Vērtē potenciālos scenārijus

Mūsdienās dažādus ekonomiskās atgūšanās scenārijus apzīmē arī ar burtiem, piemēram, V norāda uz strauju ekonomikas kritumu un strauju atgūšanos, U, vienkāršā valodā runājot, – atgūšanās notiek jau lēnāk, savukārt W  liecina par stipri sarežģītāku situāciju, kad kritumu nomaina straujš "atlēciens", taču kaut kādi apstākļi izaugsmei liek "notrūkt" un kritums atsākas, bet atgūšanās notiek vēlākā laika posmā. Patlaban nevar izslēgt, ka līdz ar atkārtota Covid-19 uzliesmojuma iespējām un ar to saistītām ekonomikas blaknēm pasaules ekonomikai ļoti ticams var izrādīties tieši šis W veida scenārijs.

Straujāk, nekā gaidīts

"Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairākumam citu Eiropas Savienības un kopumā pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam starp valstīm ar labākajiem rezultātiem. 2008. un 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, bet šobrīd ir pretēji – Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka Covid-19 uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties," optimismu pauž bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pēc eksperta domām, šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk, nekā gaidījām. Viņš atsaucas uz Citadeles maksājumu karšu datiem, kuri rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies. "Protams, ir jautājums, cik šis patēriņš būs noturīgs, un daļa no uzlabojumiem varētu būt saistīta ar iepriekš atliktiem pirkumiem," spriež Āboliņš. 

Latvijas Bankas publicētā informācija liecina, ka ārkārtas situācijas laikā Latvijas mājsaimniecības komercbankās uzkrāja par 200 miljoniem eiro vairāk nekā parasti pavasara mēnešos, un, domājams, pašreiz tas tiek tērēts. Tomēr straujais patēriņa pieaugums norāda uz mazāku iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu un ļauj cerēt, ka nepiepildīsies pavasarī prognozētās bažas par smagu, ļoti smagu vai katastrofālu ekonomikas samazinājumu, uzskata Citadeles tautsaimniecības speciālists. Viņš piebilst, ka ekonomikas sākotnējā lejupslīde ir beigusies un Latvija piedzīvo sava veida V formas atveseļošanos, kad pēc strauja krituma ir strauja augšupeja. Tomēr vienlaikus eksperts norāda, ka, visticamāk, atgūšanās būs tikai daļēja – iespējams, tuvākajā laikā spēsim sasniegt pat 95% no ekonomikas iepriekšējā līmeņa, bet pilnīga atkopšanās prasīs ilgāku laiku, jo ne visas nozares var pilnvērtīgi strādāt vai pielāgoties situācijai. 

Dažādi stāsti

Vērtējot situāciju kopumā, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka ir ļoti dažādi stāsti dažādās nozarēs. "Mazumtirdzniecībā krīze izskatās pārvarēta, taču nav izslēgts, kad inficēšanās gadījumu skaita pieaugums atkal mainīs gan patērētāju uzvedību, gan valsts regulējumu. Tāpēc līdz šim ir veidojies V scenārijs, bet var izrādīties, ka būs W scenārijs. Turpretim apstrādes rūpniecībā pēc krituma martā un aprīlī maijā atguvām tikai nelielu daļu zaudētā. Šeit ticama izskatās U recesijas prognoze – straujš kritums, tad stabilitāte zemā līmenī kādu brīdi, tad strauja atlabšana, kad tiek atrasts globāls risinājums pandēmijas problēmai," situāciju atsevišķās lielajās sfērās ieskicē Luminor ekonomists.