Viņu vaļasprieks ir organizēt pasākumus dabā. Taču katrs no viņiem šo prieku rada un izprot citādi. Vienam tā ir brišana pa purvu, citam saullēkta vērošana, bet vēl kādam - maltīte upes krastā.Latvijas dabu var baudīt visos gadalaikos - tā uzskata dabas draugu organizācija Pie dabas. To 2010.gadā izveidojis Oskars Rozenbergs, kurš ikdienā strādā mediju plānošanā. "Manī bija dzinulis doties pie dabas, bet vēlējos kompāniju," stāsta kustības aizsācējs.Sākotnēji pārgājieniem pieteikušies vien draugi. Oskars atceras, ka pirmais Pie dabas pārgājiens bijis diezgan dramatisks: "Mēs, četri cilvēki un vēja suns, devāmies meklēt Līgatnes upes izteku. Visu dienu lija, un suns drebēja no aukstuma, tāpēc sākotnējā ideja arī pārnakšņot pie upes tika atmesta, un vīlušies devāmies mājup." Taču, gadiem ejot, vietnē Facebook ievietotais aicinājums pievienoties gājieniem dzirdīgas ausis atradis arī svešinieku vidū. Pārgājienos parasti piedalās vairāk nekā desmit cilvēku. Oskars atzīst, ka dažkārt nākas arī atteikt, jo "20 cilvēki jau ir bars, un tad tas kļūst apgrūtinoši. Grupa izklīst. Mazā bariņā tomēr draudzīgāk."Rīkotājs savus pārgājienus raksturo kā "aktīvo atpūtu". Nesteidzīgā solī dienā parasti tiek pievarēti ap 20 kilometru. Veidojot distanci, Oskars ņem vērā dažādus aspektus: "Pirmkārt, tiek izdomāta aptuvena vieta, piemēram, jūras piekraste. Tad tiek apskatītas vietas Latvijā, kur vēl nav būts." Kā trešo faktoru Oskars min sabiedriskā transporta pieejamību, atzīmējot, ka ar vilcienu pārvietoties ir visērtāk.Arvis Ozoliņš un Inguna Gaile, organizācijas _Dabas draugi _dibinātāji, savus pasākumus dēvē par slow travel (lēnā ceļošana) un norāda, ka tie ir piemēroti jebkuram vecumam un fiziskajai sagatavotībai._Dabas draugi _par savu misiju uzskata tādas vides veidošanu, kurā jaunieši varētu paust savu mīlestību pret dabu un radīt jaunas aktīvās atpūtas iespējas Latvijā. Organizācijas pirmais projekts radās 2013.gadā. Tā ietvaros gada garumā katru mēnesi notika pārgājiens uz vienu un to pašu vietu, proti, Ķemeru nacionālo dabas parku, lai vērotu, kā dažādos gadalaikos mainās saullēkts. Dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka saullēkta pārgājieni ir ļoti iedvesmojoši, tāpēc Arvis un Inguna nolēma projektu turpināt. Saullēkta pārgājienos gada laikā piedalās aptuveni 100 cilvēku. Šie pārgājieni notiek katru mēnesi kādā ceturtdienā. Dalībnieki var doties vai nu ar savām mašīnām, vai kļūt par organizatoru auto pasažieriem. Pārgājiena distance ir pieci kilometri, un tas ilgst divas trīs stundas. Norises laiks tiek pieskaņots saules gaitām: "Lai paspētu uz saullēktu, jūnijā no Rīgas izbraucām jau trijos naktī, savukārt decembrī - ap sešiem."Arvja un Ingunas rīkotajiem pārgājieniem ir izglītojošs raksturs: "Mācāmies dabā par dabu." Saullēkta pārgājienos organizatori stāsta par purviem un to veidošanos. Nereti tiek pieaicināti arī ģeogrāfi, Dabas muzeja darbinieki un citi eksperti, kas skaidro dabā notiekošos procesus. Par Dabas draugu var kļūt ikviens, gan ģimenes ar maziem bērniem, gan sirmgalvji. "Tas nav sportisks pasākums, bet drīzāk atpūta brīvā dabā," skaidro Arvis. Saullēktu pārgājienus aktīvi apmeklē kāda 70 gadu veca kundzīte, savukārt jaunākais gājējs nebijis pat gadu vecs. Organizācija aktīvi iesaista arī brīvprātīgos jauniešus, turklāt no jauniešiem netiek prasīta dalības maksa: "Pie mums valda kopienas princips - tie, kas var, atbalsta tos, kas nevar."Visu rakstu par entuziastiem, kas rīko dažādus pārgājienus, lasiet žurnāla Sestdiena 7.augusta numurā, kas šoreiz drukātā veidā būs pieejams 10.augustā!
Dabas aicinājums
Praktiskais latvietis dodas mežā ievākt dabas veltes, taču piedzīvojumu kārais latvietis labprātīgi brien meža brikšņos, estētiskās baudas vilināts. Pēdējo gadu laikā rodas arvien jaunas organizācijas, kas pulcē cilvēkus ar vienotu mērķi - kopīgi izbaudīt dabas sniegto prieku.Dabas mīļotāju biedrību, grupu, organizāciju un kustību aizsācēji ir visdažādāko nozaru pārstāvji, kas sirdī ilgojas pēc dabas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.