Salīdzinot ar 2014.gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 3,1%, sasniedzot 1,5 miljonus, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, sarūkot par 0,1%. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.
Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 31,5%, tomēr kritumu kompensēja kopējais ārvalstu viesu skaita pieaugums no Eiropas Savienības valstīm - no Lietuvas par 19,8%, no Anglijas par 17,9%, no Igaunijas par 15%, no Zviedrijas par 12,4% un no Somijas par 10,6%.
No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 79,1%, Jūrmalā - 8,2%, Siguldas novadā - 1,7%, Ventspilī - 1,5%, Liepājā - 1,5%.
Pērn Rīgas tūristu mītnēs apkalpots 1,3 miljoni viesu, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu viesu skaits Rīgā pieaudzis par 3,9%. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas - 12,4%, Krievijas - 12,1%, Igaunijas - 8,2%, Lietuvas - 7,1%, Somijas - 6,1%, Norvēģijas - 6%, Anglijas - 5,4% un Zviedrijas - 5,4%.
Pagājušajā gadā tūristu mītnēs apkalpoti 664 600 Latvijas iedzīvotāju, un to skaits samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2014.gadu. Arī vietējo iedzīvotāju tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits sarucis par 3,6%.
Ceturtā daļa jeb 25,1% Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies tūristu mītnēs Rīgā, 8,7% - Jūrmalā, 7,1% - Liepājā, 5,3% - Ventspilī un 3,7% - Siguldas novadā.
Ceturtajā ceturksnī pērn viesnīcās un citās tūristu mītnēs kopā apkalpoti 419 400 viesu, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2014.gada ceturtajā ceturksnī. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 1,6%, savukārt Latvijas viesu skaits samazinājās par 4,5%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
Šajā periodā Latvijā apkalpoti 284 900 ārvalstu viesu, kur Rīgā uzņemti 86,6% viesu, Jūrmalā - 5,3% un Liepājā - 1,3%. Savukārt 32,2% Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā, 9,4% - Liepājā un 9,3% - Jūrmalā.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ārvalstu viesu skaits no Krievijas samazinājies par 24%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Joprojām tūristu mītnēs vairāk apkalpoti viesi no Krievijas - 15,2%, Igaunijas - 11,8%, Lietuvas - 9,8%, Vācijas - 9,1% un Norvēģijas - 6,2%.