Vēršot uzmanību uz mūsu pašu mājās mītošo bezmugurkaulnieku nozīmi vides uzturēšanā, šogad Latvijas Entomoloģijas biedrība 2025. gada bezmugurkaulnieka godā iecēlusi dižo mājas zirnekli Eratigena atrica. Lai arī reizumis uzskatāms pat par nepamanāmu apakšīrnieku, dižais mājas zirneklis cilvēka mājoklī mazina cilvēkam raizes par citu kukaiņu klātbūtni.
Teju astoņi centimetri
Ne velti šim varonim vārdā ir ietverts diženums. Patiesi, šis bezmugurkaulnieks, kurš mēdz arī dzīvot visnotaļ slepeni kādā mūsu mājas kaktā, var nezinātāju pārsteigt ar savu lielumu. Lai arī mātītes ķermeņa garums var sasniegt nepilnus divus centimetrus, mērot zirnekli ar kājām, tā garums iestiepjas jau nepilnos astoņos centimetros. Turklāt zirnekļa kājas mēdz būt pat trīskārt garākas par tā ķermeni. Zirnekļa dzeltenīgi pelēkās, vienkrāsainās ejkājas – kopumā astoņas – ir piestiprinātas pie galvkrūtīm.
Dižo mājas zirnekli var atpazīt arī pēc vēl dažām iezīmīgām detaļām. Tā galvkrūtis virspusē ir dzeltenīgi pelēkas ar līnijām uz tām, savukārt apakšā krūšu vairogs ir ar gaišāku joslu tā vidū un trim punktiem katrā pusē. Vēders zirneklim ir pelēki brūns, tā virspusē ir divas gareniskas dzeltenīgu punktu līnijas un arī gaiša sirds zīme.
Neraugoties uz gada varoņa diženo izmēru, tas spēj vienuviet sadzīvot arī ar citiem mājās dzīvojošām zirnekļu sugām, ja vien māja, garāža, pagrabs vai jebkura cita vieta ir pietiekami liela. Kā norāda Latvijas Entomoloģijas biedrības entomologi Inese Cera un Voldemārs Spuņģis, otra suga no piltuvjtīkla zirnekļu dzimtas, kas arī apdzīvo cilvēka mājokļus, ir Tegenaria domestica. Lai atšķirtu vienu sugu no otras, jāskatās uz kājām. Ja tās zirneklim ir strīpainas, tad tas ir Tegenaria domestica, ja vienkrāsainas – tas ir dižais mājas zirneklis. Mājokļos varam sastapt arī garkājzirnekli Pholcus phalangoides un neīsto atraitni Steatoda grossa – tie abi gan ir izmērā mazāki par piltuvjzirnekļiem. «Rudenī mājā var ieceļot arī riteņzirnekļi, segzirnekļi, ieklīst kāds vilkzirneklis vai lēcējzirneklis. Ja mājās ir malkas apkure, arī malkas pagalēs var paslēpties vēl citu dzimtu zirnekļi,» norāda entomologi.
Tausta pasauli
Lai arī dižā mājas zirnekļa galvkrūšu priekšā atrodas divās līnijās izvietotas veselas astoņas acis, tomēr tās bezmugurkaulniekam nav galvenais informācijas uztveršanas «mehānisms». Kā norāda zirnekļu pētniece jeb arahnoloģe Inese Cera, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Bioloģijas institūta pētniece, redze dižajam mājas zirneklim ir vāji attīstīta: «Šis zirneklis redz tumsu un gaismu, iespējams, ēnas un to kustību, ja zirnekļa virzienā tuvojas kāds objekts. Pieņemu, ka vairāk informācijas zirneklis nolasa ar savām kājām. Uz tām ir specializēti matiņi, kuri jūt apkārtējā vidē vibrāciju. Zirneklis apkārtējo vidi un kustības tajā jūt ar taustes palīdzību.»
Vai ir pamats baidīties par šādu jaunatklātu kaimiņu paša dzīvoklī? Entomologi norāda, ka visbiežāk zirneklis tomēr pats izvairīsies no saskarsmes, steidzoties slēpties bailēs no iespējamiem «izlikšanas» draudiem. Taču, ja cilvēks to neuzmanīgi paņems rokās vai pat saspiedīs, tad gan dižais mājas zirneklis aizsargājoties var arī iekost, atstājot koduma vietā īslaicīgas sekas, piemēram, uzpampumu, kam gan būtu jānorimst dažu stundu laikā.
Kur silti un kur maltīte
Kā tad var būt tā, ka varam nemaz ilgstoši nezināt, ka mūsu mājoklī mīt arī 2025. gada bezmugurkaulnieks? «Dižais mājas zirneklis ir dzīvnieks, kas ir aktīvs naktīs. Tad tam ir novērojama lielāka aktivitāte. Esot gaismā, zirneklim ir lielāks risks tikt noķertam,» uzsver I. Cera. Taču, ja zirnekli iztraucēsim diennakts gaišajā laikā, tas tomēr, visticamāk, pārvietosies, lai atrastu sev jaunu slēptuvi.
Par mūsu mājokļu apakšīrnieku dižais mājas zirneklis kļūst tālab, ka tur ir labi dzīves apstākļi: ir nemainīgs, silts klimats un ir pārtika. Parasti zirneklis iemājo telpās, kurās ienākam retāk, piemēram, vannas istabā, bēniņos, pagrabā, garāžā, ja vien tur ir pietiekami silti. Brīvā dabā zirneklis ir sastopams siltākās klimata zonās, kur apdzīvo alas un sausus mežus. Zirnekļa ēdienkartē ietilpst citi mājās dzīvojošie kukaiņi, par kuru klātbūtni savā dzīves telpā cilvēks parasti nav sajūsmā, tostarp kodes, vaboles, mušas, odi. Latvijas Entomoloģijas biedrības entomologi uzsver, ka, neraugoties uz daudziem tik netīkamajām sajūtām, sastopoties ar zirnekļiem, tomēr ir jāņem vērā, ka tie ir arī nozīmīgi kukaiņu skaita regulatori.
Mātītes tīklā var pavadīt pat visu savu divus līdz trīs gadus ilgo mūžu, savukārt tēviņi ir ceļotāji. Laikā no jūnija līdz augustam tēviņi meklē mātītes, lai pārotos. Tiesa, pēc tam tēviņi aiziet bojā vai arī tiek apēsti. Jaunie zirnekļi, kuru attīstība veiksmīgāk noris stabilā vides temperatūrā (22–25 grādos), šķiļas reizi gadā – augusta beigās, septembrī. Tad jaunie zirnekļi tajā vietā pavada vēl kādu mēnesi un pēc tam jau izklīst citviet.
Par to, ka kādā vietā mīt vai nesen ir dzīvojis zirneklis, liecina tā veidotie tīkli, taču ne tādi, kādus tos parasti redzam bērnu grāmatās. Tur biežāk redzam apaļus, riteņiem līdzīgus tīmekļus, ko ierasti darina riteņzirnekļi. (Turklāt riteņzirnekļi savu tīklu var aust kaut vai katru nakti un pat apēst savu veco darinājumu, lai pārstrādātu olbaltumvielas.) Dižais mājas zirneklis savu maltīti sagūsta, izmantojot piltuvei līdzīgu tīklu, ko veido telpas stūros un spraugās. Ap tā ieeju tīkls ir plakans, ar haotiski izvietotiem, nelipīgiem tīmekļpavedieniem, taču tālākajā tīkla daļā ir saskatāma caurulīte, kurā, visticamāk, ir paslēpies pats tā saimnieks – zirneklis. Atšķirībā no riteņzirnekļiem piltuvjzirnekļi pašdarinātos vecos tīklus neapēd.
«Ja zirneklis tīklu ir pametis, tad tas vairs nav izmantojams barības iegūšanai. Tas ir zaudējis elastību un nepilda savu funkciju – neķer kukaiņus,» skaidro zirnekļu pētniece I. Cera, mudinot ziņot par redzētajiem zirnekļiem savos mājokļos. Ja dižais mājas zirneklis ir novērots, par to jāvēsta dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv vai vēršoties pie Latvijas Entomoloģijas biedrības ekspertiem, rakstot uz e-pastu leb@entomologi.lv. «Īpaši gaidām arī ziņas par dižajam mājas zirneklim dotajiem vārdiem, jo daži cilvēki viņus uzskata par pilnvērtīgiem mājas iemītniekiem, kam dodams vārds,» piebilst arahnoloģe.