Sikspārnis ir noslēpumains nakts dzīvnieks un vienīgais Latvijas lidojošais zīdītājs. To tuvāk iepazīt aicina Dabas aizsardzības pārvalde, organizējot Sikspārņu nakts pasākumus. Pirmais jau aizvadīts Ķemeru Nacionālajā parkā, bet vēl divi norisināsies Lielstraupē un Dundagā.
Ar radošām darbnīcām, izziņas aktivitātēm, stāstiem un vērošanas pastaigām tumsā varēs uzzināt daudz interesanta par sikspārņu izplatību Latvijā un citur pasaulē, to daudzveidību, dzīvesveidu un paradumiem, kā arī uzdot jautājumus sikspārņu pētniekiem jeb hiropterologiem. Viens no Latvijā vadošajiem, kuru sastapsiet arī Sikspārņu nakts pasākumos, ir Viesturs Vintulis.
Neparasti, bet nekaitīgi kaimiņi
Latvijā mīt 16 sikspārņu sugas, bet pasaulē kopumā to ir ap 1200. Pie mums sastopamās sugas it visas ir cilvēkam nekaitīgas, pārtiek no kukaiņiem un darbojas pārsvarā naktīs. Tās visas pieder vienai dzimtai – parastajiem sikspārņiem.
Nakts laikā sikspārņi uzņem barības vielas, kas veido trešdaļu no pašu svara – pat 600 odu laikposmā starp saulrietu un saullēktu, ja vien kukaiņu blīvums ir pietiekams, lai tos varētu nepārtraukti ķert.
Visas sikspārņu sugas Latvijā ir īpaši aizsargājamas. Cilvēkam no sikspārņa nav jābīstas, gluži otrādi – dažiem bīstami esam mēs. Piemēram, garausaino sikspārņu skaits arvien sarūk, un pie vainas ir tieši cilvēku darbība. Šīs sugas sikspārņi mīt cilvēku būvētajās dzīvesvietās – pagrabos, bēniņos, kā atpūtas un arī ziemošanas vietu izmantojot jau esošas spraugas ēkā, tādas kā vietas starp jumta ārējo un iekšējo segumu, plaisas sienās, vietas aiz logu slēģiem vai zem palodzēm. Interesanti, ka spraugai, pa kuru iekļūt apmešanās vietā, nemaz nav jābūt lielai, pietiek pat ar pusotru centimetru platu atveri. Mēdz iemitināties arī šķūnīšos un malkas grēdās.
Koku dobumi, dolomīta vai smilšakmens alas ir dabiskās sikspārņu apmešanās vietas, taču cilvēku mītnes bieži vien ir pieejamākas un arī ērtākas, kaut vai tāpēc, ka ziemās tur ir salīdzinoši siltāks.
Ziemas miega periods – visriskantākais
Garausainais sikspārnis savu nosaukumu ieguvis izteikti garo, plato, virs pieres kopā saaugušo ausu dēļ. Ziemas guļā ejot, zīdītājs ausis paslēpj zem spārniem.
Ziemošanas periods atšķiras dažādām sugām, bet kopumā sākas oktobrī un turpinās līdz aprīļa beigām – tas ir laiks, kad Latvijā uz vietas ziemojošo astoņu sugu sikspārņi ir visneaizsargātākie, jo nonāk īpašā ziemas miegā. Sikspārņu vielmaiņa ir stipri palēnināta, ķermeņa temperatūra tuva apkārtējai alas vai pagraba temperatūrai (aktīvam sikspārnim ķermeņa temperatūra ir augstāka nekā cilvēkam – ap +37 grādiem). Elpošanas ritms palēnināts līdz vienai reizei vairākās, līdz pat 15, minūtēs. Asinsrite arī ir ierobežota – praktiski saglabājas tikai asins plūsma no sirds uz smadzenēm, bet lielākā daļa asiņu uzkrājas liesā. Pirms ziemošanas daļēji atrofējas šo zīdītāju iekšējie orgāni, piemēram, kaulu smadzenes, un to vietā uzkrājas taukaudi.
Sikspārņu pētnieki, apkopojot gadu gaitā uzkrāto informāciju, noskaidrojuši, ka parastākie ziemotāji Latvijā ir garausainais sikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis un ziemeļu sikspārnis, vēsta vietne Latvijassiksparni.org. Garausainais un ziemeļu sikspārnis bieži sastopami mazajos piemāju sakņu pagrabos. Ziemeļu sikspārnis ierasti ziemo smilšakmens alās. Vislielākais ūdeņu naktssikspārņu skaits Latvijā pārziemo pamestos militārajos fortos, piemēram, Daugavpils cietoksnī un vecajos Rīgas nocietinājumos Daugavas grīvā. Pārējās naktssikspārņu sugas – dīķa, Branta, bārdainais un Naterera naktssikspārņi – parasti ziemo cilvēka mazapmeklētās vietās, galvenokārt alās. Ļoti retais Eiropas platausis atrasts pārziemojam lielos un vecos muižu pagrabos.
Nelīst alās un remontu plānot savlaicīgi
Viesturs Vintulis apliecina, ka sikspārņi ne ēkām, ne cilvēkiem vai to mājdzīvniekiem un pagrabos savāktajai ražai neko nodarīt nevar un ir pilnīgi nekaitīgi vai pat drīzāk noderīgi, jo apēd dažādus kukaiņus. Tādēļ ir vērts iepazīties ar šo īpatnējo zīdītāju dzīvesveidu un noskaidrot, kā rīkoties, lai tiem nekaitētu.
Vasarā par sikspārņu klātbūtni liecina ne tikai krēslas stundās zemu un strauji lidojošu spārnotu radījumu novērojumi, bet arī specifiskas skaņas, ko sikspārņi rada. Lai noteiktu attālumu un atrastu ceļu tumsā, dzīvnieki izmanto eholokāciju, proti, uztver skaņas viļņus, ko paši izstaro. Diennakts gaišajā laikā sikspārņi atpūšas.
Biedēt un tramdīt tos nedrīkst, bet īpaša piesardzība jāievēro ziemā, kad sikspārņi iegrimuši dziļajā miegā. Ziemā pamodinot sikspārni, tā tauku krājumi strauji izsīkst un dzīvnieks līdz pavasarim var aiziet bojā, jo tam nebūs, ko ēst. Nelielos pagrabos un citās vietās, kur cilvēka līdzāsbūšana ir regulāri klātesoša, ziemojošie sikspārņi ir pie tās pieraduši, taču hiropterologi iesaka ziemas laikā neapmeklēt vietas, kur pārziemo sikspārņi – alas, fortus un muižu pagrabus.
Plānotos remontdarbus ēkās vai pagrabos vajadzētu veikt vasaras beigās vai rudenī, jo tas ir laiks, kad garausainā sikspārņa mazuļi jau lido un sāk doties uz ziemas mītnēm. Sikspārņi nemēdz veidot lielas ģimenes – gadā tiem dzimst tikai viens vai divi mazuļi, populācijas atražošanās notiek ļoti lēni.
Piesakies un dodies iepazīt!
28. jūlijā pirmo reizi Sikspārņu nakts notiks Lielstraupes pilī. Jau no pulksten 19.30 līdz 21.00 notiks radošās darbnīcas un izziņas aktivitātes, kurās līdzdarboties ir aicināts ikviens. Tām sekos eksperta Gunāra Pētersona stāstījums par sikspārņiem un sikspārņu vērošanas ekskursija.
29. jūlijā Sikspārņu nakts notiks Dundagā jeb Ziemeļkurzemes sikspārņu galvaspilsētā. Šeit esošie vecā parka dobumainie lapu koki, dažādas sikspārņiem piemērotas ēkas, kā arī dīķis vilina teju pusi no kopumā 16 Latvijas sikspārņu sugām. Arī šeit no pulksten 19.30 visi aicināti līdzdarboties darbnīcās, bet stundu vēlāk uzzināt nebijušus faktus par mazajiem, lidojošām pelēm līdzīgajiem dzīvniekiem no Viestura Vintuļa, kurš aicinās sikspārņu vērošanas pastaigā.
Dalība pasākumos jāpiesaka, aizpildot anketu Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.
Apmeklētājiem ieteicams vilkt ērtu, laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus, noderēs arī kabatas lukturis un odu atbaidīšanas līdzeklis. Dalība pasākumos ir bez maksas.
Migrējošo sikspārņu pētniecība jau vairāk nekā 30 gadus notiek Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā. Monitorings parasti sākas jau jūlija beigās un ilgst līdz novembrim. Pape ir unikāla vieta, kur rudens migrācijas laikā sikspārņi un putni lielā skaitā koncentrējas sauszemes posmā starp Baltijas jūru un Papes ezeru. Šeit tiek veikta arī sikspārņu un putnu gredzenošana.