksātspēja attiecībā uz vietējā tūrisma produktu un pakalpojumu iegādi ir cieši saistīta ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī. Jo veiksmīgāk attīstīsies ekonomika Latvijā, jo maksātspējīgāki kļūs mūsu valsts iedzīvotāji un līdz ar to arī lielākas iespējas būs vietējam tūrismam".
Ir arī jāapzinās, ka pagaidām "Latvijā izteikti trūkst vissezonas tūrisma infrastruktūras. Mēs ļoti ātri varam radīt tādus tūrisma produktus, kas ir interesanti vasaras sezonā, kad ir iespējams uzturēties brīvā dabā, savukārt tādu tūrisma piedāvājumu, kas mudinātu, iestājoties vēsam laikam, tomēr iziet ārpus mājokļa, mūsu valstī pietrūkst. Latvijā pieejamā tūrisma infrastruktūra nav vērsta uz vissezonas piedāvājuma izaugsmi, bet to vajadzētu mainīt, veidojot tādu vissezonas piedāvājumu, kas būtu interesants gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī ārvalstu tūristiem", situāciju raksturoja Ē. Lingebērziņš.
Eksperts arī piebilda, ka "iespējams, ir jāmaina izpratne par to, ko mēs uzskatām par vietējo tūrismu, un ir pienācis laiks ceļošanas aspektā visas trīs Baltijas valstis uzskatīt par vietējo dimensiju".