Plānots, ka vienotais digitālais tirgus pilnībā varētu sākt funkcionēt 2020. gadā. Galvenie paveicamie darbi saistīti gan ar vienotu datu aizsardzības prasību noteikšanu, gan vienota autortiesību regulējuma izstrādi attiecībā uz digitālo saturu. Tāpat vēl daudz darāmā, lai nodrošinātu vienotu patērētāju tiesību aizsardzību.
Eiropas Komisija (EK) arī rosina diskusiju par standartizētu pievienotās vērtības nodokļa likmju noteikšanas iespējamību.
Viena no nozarēm, kuru tas skar ļoti cieši, ir e-komercija jeb interneta veikali. Saskaņā ar EK datiem pagaidām gan tikai 15% no interneta veikalu lietotājiem iepērkas arī citu valstu interneta veikalos un tikai 7% no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas piedāvā savus pakalpojumus internetā, tos piedāvā ārpus savas mītnes valsts. Tajā pašā laikā, runājot par Latviju, EK 2015. gadā veiktā aptauja liecina, ka 68% respondentu no mūsu valsts norādījuši, ka izmanto citu dalībvalstu interneta veikalus.
SIA Xnet tirdzniecības direktors Gatis Šķudītis teic, ka vienota digitālā tirgus izveide konkurenci starp dažādu valstu e-komersantiem noteikti saasinās, bet tajā pašā laikā prognozē, ka Xnet klientu skaits varētu palikt samērā nemainīgs. Ja runā par nozari kopumā, Šķudītis skaidro, ka var izveidoties zināma plaisa. Proti, viņaprāt, citu ES dalībvalstu iedzīvotāji īpaši netīkos iepirkties Latvijas interneta veikalos, taču mūsu valsts iedzīvotāji, paplašinoties iespējām, citu valstu interneta veikalos iepirksies vēl aktīvāk. Pašlaik ierobežojošs apstāklis ir tas, ka ne visi ārvalstu interneta veikali piegādā preces uz Latviju. Vienotā digitālā tirgus apstākļos, kad būs atvieglotas un vienkāršotas piegādes un tā dēvētās preču atgriešanas pārdevējam procedūras, zināma daļa klientu varētu aizplūst no mūsu interneta veikaliem uz ārzemju interneta veikaliem, bet jauni klienti no ārvalstīm, visticamāk, klāt nenāks. Tas, protams, rada izaicinājumu Latvijas e-komersantiem. Šķudītis par nozīmīgām vietējo interneta veikalu priekšrocībām uzskata īso piegādes laiku un zemās izmaksas, kā arī iespēju problēmu gadījumā sazināties ar interneta veikalu latviešu valodā.
Šķudītis par vēl neatrisinātu jautājumu uzskata iegādātās preces remontu garantijas laikā. Piemēram, ja Latvijas klients ir nopircis kādu preci Vācijas interneta veikalā un tā saplīst garantijas laikā, nav skaidri zināms, vai vienmēr garantijas remontu izdosies veikt Latvijā. Līdz ar to, lai sekmīgi attīstītos pārrobežu e-komercija, jābūt izstrādātiem arī vienotiem preču garantijas un remonta standartiem. Vēl viens neatrisināts jautājums, norāda Šķudītis, ir domēna reģistrēšana citā dalībvalstī. Pašlaik ES ir 28 dažādi reģistrācijas nosacījumi, kas ir individuāli katrā dalībvalstī. Piemēram, lai reģistrētu Vācijā domēnu Xnet.de un Somijā – Xnet.fi, jāievēro dažādi reģistrācijas noteikumi.
Kurjerpasta DPD valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis akcentē, ka svarīgas ir piegādes izmaksas, un norāda, ka redz divus scenārijus, kā panākt pēc iespējas zemākas piegādes izmaksas. Pirmais – ES dalībvalstīm uzliek par pienākumu subsidēt universālā pakalpojuma sniedzēju starptautisko piegāžu izmaksas, otrais – EK panāk vienošanos ar nozari par mehānismiem, kā samazināt izmaksas.
Vēl vienu aspektu, kā vairot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju vienotajā digitālajā tirgū, iezīmē Latvijas Interneta asociācijas valdes locekle Ina Gudele. Viņa uzsver, ka šis aspekts ir sadarbība. Proti, Gudele skaidro, ka jebkuram kosmētikas vai tekstilizstrādājumu ražotājam uzturēt un izveidot savu mājaslapu ar iepirkšanās iespējām vairākās valodās ir sarežģīti un dārgi, sarežģīti ir arī reģistrēt domēnus citās valstīs. Cita lieta, ja, piemēram, apvienojas Latvijas dabiskās kosmētikas ražotāji un izveido vienu mājaslapu vairākās valodās, kur vienkopus ir visi mūsu ražotāju piedāvājumi, un piereģistrē to dažos lielo dalībvalstu tirgos. Tieši to pašu var darīt, piemēram, tekstila nozare vai mūsu rotu mākslinieki.
Vēl viena nozare, kuru noteikti ietekmēs vienotais digitālais tirgus, ir tūrisma pakalpojumu pirkšana internetā. Jānorāda, ka jau pašlaik daļa Latvijas iedzīvotāju izmanto ārvalstu, piemēram, Vācijas, tūrisma firmu pēdējā brīža piedāvājumus. I. Gudele skaidro, ka eksotiskie ceļojumi vienmēr būs lētāki, tos iegādājoties kādā no lielajām ES dalībvalstīm, nevis mazajās dalībvalstīs, jo svarīga loma ir tirgus apjomam. Gudele uzsver, ka Latvijas tūrisma uzņēmumu stiprā puse ir un būs tieši ienākošais tūrisms.
Tūrisma kompānijas Latvia Tours korporatīvo risinājumu speciālists Jānis Kolomenskis teic, ka pašreizējās tendences neliecina, ka būtiski varētu mainīties klientu apjoms. "Latvia Tours izveidojies lojāls klientu loks, kas pieradis pie apkalpošanas veida un kvalitātes, kā arī pie cenu politikas. Vidējais latviešu ceļotājs ir diezgan konservatīvs. Mums ir diezgan daudz klientu, kuri katru gadu brauc uz vienu un to pašu kūrortu un arī nakšņo vienā un tajā pašā viesnīcā. Ja šos klientus apmierina saņemtais pakalpojums, ir liela iespēja, ka tiks veikts atkārtots pirkums. Vienotais digitālais tirgus kardināli nemainīs pašreizējo tirgus situāciju – arī šobrīd konkurējam gan ar lielām ārvalstu firmām, gan ar dažādiem interneta resursiem, kas piedāvā ceļojumu pakalpojumus," savus secinājumus izklāsta Kolomenskis un turpina: "Latvijas tūrisma aģentūru lielākais trumpis ir individuāla pieeja katram klientam, izslēdzot tā saukto konveijera principu. Svarīga ir apkalpošanas kultūra un personiskā saikne – konsultants no pusvārda saprot, ko vēlas klients, un spēj to piedāvāt. Arī valoda ir nozīmīgs faktors. Lai gan lielākā daļa cilvēku prot sarunāties angļu valodā, prakse rāda, ka priekšroka tiek dota saziņai dzimtajā valodā."