Līdz šim vēl nepieredzēta Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija, kas ceļu pa Latvijas lielāko upi sāka tās augštecē Latvijas–Baltkrievijas pierobežā un pēc 13 dienu ceļojuma noslēdzās Rīgā pie Mangaļsalas bākas. Brauciena laikā pētīta Daugavas piemērotība laivotājiem 350 km garumā. Tagad top interaktīva un viegli lietojama karte, kurā būs iezīmēts tūrisma ūdensceļš visā upes garumā.
Ekspedīciju organizēja Publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied zeme sadarbībā ar septiņām vietējās rīcības grupām no 21 pašvaldības un biedrību Ūdensmalu attīstībai sadarbības projekta DaugavAbasMalas ietvaros. Ekspedīcijā ar trim speciāli veidotiem un motorizētiem plostiem devās piecu vides ekspertu komanda un desmit brīvprātīgie palīgi.
Potenciāls ūdenstūrismam varētu būt lielāks
"Ideja radās sadarbībā ar vietējām rīcības grupām, kas darbojas visā Daugavas garumā. Daugava ir mūsu vienojošais elements, kur saskatījām dažādus izaicinājumus, kuri jārisina. Vairākkārt tiekoties, nonācām pie tā, ka jāuzrīko kopīga aktivitāte, lai pievērstu tiem uzmanību. Tā arī radās doma noorganizēt ekspedīciju, kas nekad līdz šim nav veikta, lai iegūtu noderīgus datus ūdenstūrisma mīļotājiem un arī tiem, kuri par tādiem vēlētos kļūt. Šobrīd tie, kas vēlas laivot, izvēlas mazākas upes, piemēram, Gauju vai Ventu, bet Daugavai netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Potenciāls ūdenstūrismam var būt lielāks, nekā tas ir šobrīd. Un mums ir cerība, ka beidzot situācija varētu mainīties," stāsta Māris Cīrulis, sadarbības projekta DaugavAbasMalas vadītājs, biedrības Zied zeme projektu vadītājs.
Arī ekspedīcijas vadītājs, hidrotehnisko būvju inženieris Guntis Zilberts, atzīst, ka Daugava ir droši laivojama upe, taču cilvēku aktivitāte nav tik liela, kā gribētos: "Lai būtu vairāk ūdenstūrisma entuziastu Daugavā, ir jāsakopj vide. Un tas jādara mums pašiem.
Mīts, ka upes krasti nav aiztiekami, ir nepamatots.
Jā, tur nedrīkst būvēt, jo ir tauvas josla, bet iztīrīt tomēr vajag. Tauvas josla ir jāsaglabā, bet ne tik pirmatnējā izskatā, ka cilvēki netiek klāt pie upes. Varbūt nevajag tīrīt visā garumā, bet pa posmiem, kur apdzīvotas vietas, kur vērts piestāt, apskatīties kādus vēsturiskus objektus vai pārnakšņot."
Ūdens malai jābūt pieejamai
Eksperti kā viens atzīst, ka vides pieejamība ir jāuzlabo. Blīvāk apdzīvotās vietās Daugavas krasti ir izkoptāki un ērtāk pieejami laivotājiem, taču lielākajā daļā piestāšana un izkāpšana ir ļoti apgrūtināta vai pat gandrīz neiespējama. Tāpat Daugavas abos krastos atrodas daudz skaistu apskates un atpūtas vietu, taču nav ne informatīvu norāžu, ne vienotas informācijas internetā.
"Vairāki tūrisma objekti nebija ērti pieejami no Daugavas puses. Nebija iespēja piestāt ar plostu, vai arī, ja piestāt varēja, tālāk bija "džungļi". Piemēram, Jersikas pilskalns, kas ir lokālas nozīmes tūrisma objekts, tur mēs nevarējām piestāt, lai varētu aiziet un apskatīt, varbūt nepamanījām piemērotu vietu," saka Māris Cīrulis.
Guntis Zilberts arī uzsver, ka piekļuve krastam no upes puses daudzviet ir apgrūtināta: "Daugava ir pateicīga ģimenēm, jo pa to var airēt, var neairēt, slidināties lejā, kā vien vēlaties. Galvenais ļaut cilvēkiem tikt pie tā ūdens klāt! Dažās pašvaldībās man teica – ja būtu tūristi, vietas radītu. Taču cilvēkiem vispirms vajag parādīt tās vietas, tad viņi nāks! Radiet apstākļus, cilvēki brauks un skatīsies."
HES – lielākais izaicinājums
Liels izaicinājums Daugavas laivotājiem ir arī HES pārvarēšana, jo pagaidām nav drošas un sakārtotas pārejas vietas. Ekspedīcijas komandai viena HES apiešana aizņēma četras stundas, jo starp tuvākajām plostu vai laivu izcelšanas un iecelšanas vietām ir vairāki kilometri. Pie HES apiešanas, iespējams, jāstrādā pašvaldībām sadarbībā ar vietējiem vides aktīvistiem un HES apsaimniekotājiem, arī ūdenslīdzekļu pārcelšanai vajadzētu kļūt par oficiālu tūrisma pakalpojumu.
"Aizauguši krasti ir labojami, bet ar HES ir visgrūtāk. Tas sadala Daugavu. Cerams, ka izdosies vienoties, kā situāciju uzlabot. HES ir hidrobūve, nopietna konstrukcija, bet ir jāatrod kompromiss. HES laivotājiem traucē, bet to var apiet, vienkārši jāizdomā un jāvienojas," ir pārliecināts Guntis Zilberts.
Atsaucība un viesmīlība – nenovērtējama
Lai gan ekspedīcijas laikā bija piedzīvota gan vētra Ikšķiles novadā pie Nāves salas, gan vienam plostam pārsists pontons un pieredzētas citas nelielas ķibeles, kopumā atmosfēra un garastāvoklis visiem tās dalībniekiem bijis lielisks.
"Laikapstākļi mūs lutināja. Arī cilvēki, kurus satikām ekspedīcijas laikā, bija viesmīlīgi un atsaucīgi. Vairākās vietās vietējie uzņēmēji mūs patīkami sagaidīja un parūpējās par mums. Ķeguma pusē par godu mūsu sagaidīšanai pat kūka bija uzcepta," stāsta Māris Cīrulis un turpina: "Plostu bijām nodrošinājuši ar motoru, lai pēc vajadzības varētu iet ātrāk, taču patīkams pārsteigums bija straume Daugavas augštecē, kur varēja arī iztikt bez tā. Kustība tur ir pietiekami strauja. Vienā dienā nobraucām gandrīz divu dienu maršrutu. Tas nebija plānots."
Gar Daugavu ir daudz gleznainu un jau tagad sakoptu vietu, kas priecē ikvienu tūristu.
"Ir pašvaldības, kas jau daudz ko ir paveikušas. Sakopta vide, kur jau tagad var ikvienu aicināt, ir Lielvārdē, Aizkrauklē, Koknesē, Salaspilī. Citviet tas viss notiek daudz kūtrāk," piebilst Guntis Zilberts.
Ērta interaktīva karte
Kad ekspedīcija beigusies, sadarbībā ar izdevniecību Jāņa sēta darbs sācies pie interaktīvas kartes izstrādes, kurā būs iezīmēts tūrisma ūdensceļš visā upes garumā, apstāšanās vietas, drošas Daugavas HES apiešanas vietas, 1 km attālumā no krastiem kultūrvēsturiski apskates objekti un tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kā arī būs pieejama informācija par upes tecējumu dažādos posmos. Karte būs pieejama bez maksas un viegli lietojama ikvienam ūdenstūrisma cienītājam, lai atkārtotu šo maršrutu pa posmiem vai kopumā.
"Šāda interaktīva karte Daugavai tiek radīta pirmo reizi. To plānots publiskot līdz šī gada beigām Daugavabasmalas.lv un Upesoga.lv, lai gan tad darbs vēl neapstāsies. Arī vēlāk būs iespēja papildināt karti ar jaunām vietām, kas gatavas uzņemt ūdenstūrisma cienītājus," teic Guntis Zilberts.
Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija ir sadarbības projekta pirmais posms, un rudenī tas turpināsies ar sabiedrības iesaisti. Oktobrī sāksies konferenču un diskusiju cikls ap Daugavu esošajās pašvaldībās, kur aicināti pulcēties vietējie vides aktīvisti, pašvaldību amatpersonas, tūrisma uzņēmēji, amatnieki, pētnieki, politikas plānotāji, jaunieši un citas aktīvās iedzīvotāju grupas, lai kopīgi izvērtētu ekspedīcijas laikā gūtos atzinumus, veidotu sadarbību un attīstītu ap Daugavu esošo vietu ekonomisko potenciālu. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, finansē – Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.
TrollisJT