Diemžēl prognozes par mūsu valsts darba tirgū nepieciešamajiem speciālistiem atšķiras no Latvijas augstskolu absolventu skaita, kā arī no absolventu skaita iespējamajām izmaiņām tuvākajā nākotnē. Pat tad, ja starpvalstu migrācijas saldo būs nulle vai pat nedaudz pozitīvs, tik un tā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums turpināsies augstās mirstības un zemās dzimstības dēļ.
Līdz ar to var secināt, ka tuvākajā perspektīvā Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies. Turklāt mūsu valstī neglābjami norisinās iedzīvotāju novecošanas process, kas rada tādu situāciju, ka ar katru gadu darbaspējīgajiem iedzīvotājiem būs jāuztur arvien lielāks pensionāru skaits. Visas šīs tendences nozīmē to, ka Latvijai kādā brīdī būs jāsāk samērot ambīcijas finansēt jebkurus starptautiskos vai iekšējos intelektuālos izdevumus ar aizvien vairāk novecojošās tautas finanšu iespējām nākotnē. Viens no iespējamajiem racionālākajiem pārvaldības virzieniem ir augstākās izglītības finansējuma maiņa.
Augstskolu absolventu monitorings, kombinējot to ar citiem Izglītības un zinātnes ministrijas publiskotajiem datiem, ļauj, piemēram, detalizēti novērtēt to, cik nodokļu maksātājiem izmaksā ikvienas mācību iestādes absolvents, kādas ir perspektīvās algas, absolvējot dažādas mācību iestādes u. c., kā arī ļauj salīdzināt valsts un privāto mācību iestāžu absolventu karjeras iespējas. Diemžēl veikt detalizētu Augstskolu absolventu monitoringa izvērtējumu iztraucēja Covid-19 pandēmija.
Absolventu algas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 23. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!