Valstij lētāka aizņemšanās

Seko Vācijai 

Vēl pirms dažiem gadiem ar skaudību varējām noraudzīties uz Vāciju, kurai aizdodot naudu, investori bija gatavi pat piemaksāt. Proti, šīs valsts finansiālā stabilitāte investoru aprindās bija kļuvusi par savdabīgu zīmolu, kas ļāva no visas pasaules pulcēt tos, kuriem svarīga ir naudas izvietošana bez riska, pat tad, ja atdeve ir negatīva. Eļļu ugunij pielēja arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēc ASV parauga īstenotā monetārā politika, kas iepriekšējos gados bija vērsta uz procentu likmju samazināšanu, lai eirozonas ekonomiku stimulētu ar lētākiem un vieglāk pieejamiem komercbanku aizdevumiem. Lai veicinātu kreditēšanas aktivitāti centrālā banka līdz minimumam samazināja gan refinansēšanas likmes, gan arī veica iespaidīgas finanšu injekcijas parāda vērtspapīru tirgū, uzpērkot valūtas zonas dalībvalstu obligācijas. Turklāt attiecībā uz tautsaimniecības kvantitatīvās stimulēšanas mēriem ECB gājusi pat tālāk par savu kolēģi – Federālo rezervju sistēmu Atlantijas okeāna otrā pusē, proti, tā noteikusi negatīvu likmi par ārpus rezervju normām esošo komercbanku līdzekļu glabāšanu ECB, turklāt šai likmei ir tendence kļūt aizvien negatīvākai. Līdz šā gada rudenim tā bija mīnus 0,4% apmērā, savukārt tagad ir samazināta jau līdz mīnus 0,5% gadā. To ņemot vērā, valsts obligāciju pirkšana nav nekas neloģisks, bet gan pragmatiska komercbanku rīcība, jo naudas neizmantošana un turēšana ECB radītu vēl lielākus zaudējumus nekā vērtspapīru iegāde ar negatīvu ienesīgumu. Turklāt eirozonas obligāciju tirgu, visticamāk, silda arī no Šveices komercbankām ieplūstošā nauda, jo arī Alpu finanšu citadelē procentu likmes ir negatīvas. 

Šie procesi nemet līkumu arī Latvijai, un tādējādi arī mūsu valstij jau kādu laiku ir iespēja aizņemties vairāk un atdot nedaudz mazāk. Līdz šim tas izpaudās pārsvarā attiecībā uz īstermiņa aizdevumiem, taču augusta beigās Latvijai izdevās investoriem ar negatīvu likmi pārdot obligācijas ar piecu gadu dzēšanas termiņu, turklāt investoru pieprasījums pēc tām ievērojami pārsniedza piedāvājumu. Toreiz izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 3,9 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru. Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2025. gada 31. janvāris, vidējā svērtā likme izsolē bija mīnus 0,028%, un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 67,95 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 24 miljonu eiro apmērā. Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, Latvijā pirmo reizi iekšējā aizņēmumā parāda vērtspapīru izsolē likme negatīvu vērtību ir sasniegusi 2015. gada 15. aprīlī. Tas gan attiecās uz īstermiņa parāda vērtspapīriem.