Kūrorta statuss piešķirts Liepājas pilsētas Jūrmalas parkam Baltijas jūras piekrastē no Roņu ielas ziemeļos līdz Pērkones kanālam un vecajiem fortiem dienvidos.
Šajā teritorijā atrodas Liepājas Piejūras slimnīca, pilsētas pludmale, minerālūdens urbums, parks, kurā jau ir izveidoti un tiek plānoti jauni veloceliņi.
Saskaņā ar Tūrisma likumu Liepājas pilsētas daļa kūrorta statusu iegūst ar dienu, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu šai teritorijai.
Liepājas pilsētas dome 2015.gada 11.martā iesniedza Ekonomikas ministrijā (EM) pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētai un dokumentus, kas apliecina pieteikumā norādītās teritorijas atbilstību Tūrisma likumā minētajiem kūrorta statusa piešķiršanas nosacījumiem.
2015.gada 29.jūlija EM komisijas sēdē tika nolemts piesaistīt neatkarīgu ekspertu, lai detalizēti izvērtētu un aprakstītu pieteikuma atbilstību Tūrisma likumā minētajiem nosacījumiem, novērtētu, vai pieteikumā norādītie dziednieciskie resursi tiek izmantoti atbilstoši norādītajam mērķim - ārstniecības iestādes darbības nodrošināšanai, kā arī sagatavotu priekšlikumu, ko kūrortu statusu ieguvušām teritorijām darīt, lai attīstītu to starptautisko konkurētspēju. 10.augustā eksperts iesniedza pozitīvu atzinumu. Komisija 12.augusta sēdē nolēma atbalstīt kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētas administratīvās teritorijas daļai.
EM komisija konstatēja, ka teritorijā, kurai piešķirts kūrorta statuss, ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde, dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību, vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tajā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra un tās attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.
Saskaņā ar Tūrisma likumu turpmāk Liepājas pilsētas dome ne retāk kā reizi divos gados sniegs pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.
EM sagatavotajā atzinumā teikts, ka kūrorta statuss Liepājas pilsētas daļai kalpos kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortam, tostarp infrastruktūras attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskā situācija un plāni konkrētā pašvaldībā. Kūrorta statuss radīs papildu drošības sajūtu kūrorta ārstniecības iestādēm un ar nozari saistītajiem komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā šo iestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā.
Kūrorta statuss kalpos arī kā mārketinga instruments, popularizējot Liepājas veselības tūrisma pakalpojumu klāstu gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, vēl vairāk nostiprinot tūristu uzticību Liepājai kā pievilcīgam tūrisma galamērķim. Pateicoties kūrorta atpazīstamības veicināšanai un popularizēšanai, Liepājā prognozējams tūristu skaita un uzturēšanās ilguma pieaugums. Kopumā šādā veidā iespējams mazināt sezonalitātes problēmas, jo veselības tūrismu sezonalitāte neskar.
Kūrorta statuss palīdzēs veidot vietējo iedzīvotāju izpratni un atbalstu pašvaldības definētajam attīstības virzienam, kā arī palielināt apziņu par veselības nozīmi un tās saglabāšanu, teikts EM atzinumā.
Kopumā vērtējot, kūrorta attīstība veicinās vides sakārtotību, darbvietu attīstību, potenciālu un labvēlīgu vidi tūrisma klasteru izveidei un attīstībai, kā arī tūrisma - īpaši veselības - tūrisma nozares attīstību, kas mazinās sezonalitātes problēmu, paildzinās tūristu uzturēšanās ilgumu un palielinās viņu tēriņus valstī kopumā. Savukārt attīstīts tūrisms valstij nozīmē sakārtotu apkārtējo vidi, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu reģionos, kā arī sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanos.