Gaisma un gaiss. Šie vārdi iemieso Provansas būtību. Provansa apžilbina ar mainīgajām gaismas spēlēm un reibina ar tīro lauku gaisu, kurā ir mazliet lavandas svaiguma, pļavas ziedu piesātinātības un kalnu varenuma. Pavasarī vēl pieskaitiet kautrīgas līgavas atgādinošās plaukstošās ābeles, nekaunīgi sarkanās magones un sakņaugus, kurus jau var likt uz šķīvja.
Vīnogulāju ieskauta paradīze
Pēc ātrgaitas šosejas, kas vilina ar pieklājīgiem atļautajiem 130 km/h, un kalnu ceļu serpentīna, pēc triju stundu brauciena no Nicas Provansas vidiene sagaida gluži kā eleganta vecmāmuļa, kura it kā apsola – šeit būs viss, ko meklē ziemas nogurdināta dvēsele. Nojaušama vasaras sajūta, mājīgums un rosé vīna reibinoši svaigā garša.
Vislabākais plāns dažreiz ir nesastādīt sev nekādu plānu. Mums zināms tikai apmešanās galamērķis – mākslinieku un kolekcionāru dueta Patrīcijas un Olivera radītais viesu nams Domaine des Andéols nelielā ciematā Sensatirnēnlezaptā. Nogriežamies no šosejas, un jau pēc nepilniem diviem kilometriem vīnogulāju ieskautu lauku uzkalnē mūs sagaida gleznaina ainava – tipiskas Provansas arhitektūras un modernu vaibstu apvienojums. Domaine des Andéols sastāv no 10 mītnēm, katras interjers pieskaņots viesu raksturam un noskaņojumam, piemēram, tiem, kas iemīlējušies (Amoureux), un radošām dvēselēm (Artiste).
Aprīļa vidus, kad viesnīca tikko atvērta jaunajai sezonai, ir ideāls laiks apmeklējumam. Saņemsiet gan lielisku cenas un kvalitātes attiecību, gan neaptveramu pieredzi – šķiet, ka šeit bez personāla esat teju vienīgie un visa uzmanība vislabākajā nozīmē tiek veltīta jums. Tāda sajūta, it kā jūs atrastos mūsdienu mākslas muzejā, kas izvietots zem klajas debess, un atliek pilniem malkiem baudīt visu, ko tas piedāvā, – sākot no bezgalībā izstiepušās baseina ar skatu uz vīnogulājiem un beidzot ar gourmet virtuvi, kurā apvienotas labākās Provansas tradīcijas modernā izpildījumā. Jau drīz atklāsiet, ka viss šeit garšo fantastiski, un kā nu ne, ja produkcija izaudzēta tepat dārzā, svaigā maize un ievārījums tiek piegādāts no tuvējiem ciematiem. Lielākais izaicinājums ir saņemties no šīs vietas laiskā dienā pabāzt degunu ārpusē – sajūta, gluži kā pasperot kāju ārpus savdabīgas paradīzes.
Gleznainie pieturpunkti
Skaistie un vēsturiskie Provansas ciematiņi ir izkaisīti netālu cits no cita, tāpēc viens no lielākajiem plusiem ir iespēja tajos nokļūt, nepavadot ilgu laiku mašīnā, – tas ļauj no rīta izvēlēties, ko vairāk kārojas, un jau drīz mīt kārtējās skaistās vietas ieliņas. Pavasaris dāvā iespēju piedzīvot īstenu romantiku – ciemi nav piepildīti ar citiem ceļotājiem, bieži ar vīru klīstam teju divvientulībā, pasveicinot vien vietējos, kuri socializējas pie kafijas kādā no āra kafejnīcām.
Nelielā pilsētiņa Gorda sagaida ar elpu aizraujošu skatu. Ceļš uz to vijas augšup kalnā, un ik pēc brīža gribas apstāties un izkāpt, lai aptvertu neticamo panorāmu. Ēku gaišais un vienotais tonis rada iespaidu, ka laika ritējums šeit apstājies kādā citā gadsimtā. Apmaldīties nav iespējams – visas šaurās, senatnīgās ieliņas agrāk vai vēlāk atved atpakaļ centrālajā laukumā. Šeit vienkārši jāļauj, lai kājas pašas tevi nes cauri bruģētajiem, ēnainajiem celiņiem, kas ik pa laikam atduras lieliskā skatpunktā – visa Liberonu kalnu ieleja paveras kā uz delnas.
Fontēna Voklīzā atrodas 20 minūšu brauciena attālumā no Gordas. Pa ceļam var piestāt kādā no mazajām svaigo dārzeņu un augļu tirgotavām, lai no zemniekiem iegādātos zemenes, ābolus un citus gardumus. Fontēna pārsteidz ar kristāldzidru kalnu avotu, kas tek cauri visam ciemam. Vārds "avots" gan izklausās pieticīgi, ņemot vērā, ka no pazemes ik sekundi izšļācas līdz pat 90 000 litriem ūdens. Tas demonstrē iespaidīgu dabas spēku, kas jau vairākus gadsimtus nodrošina vietējās papīrfabrikas darbību. Varenie kalni, kas ieskauj ciematu, rada īpašu noskaņojumu, un jaukā atmosfēra saules pielietajās ieliņās tā vien rosina doties pastaigā. Papīrfabrikā joprojām izmanto ražošanas tehnoloģiju, kas nav mainījusies kopš XV gadsimta. Ar rokām darinātā papīra skaistā faktūra raisa asociācijas ar laiku, kad atzīšanās mīlestībā bieži tika rakstīta uz vēstuļpapīra.
Rusijona sagaida gluži kā kvēlojoši rūsgani sarkanā apmetnī ietinusies karaliene. Sākumā nonākat tās pakājē, kur jāatstāj auto, augšup jādodas kājām. Ar katru soli apkārt paveras reibinošs skats, kas atkal liek domāt, kā gan sendienās vispār bija iespējams radīt šādu apdzīvotu vietu klints virsotnē. Sarkanās klintis ir Rusijonas simbols, un tās tuvāk var izpētīt, dodoties pastaigā pa dabas parku Sentier des Ocres. Ciemata vēsturiskais rajons apbur ar burvīgām, klusām ieliņām, ēku korēs dūdo neskaitāmi baloži. Atkal var mierīgi doties pastaigā bez mērķa un ļaut ielām sevi vest aizvien augstāk, līdz pie senlaicīgas baznīcas iznākat skatu laukumā. Turpat uz tuvējo mājiņu palodzēm starp bazilika podiņiem saulē gulšņā kaķi, kas it kā uzdod jautājumu – kāpēc dzīvē vispār jāsteidzas? Absolūta idille. Atpakaļceļā vēlams iegriezties vīna darītavā Vineyards Chasson Chateaublanc, kurā iespējams degustēt gan rosé, gan uz vietas gatavotu olīveļļu.
Lurmarēna pievelk ar magnēta spēku. Gaismu spēles uzglezno pasteļa mākslas darbus – uz māju sienām, ziedu virtenēm, kas stiepjas gar logu palodzēm, uz ielām izliktajiem galdiņiem. Laimes sajūta pavada ik uz soļa, šķiet, laiks palēninājis ritējumu. Te manāmi gan stilīgi restorāniņi, gan ielu tirdziņi, kuros sajūta kā gastronomijas paradīzē – starp sieriem, tikko no dobes nākušiem dārzeņiem un svaigi ceptu bagešu rindām. Šis nelielais ciemats ir gluži kā radīts rakstniekiem un dzejniekiem – iedvesma mudina apsēsties saulē un nodoties domu radīšanas priekam. Viegli iedomāties, ka vasarā Lurmarēnas ielas ir ceļotāju pilnas, taču pavasarī te uzkavēties ir visīstākā bauda – gluži kā ieklausīties Provansas sirdspukstos.
Šis Francijas reģions ir vieta, kurā atgriezīsimies. Mums tīk baudīt nesteidzoties – pamazām, nogaršojot šo skaistumu pa gabaliņam. Neaprakstāmie saullēkti, kas pavada rīta skrējiena laikā, lauku smarža, putnu dziesmas, burvīgais gaiss, skaistie ciemati un šampanietis siltā novakarē – iespaidi saliekas kā puzle, izveidojot gleznu ar nosaukumu Provansa.