Februāris ir starptautiskais mitrāju mēnesis, kad notiek dažādas aktivitātes to iepazīšanai. 2018. gada mitrāju mēneša tēma – mitrāji urbānajā vidē. Mitrājus pilsētvidē esam pieraduši redzēt kā sakoptas ainavas sastāvdaļu. Skaists, iztīrīts dīķītis ar ērti pieejamiem krastiem, upīte, kas līkumo cauri pilsētas parkam, ezers ar pastaigu promenādi, laipām un strūklaku viducī... Tomēr tā nav vienīgā iespēja nodrošināt pilsētas un mitrāju līdzāspastāvēšanu. Viens no šādiem acīmredzamiem piemēriem ir Jūrmalas nomalē, kur rodama īsta dabas daudzveidības pērle – Ķemeru nacionālais parks, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra Meža māja dabas izglītības darba speciāliste Aija Balandiņa un Meža mājas vadītāja Agnese Balandiņa.
No nezālēm līdz dabas retumiem
Tieši Ķemeri un tuvākā apkārtne ir vieta, kur pēc vairāku kilometru garā pazemes ceļojuma virszemē izlaužas gandrīz trīs desmiti dažāda sastāva un jaudas minerālūdens avotu. Ķemeru slavenais sērūdens, ko dziedniecībai izmantojam jau vairākus gadsimtus, veidojas dziļi zem Ķemeru apkārtnes purviem – to apakšējā slānī, kur kūdra sastopas ar dolomītu. Īpašu sēru reducējošo baktēriju ietekmē veidojas ķīmisks savienojums, kas ar savu puvušo olu smaku spēj atbaidīt ne vienu vien neizglītotu tūristu. Zinātāji turpretī ar sajūsmu uzņem nelabās smakas uzvēdīšanu gaisā. Nav noslēpums, ka sērūdens klātbūtne ir ļoti svarīga arī dziedniecisko dūņu sastāvā. Šo Latvijas melno zeltu visaktīvāk izmanto kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri, nodrošinot gan saudzīgu dūņu ieguvi, gan izlietotā materiāla novietošanu reģenerācijas dīķos, kur dūņas atpūtīsies un pēc kāda laika atkal būs izmantojamas ārstniecībā. Dziednieciskie resursi tūkstošiem cilvēku palīdz tikt galā ar visdažādākajām kaitēm – kaulu un locītavu slimībām, nervu sistēmas nebūšanām, kā arī vainām, ko negribas ārstēt ar ķīmiju.
Ja pastaigā pa mežu gribas ieraudzīt ko pazīstamāku, tad droši vien piemērotākais laiks būtu pavasaris un vasara, kad zied vairākums ziedaugu.
Mitrāju piedāvājumā ir ne vien sērūdeņu un dūņu bagātības, bet arī daudzas citas vērtības, ko cilvēks izmanto gan sava redzesloka paplašināšanai, gan emocionālā līdzsvara uzlabošanai. Pastaigās pa Ķemeru apkārtni iespējams iepazīt visdažādākās dabas vērtības. Dumbrāji jeb mitrie melnalkšņu meži ir īpaši aizsargājama dzīvotne visas Eiropas mērogā. Mitrajos mežos vērojama interesanta augu, tostarp sūnu sugu, ķērpju un sēņu daudzveidība. Vai zinājāt, ka nemanāmā šķībvācelīte vai lielā pūkcepurene nav nekādi lamuvārdi, bet gan sūnu sugu nosaukumi? Arī sēnēm jocīgu vārdu netrūkst, var tikai pabrīnīties par speciālistu izdomas bagātību, piešķirot tām nosaukumus. Ja pastaigā pa mežu gribas ieraudzīt ko pazīstamāku, tad droši vien piemērotākais laiks būtu pavasaris un vasara, kad zied vairākums ziedaugu. Ķemeru apkārtnē bez plaši pazīstamajām vizbulītēm, purenēm vai zeltslotiņām augu pazinēji var ieraudzīt arī retus un īpaši aizsargājamus augus. Tā, piemēram, Slokas ezera pastaigu takas apkārtnē ir viena no retajām vietām Latvijā, kur iespējams apskatīt purva dievkrēsliņu, mežos, visbiežāk cilvēka acij paslēptas, gozējas dzeltenās dzegužkurpītes un citas orhideju dzimtas skaistules. Cerot uz cilvēku izpratni, nebūs lieki atgādināt, ka tās noplūkt, izrakt vai citādi ietekmēt aizliedz likums.
Putnu vērotājiem mīļākais dabā iešanas laiks ir pavasaris, tomēr jāatceras, ka tas ir arī putnu ligzdošanas laiks.
Tāpat kā mums, cilvēkiem, arī putniem īsti nepatīk, ja tos traucē intīmos brīžos. Tādēļ uzvedības normas mežā prasa neklaigāt un būt saudzīgiem pret visu dzīvo. Ķemeru mitrajos mežos var laimēties ieraudzīt tādus retumus kā melno stārķi, trīspirkstu dzeni vai nacionālā parka simbolu – baltmugurdzeni, te dzirdētas arī vairāku sugu pūču balsis (no vismazākā – apodziņa – līdz pat lielākajam – ūpim). Ūdensputnu daudzveidība vērojama Slokas ezerā.
Maršruti kājāmgājējiem un velobraucējiem
Ķemeru Nacionālais parks ir ērti sasniedzams ar vilcienu, dažādu objektu apskatei iespējams izmantot pat veselas četras dzelzceļa stacijas – Kūdru, Ķemerus, Smārdi un Milzkalni. Šis apstāklis nodrošina vēl daudzveidīgākas maršrutu veidošanas un kombināciju iespējas, jo vairs nav jāmēro tas pats ceļš atpakaļ. Situāciju vēl ērtāku dara velonomas iespējas Ķemeru stacijā. Piemēram, ierodoties Ķemeros ar vilcienu, ir iespējams iznomāt velosipēdu, izmest nelielu loku pa Ķemeru centru, bet pēc tam doties izbraucienā pa velomaršrutu Gar Zaļo kāpu. Pamata maršruta garums ir aptuveni 13 km (lokveida, ar atgriešanos Ķemeros), taču to ir iespējams pagarināt, dodoties uz Kaņiera ezeru un Lapmežciemu (ap 25 km) vai arī Valguma ezera apkārtni (atgriešanos plānojot no Smārdes dzelzceļa stacijas; ap 25 km) un vēl tālāk uz Milzkalni, pa ceļam iepazīstot dažādus interesantus dabas un kultūrvēstures objektus. Protams, visi šie maršruti veicami arī kājām vai sniegotos apstākļos ar distanču slēpēm, taču tad jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā.
Apmeklētāju ērtībai Ķemeros izvietoti informācijas stendi un norādes uz apskates objektiem. Plānojot ceļojumu, noteikti der ielūkoties arī mājaslapā www.daba.gov.lv/kemeri, kā arī mobilajā lietotnē Dabas tūrisms.
Dabā ar izpratni!
Dabas aizsardzības pārvalde, kuras aprūpē ir lielākā daļa īpaši aizsargājamo dabas teritoriju visā Latvijā, aicina doties dabā ar izpratni. Mīlēt un saglabāt mēs varam tikai to, ko pazīstam, tādēļ jo svarīgi ir iepazīt tuvāk mūsu dabas vērtības. Veidi, kā to izdarīt, ir visdažādākie. Dabas izglītības centrs Meža māja regulāri organizē izglītojošus pārgājienus dabā, lekcijas un publiskus pasākumus ar spēlēm un radošajām darbnīcām, kas palīdz dabu vieglāk izprast.
Lielākais pasākums šajā gadā būs Ceļotāju diena 5. maijā – tad pasākumi gaidāmi ne tikai Ķemeros, bet visā nacionālā parka teritorijā. Šī būs īsta atvērto durvju diena, kad visdažādākās aktivitātes – pārgājienus, ekskursijas, izzinošas nodarbes un virkni citu iespēju nacionālā parka daudzveidības atklāšanai un iepazīšanai – piedāvās ne tikai dabas izglītības centrs, bet arī vietējie uzņēmēji. Skolēniem darbdienās pieejamas Dabas skolas nodarbības, bet pašiem zaļākajiem tīņiem – Jauno reindžeru kustības aktivitātes. Savukārt darba kolektīvus un arī individuālus dabas draugus aicinām iesaistīties iniciatīvā Talkojam dabai!