"Paskaties uz augšu, sauli pēdējā laikā esi redzējusi?" ironiski smaidot jūlija vidū jautā Islandes adījumu sieva. "Vari nedomāt, neesi. Šī ir aukstākā vasara kopš 1956.gada," viņa saka un smejas gardiem smiekliem, turpinot adīt kārtējo rakstaino džemperi mazajai adījumu bodītei, no kuras paliek sajūta – izadīt var jebko. Arī somiņas un briļļu makus, rotaļlietas un alusturamos cimdus.
Par pārdzīvoto finanšu krīzi islandieši īpaši nerunā. Šķiet, īstam vietējam tā bija un pārgāja tāpat kā jebkura dabas nenovēršamā parādība, ar kuru jārēķinās, bet kura nav nekas īpašs, jo tiek pārdzīvota un aizmirsta. Pat pēc slavenā vulkāna Eijafjadlajegidla izvirduma, kas Eiropā pirms dažiem gadiem lika ne tikai mežģīt mēles ziņu diktoriem, bet arī paralizēja visu aviosatiksmi, tuvākajā apkārtnē dzīve neapstājās – tagad izveidotajā nelielajā muzejā vulkāna pakājē var apskatīt fotoattēlus ar lauku darbiem īsi pēc izvirduma. Vairāk šķiet – islandiešiem finanšu krahs un pelnu mākoņi dod iemeslu jauniem suvenīriem ar dusmīgiem vulkāniem un saukļiem, kuros vietējie reizē zobojas paši par sevi un pārējo pasauli. Uguns un ūdens dievi turpina dzīvot un islandieši tāpat.
Līdzi tikai karte un guļammaiss
Bet tas jau bija ceļojuma vidus. Viss sākās ar vēlmi braukt uz ziemeļiem, tobrīd vēl nezinot, ka saule vasaras vidū visu nedēļu var tīties mākoņos, īsi parādoties tikai uz mirkli. Gatavošanās ceļam vienkārša un bez sarežģījumiem – līdzi pa vienai nododamai somai ar nomaināmu drēbju kārtu un guļammaisiem, jo plānots gulēt mašīnā, Rīgā nopirkta Islandes karte un eiro. Islandes kronas, pēc ilgākas meklēšanas, izdodas atrast tikai vienā Latvijas galvaspilsētas maiņas punktā un arī tur – ierobežotā daudzumā. Valūtas mijēja pie vienas no Rīgas lielajām viesnīcām pat piebilst: "Islandes? Oi, nē, to pat neprasa, nav izdevīgi turēt." No tā rodas Tā sajūta, kas bija tik raksturīga pirmajiem ceļojumiem ārpus Latvijas deviņdesmitajos – ka brauc uz Ārzemēm, kur pat nauda ir Citāda un Neredzēta. Un – galvenais – no nostāstiem un citu runām zini, ka Tur viss noteikti ir bezdievīgi dārgs.
Ziema vasarā
Izkāpjot no lidmašīnas, pirmā doma – kur lai nopērk ziemas drēbes. Mīnusi gluži nav, bet līņā nemīlīgs lietus un kājas šortos nepielūdzami kļūst zilganas. Uzreiz velkam ārā džinsas un kedas – ar sandalēm nekādas staigāšanas nebūs. Jau vēlāk, pēc novērojumiem no vietējo apģērba, ar lielu prieku atrodam galošas, kas ir neaizvietojamas Islandes vasarā. Tās arī kļūst par vienīgo suvenīru, ko sev atvedu no ziemeļzemes.
Arī pie auto nomas nebijuši noteikumi – ar ierasto pilsētas mašīnu pa daudziem ceļiem braukt nedrīkst, bet apdrošināšana ļoti vēlama pret putnu ietriekšanos stiklā, aitu izdarītām buktēm un vēja radītiem postījumiem. Īres mašīnas lietošanas noteikumos arī punkts par durvju atvēršanu – pirms tam jāatver logs, jāpārbauda vēja virziens un tās nedrīkst taisīt vaļā abās pusēs vienlaicīgi. Tobrīd par to vēl smejamies. Tikai vēlāk saprotam – šajos noteikumos nekas nav pārspīlēts, bet "4x4" piedziņa Islandes ceļos iegūst pavisam jaunu jēgu.
Visu rakstu par ceļojumu uz Islandi lasiet 1.novembra žurnālā Sestdiena!