Arī Covid-19 uzliesmojums un tā veicinātā nestabilitāte pasaulē ir bijusi ļoti labvēlīga zelta cenas pieaugumam, kurš bija aizsācies jau pagājušajā gadā līdz ar briestošajām problēmām pasaules tautsaimniecībā, pamazām izsīkstot ekonomikas augšupejas fāzei. Šovasar zelts ir sasniedzis jaunu vēsturisko cenu rekordu, 6. augustā pakāpjoties līdz cenai 2089,20 ASV dolāri (apmēram 1755 eiro pēc vakardienas kursa) par Trojas unci. Tādējādi, rēķinot dolāru izteiksmē, dzeltenais metāls sasniedza par 9,3% augstāku cenu nekā 2011. gada 6. septembrī, kad tika sasniegts tās augstākais punkts iepriekšējā izaugsmes fāzē. Pagājušajā nedēļā dzeltenais metāls no saviem augstumiem nedaudz atkāpies, īslaicīgi pietuvojoties 1920 dolāru līmenim, taču šonedēļ cena atkal pieaug, un pēdējās dienās tā svārstās ap 2000 dolāru par vienu unci. Tādējādi kopš gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 30%, un līdz ar to dzeltenais metāls šogad atrodas finanšu aktīvu ienesīguma topa galvgalī.
Obligāciju ienesīgums
CBL Asset Management (CBL AM) klientu portfeļu pārvaldnieks un ieguldījumu eksperts Ivo Ailis skaidro, ka vēsturiski zelta cenas dinamika vislabāk ir korelējusi ar starpību starp nominālo ienesīgumu, kādu investori saņemtu, ieguldot obligācijās, un piedzīvoto inflāciju tajā periodā, kad līdzekļi investēti minētajos parāda vērtspapīros. "Ja tirgū pieejamie reālie ienesīgumi samazinās, zelts kā aktīvs, kas pats par sevi neģenerē ienākumu, kļūst relatīvi pievilcīgāks. Covid-19 ietekmē centrālās bankas globālā mērogā ir samazinājušas bāzes procentu likmes, kā arī uzpirkušas obligācijas, tādējādi samazinot tirgū pieejamos nominālos ienesīgumus. Tā ir bijusi labvēlīga tendence zelta cenai," skaidro Ailis.
Otra reālo ienesīgumu sastāvdaļa – sagaidāmā inflācija – investoriem ir jāprognozē pašiem. "Deflācijas gaidas, ko izraisīja ekonomiskās aktivitātes straujā sabremzēšanās, lielā mērā izskaidro marta vidū notikušo zelta cenas kritumu. Taču līdz ar neskaitāmo fiskālo un monetāro atbalsta programmu izziņošanu aizvien vairāk investori sāka uztraukties par scenārijiem, kas nākotnē varētu veicināt inflācijas pieaugumu," skaidro CBL AM ieguldījumu eksperts. Viņš to skaidro, pirmkārt, ar to, ka ekonomiskā aktivitāte varētu negaidīti strauji atgūties, piemēram, kļūstot pieejamai vakcīnai pret Covid-19. Pēc finanšu speciālista teiktā, fiskālo un monetāro stimulu rezultātā radītais naudas apjoms, kas šobrīd ir rezultējies paaugstinātos mājsaimniecību uzkrājumos un banku rezervēs, varētu strauji ieplūst ekonomikā un izraisīt cenu pieaugumu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!