Šerpas pārstāv tautu Nepālā, kas labi pazīst kalnus, tāpēc bieži kā gidi pavada ekspedīciju grupas ceļā uz virsotni. Šerpas izslavēti kā lieliski alpīnisti, turklāt viņu talantam ir ģenētisks pamatojums. Nāvējošā aprīļa traģēdija izsauca satraukumu šerpu vidū. Vairāki vietējie gidi atteikušies pavadīt ekspedīciju grupas un pārmet Nepālas varai, ka tā no ārzemniekiem ievāc vērienīgas naudas summas par atļaujām kāpt Everestā, taču ignorē šerpu vajadzības un izlieto finanses savām vajadzībām. Ārzemju alpīnistu pavadīšana ir galvenais šerpu ienākumu avots, ļaujot trīs mēnešus ilgajā alpīnisma sezonā nopelnīt līdz 8000 dolāriem (5790 eiro), kas ir aptuveni desmit reižu vairāk, nekā vidēji gada laikā nopelna nepālieši.
Nav precīzu datu par to, cik daudzi no aptuveni 400 šerpām, kas atradās kalnā, pievienojušies ekspedīciju boikotam, taču vairākas lielās kompānijas, kas piedāvā alpīnisma pakalpojumus, jau paziņojušas, ka šī gada sezonu Everestā slēdz.
Valdība uzsākusi sarunas ar šerpām un ekspedīciju grupu pārstāvjiem, cerot atrisināt krīzi uz «Pasaules jumta», kā dēvē augstāko kalnu uz zemeslodes. Uz spēles likts daudz naudas, tādēļ valdība ir ieinteresēta rast kompromisu. Tikmēr pagājušās nedēļas izskaņā, ņemot vērā lielo neskaidrību ap kāpšanas iespējām, daudzi alpīnisti jau pameta Everesta bāzes nometni. Citi gaida un cer, ka tuvākajā laikā izdosies atrisināt domstarpības.
18.aprīļa lavīna izsauca lielāko traģēdiju, kāda Everestā piedzīvota mūsdienu alpīnisma vēsturē. Bojā gāja 13 šerpu, kas bija devušies augšup pa kalna nogāzi, lai salabotu kāpējiem paredzētās virves un sagatavotu kalnā kāpēju ceļu. Vēl trīs šerpas uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, un, domājams, lavīna paņēmusi kopumā 16 cilvēku dzīvību.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 28.aprīļa, laikrakstā Diena!