Droši vien lielākā daļa jūsu priekšstatu par Luksemburgu izrādītos patiesi. Maza, zaļa valsts Eiropas vidienē, kur cilvēki dzīvo labi un mierīgi. Eiropas Savienības institūciju mītnes zeme. Tomēr lielhercogiste ar galvaspilsētu Luksemburgu lepojas arī ar citiem, mazāk zināmiem faktiem.
Luksemburgas Lielhercogiste – Ventspils rajona lieluma valsts Eiropas viducī – būtu "kaut kur jau redzēta" apdzīvota vieta Eiropas centrā, ja nebūtu tās galvaspilsētas unikālā izvietojuma vairākās dziļās ielejās, kas šo vietu padara ļoti īpašu un apmeklējuma vērtu. Šim majestātiskajam un reizē dabiski skaistajam fonam piestāv lielhercogistes statuss ar monarhu – lielhercogu Anrī.
Pirms ierašanās biju kļūdaini domājusi, ka Luksemburga ir kalnaina valsts. Izrādījās, ka galvaspilsēta un tās apkārtne ir līdzena, taču centru šķeļ dziļas ielejas, kurām cauri graužas Alzetas upes smalkais pavediens. Tāpēc Luksemburgas ielejas drīzāk ir bedres – it kā tūkstošiem gadu senā pagātnē zeme šeit būtu vienkārši iebrukusi.
Ganības 20 minūtēs no centra
Uz Luksemburgu jādodas pavasarī vai vasarā, kad šī minivalsts pārmainās līdz nepazīšanai, no pelēki smagnējas dāmas kļūstot par rotaļīgu skaistuli, kas dižojas ar krāšņiem apstādījumiem, dzīvīgiem parkiem un koši zaļiem laukiem.
Lauki šeit sākas uzreiz aiz pilsētas – tā bija viena no lietām, kas mani pārsteidza, kad uz pieciem mēnešiem pārcēlos uz dzīvi Luksemburgā. Tā nu dzīvoju pie meža, blakus kaimiņa aitu ganībām, 20 minūšu autobusa brauciena attālumā no galvaspilsētas centra un Eiropas institūcijām.
Tā kā transports valstī brīvdienās kursē reizi stundā un pat vēl retāk, savukārt taksometrs maksā astronomisku summu, Luksemburgā sāku ticēt brīnumiem – kā gan tik maza valsts var likties tik milzīga, ka nokļūt līdz mājām ir tik sarežģīti?
Tos, kas no Luksemburgas sagaida otru Vāciju ar perfektu kārtību un precizitāti, var gaidīt pārsteigums. Sabiedriskais transports ne vienmēr ir precīzs, cilvēki, īpaši jaunieši, uzvedas diezgan brīvi. Tikai šā gada sākumā šeit aizliegts smēķēt bāros un naktsklubos. Kopumā Luksemburga, protams, iemieso eiropieša dzīves etalonu – valsts ar minimālo algu 1800 eiro, zemu noziedzības līmeni un visu pārējo labai dzīvei nepieciešamo. Šī ir vieta ģimenēm un cilvēkiem ar mierīgu dzīvesveidu – mazāk aizraujoša tā liksies jauniešiem un bohēmistiem.
Valsts poliglote
Luksemburgā var spēlēt spēli "uzmini valodu" – bez oficiālās luksemburgiešu (valodas statuss tikai kopš 1984. gada), franču un vācu valodas valstī atskan vēl vismaz pārējās 20 Eiropas Savienības valodas, radot īstu Bābeles torņa efektu. Vairākums valsts iedzīvotāju runā trijās un vairāk valodās. Turklāt liela daļa Luksemburgas iedzīvotāju ir imigranti no Portugāles.
Luksemburgā esošais Eiropas šūpulis Kiršberga – visas Eiropas institūcijas, bankas, tiesas un pārstāvniecības – var izraisīt nelielu vilšanos, jo jau novecojušas funkcionāla izskata ēkas nomaina būvlaukumi un jaunas ne visai izskatīgas ēkas. Kiršbergā ir vērts apmeklēt modernās mākslas muzeju MUDAM un Luksemburgas cietokšņu muzeju Musée Dräi Eechelen. Tie atrodas no arhitektūras viedokļa unikālā ēkā, kurā sens cietoksnis integrēts ultramodernā stikla būvē. Cietoksnī aiz muzeja atrodas zāliens ar burvīgu skatu – atpūtas brīdim vai piknikam. Turpat blakus, 823 kolonnu ieskauta, slejas modernā filharmonijas ēka, kas lepojas ar izcilu akustiku.
Tiekamies kazemātu tīklos
Pilsētas izvietojums vairākos līmeņos var šķist diezgan nepraktisks, taču senatnē tam bija milzīga nozīme pilsētas aizsardzībā. Izmantojot dabiski radušās ielejas, pilsētu bija krietni vieglāk pamatīgi nocietināt. Luksemburgas vēsture ir sākusies 963. gadā, toreiz te bija vien neliela nocietināta pils, kas ar laiku izveidojās par vienu no spēcīgākajiem cietokšņiem Eiropā. Izcilākie dažādu tautību inženieri šeit ieguldīja savas zināšanas, un Luksemburgas vecpilsēta nav cietokšņi vien, bet arī milzīgs pazemes kazemātu un bumbu patvertņu tīkls.
Visa Luksemburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā. Neiesaku pārāk iedziļināties Luksemburgas ģeogrāfijā, jo tās saprašanai nepieciešams ilgs laiks. Paskatoties kartē, viss šķiet vienkārši, taču realitātē pilsētas reljefs nav vienāds – paugurus nomaina ielejas, un dažādos līmeņus savieno tilti.
Kazemāti – apakšzemes un klintī cirstas galerijas aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem – bija jauns vārds manā leksikā. Tie, kā arī seno nocietinājumu atliekas, pagrabi un ejas vecpilsētā redzami ik uz soļa. Apskatei atvērti divi kazemātu tīkli (Boka kazemātu tīkls ir garākais pasaulē!), kuros nav ieteicams iet cilvēkiem ar klaustrofobiju vai sirds problēmām.
Luksemburgas vecpilsēta ir miniatūra, taču izskatīga vieta, kur pastaigāties, apmeklēt muzejus, veikalus un kafejnīcas. Šeit bieži tiek rīkoti dažādi pasākumi – gadatirgi, orķestru uzstāšanās, brīvdabas kino un festivāli –, kas kulmināciju sasniedz Luksemburgas valsts svētkos (jeb neoficiālajā lielhercoga dzimšanas dienā) 23. jūnijā. Svarīgākā vecpilsētas ēka ir XVI gadsimta lielhercoga pils, kuru apsargā uniformā tērpts kareivis; viņš neiebilst, ja ar viņu fotografējas.
Pili var apskatīt tikai no ārpuses, visērtāk – no kafejnīcas Chocolate House tai pretī. Šeit pasniedz vietējo gardumu – izcilo Chocospoon (karote ar šokolādi apkārt) vairākos desmitos garšu, sākot no čili šokolādes līdz pat Malibu šokolādei ar liķiera piešprici. Par šo gardumu noteikti ir vērts samaksāt prasītos 3,80 eiro gabalā. Blakus pilij atrodas klintī iebūvētais Luksemburgas Vēstures muzejs ar aizraujošu un interaktīvu ekspozīciju, ko noteikti iesaku apmeklēt arī neparastā interjera dēļ.
Pastaiga gar upes krastu
Luksemburgas Grunda ielejā jānolaižas īpašā, klintī izcirstā liftā vai jādodas pa lejup vedošo līkloču ceļu. Alzetas upes krastos var baudīt manu mīļāko pilsētas daļu – Luksemburgas Venēciju. Šeit atrodama Luksemburgas mērogam vērā ņemama restorānu, bāru un klubiņu izvēle. Aprīlī Alzetas upes ielejā notiek neparastas sacensības – pa straumi tiek palaistas tūkstošiem dzelteno gumijas pīlīšu ar numuriem, kurus dalībnieki var iegādāties iepriekš. Skatītāji tiek pie pozitīvu emociju jūras, uzvarētāji – pie vērtīgām balvām.
No šejienes, ja sekosiet norādēm ar nosaukumu Wenzel Walk, sākas pasakains vairāk nekā stundu garš pastaigu maršruts, kas ved cauri cietokšņu pakājēs izveidotajiem dārziņiem gar romantisko upes krastu, cauri Luksemburgas šūpulim – Boka klintsradzei ar 1050 gadu seno torni. Wenzel Walk ir kā ceļojums laikā – pa ceļam varēsiet lasīt interesantus Luksemburgas vēstures faktus un skatīt 100 gadu senas fotogrāfijas.
Pastaiga noslēdzas Luksemburgas ballīšu epicentrā Klauzenā – ielā, kam abās pusēs rindojas bāri un klubi dažādām gaumēm, sākot no elitāriem iestādījumiem līdz alus darītavai un rokmūzikas klubam. Laba ziņa naktsdzīves mīlētājiem – Luksemburgas valsts nodrošina bezmaksas nakts transportu uz dažādām lielhercogistes daļām.
Miegā smaidoša apburtā princese
Lielhercogistes lepnums ir daba un ar to saistītais tūrisms – pārgājieni, laivu braucieni, makšķerēšana, riteņbraukšana un citi aktīvās atpūtas veidi dažāda vecuma un interešu cilvēkiem, arī ģimenēm ar bērniem. No netālā Mozeles reģiona nāk lieliskas baltvīna šķirnes, kā Riesling un Gewürztraminer, tāpēc šeit iespējams arī vīna tūrisms un vīna pagrabu apskate. Par iespējām jautājiet tūrisma informācijas centrā, taču rēķinieties, ka bez auto jūsu pārvietošanās iespējas būs ierobežotas.
Viandenes pils un ciematiņš ir viens no pazīstamākajiem Luksemburgas objektiem. Pils celta no XI līdz XIV gadsimtam, taču pašlaik Viandenes ciematiņš ir vairāk apskates vērts nekā pils interjers. Interesanta ir pilī redzamā fotohronoloģija ar slaveniem cilvēkiem, kuri apmeklējuši pili, – no Holivudas aktieriem līdz Mihailam Gorbačovam. Pilsētas apskates maršrutā jāiekļauj pusdienas lieliskajā restorānā upes krastā pie tiltiņa.
Klervo ir otrs ainaviski baudāmais Luksemburgas ciemats. Arī šeit var apmeklēt 1000 gadu senu pili ar lielisku fotoizstādi, kā arī abatiju, kurā vēl mūsdienās dzīvo mūki. Ar pili lepojas arī pilsētiņa Eša pie Sīras – šeit pievienotā vērtība ir gleznains ezers, viena no retajām vietām, kur vasarā veldzēties peldē. Īpaša delikatese dabas mīļotājiem ir Ardēnu mežs un dabas parki Luksemburgas ziemeļos. Katrs pārgājiens šajā apvidū tiks apbalvots ar elpu aizraujošām ainavām un pasakas cienīgo Būršeidas pili.
Ja Luksemburga būtu pasaku tēls, tā noteikti būtu miegā smaidoša apburtā princese. Mēģiniet to atmodināt ar draudzīgu "Moien!" (Sveiki – luksemburgiešu valodā) un neaizmirstiet iegādāties kādu no piemīlīgajiem suvenīriem ar lielhercoga vai visas viņa kuplās ģimenes foto.