Ap 2500 ceļotāju no Helsinkiem
Pieļaujams, ka savukārt šīs vasaras vidū Somijas ceļotāju interesi par Latviju ir veicinājis Igaunijas prāmju kompānijas Tallink organizētais speciālais reiss Helsinki–Rīga– Helsinki. Tas noritēja no 30. jūlija līdz 1. augustam, un šajā reisā bija devies kruīza kuģis Silja Europa.
Speciālais reiss Helsinki– Rīga–Helsinki tika organizēts "līdzīgi kā, piemēram, īpašie Visbijas kruīzi Helsinki–Tallina– Visbija–Tallina–Helsinki, kas arī notiek vasarā. Līdzīgi reisi ir notikuši arī iepriekš. Tā, piemēram, arī iepriekš reizi gadā reisa Helsinki–Rīga– Helsinki ceļotāji no Somijas Rīgā viesojušies ar Tallink kuģiem Baltic Queen 2015. gada jūnijā un Baltic Princess 2010. gada septembrī," Dienai skaidro a/s Tallink Latvija pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece un turpina, "notikuši arī speciālie reisi Turku–Rīga–Turku, un šajā maršrutā jau vairākus gadus reizi gadā tiek organizēti tā dēvētie Ziemassvētku kruīzi."
Prāmju kompānija Tallink "ieguldījusi nozīmīgus finanšu līdzekļus Rīgas un kopumā Latvijas kā tūrisma galamērķu informatīvajā reklāmā. Uz Rīgu šovasar šajā speciālajā Helsinki–Rīga–Helsinki reisā atbrauca gandrīz 2500 ceļotāju, galvenokārt somi. Ceļotāju vidū bija pārstāvētas visas vecumu grupas – no gados pašiem jaunākajiem ceļotājiem līdz senioriem. Rīgā ceļotājiem tika piedāvātas dažādas Latvijas galvaspilsētas iepazīšanas iespējas, to vidū organizētas ekskursijas pa Rīgu ar autobusu," stāsta Muceniece.
Tallink pārstāve arī norāda, ka "šobrīd nav plānots atvērt regulāru prāmju satiksmi starp Rīgu un Helsinkiem. Tomēr, ņemot vērā tendences un interesi, tiks izvērtēta iespēja, vai šādus speciālos vienreizējos kruīzus starp Rīgu un Helsinkiem organizēt arī turpmāk."
Jāņem vērā, ka pašā Somijā prāmju satiksme ir būtisks tūrisma attīstību veicinošs faktors, turklāt tas attiecas gan uz biznesa braucieniem, gan uz atpūtas ceļojumiem, un it īpaši iecienīta ir prāmju līnija Helsinki–Tallina.
Kopumā šā gada jūlijā Helsinku ostā apkalpoti 1 512 387 regulārās satiksmes jūras pasažieri, un no tiem ievērojami lielākā daļa – 1 178 774 pasažieri – ar regulārās satiksmes prāmjiem braukuši maršrutā Helsinki–Tallina, turklāt tas ir par 1,2% vairāk nekā jūlijā pērn, rāda Helsinku ostas dati. Savukārt šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā maršrutā Helsinki– Tallina devušies 5 330 830 pasažieri, kas ir par 3,5% vairāk nekā atbilstošajā periodā 2016. gadā, uzsvērts Helsinku ostas informācijā. Kopumā minētajā periodā Helsinku ostā apkalpoti 6 936 784 regulārās satiksmes pasažieri, kas ir par 1,9% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn.
Relatīvi nesen Helsinku ostas teritorijā, šīs ostas tā dēvētajā rietumu daļā, tika atvērts jauns terminālis T2, un, piemēram, Tallink Shuttle prāmju Star un Megastar pasažieri jaunā termināļa T2 ēku sāka izmantot no šā gada 27. februāra. "Terminālis ir ērts un moderns, un svarīgi, ka ceļš no ēkas līdz Shuttle piestātnei ir ļoti īss. Pasažieriem vairs nevajag mērot garo ceļu, lai uzkāptu un nokāptu no prāmja. Tikai skaisti skati un ātra piekļuve," jauno termināli raksturojis Tallink Silja Oy Somijā vadītājs Marguss Šults. To, ka Helsinku jaunais terminālis, ko izmanto Tallink prāmji, vērtējams kā moderns, Dienai uzsver arī Muceniece.
Jāatceras, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš nesen intervijā Dienai skaidroja, ka senāk pasažieru prāmju termināļi tika veidoti kā tirdzniecības centri ar daudziem veikaliem un kafejnīcām, bet tagad tā vairs nav, un šobrīd pasažieru termināļos galvenais ir komfortabli apstākļi pasažieriem, gaidot reisu, un ērta nokļūšana uz prāmja.
"Termināļa ēkai un tajā nodrošinātajiem servisiem jābūt tādiem, lai kā primāro funkciju nodrošinātu komfortablus un ērtus apstākļus, gaidot reisu, ērtu un ātru nokļūšanai uz prāmja un no prāmja, atgriežoties no ceļojuma. Turklāt kopumā terminālī jābūt klientam – ceļotājam draudzīgai videi. Svarīgs ir arī tunelis – ceļš, kas ved uz kuģi un prom no kuģa," jūras pasažieru pārvadātājuzņēmuma viedokli akcentē Muceniece un uzsver, ka būtiska ir arī saprotama infrastruktūra pasažieriem gan ar transportlīdzekļiem, gan bez transportlīdzekļiem, teritorijas aprīkošana ar informatīvām zīmēm un norādēm, kā arī pilsētas transports uz ostu un arī no ostas uz pilsētas centru. Jāpiebilst, ka Helsinku ostas jaunais terminālis T2 šajā aspektā ir pozitīvs piemērs, jo vairāku maršrutu tramvaji pietur gandrīz pie pašām T2 durvīm un ļauj vienkārši nokļūt Somijas galvaspilsētas centrā.
Termināļa ēka un infrastruktūra ir nozīmīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem no tuvākām un no ļoti tālām valstīm, jo pasažieru osta visbiežāk ir pirmā tikšanās ar valsti un līdz ar to par valsti rada pirmo iespaidu, uzskata Muceniece.
Somijā – viesi no Āzijas
Somijā, atbilstoši vietnes europa.eu datiem, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi, kā arī transports kopā ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību 21. gadsimta otrās desmitgades vidū ierindojas valsts ekonomikai visai būtisku biznesa nozaru vidū.
Kas attiecas uz Latvijas ceļotājiem Somijā, jāteic, ka Somijas oficiālās statistikas vietnes Statistics Finland dati par situāciju tūrismā šajā gadā lielu mūsu valsts viesu skaitu šajā Ziemeļvalstī neparāda. Statistics Finland sniegtajā informācijā par ceļotājiem, kas uzturējušies Somijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs maijā, uzsvērts vērā ņemams nakšņojošo viesu skaits no Zviedrijas, Krievijas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV, nevis no Latvijas. Turklāt maijā, salīdzinot ar maiju pērn, samazinājies Somijā nakšņojošo kaimiņvalsts Igaunijas viesu skaits. Jāņem gan vērā, ka, apkopojot datus par vasaras mēnešiem – jūniju, jūliju un augustu –, Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu viesu skaits Somijā varētu būt pamanāmāks, jo tradicionāli Somija, tāpat kā citas Ziemeļvalstis, ceļotājiem, piemēram, no Latvijas, ir tieši vasaras braucienu galamērķis.
Savukārt visai būtiska tendence Statistics Finland datos ir tā, ka maijā, salīdzinot ar maiju pērn, Somijā fiksēts būtisks Ķīnas viesu skaita kāpums. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos viesu, kas ieradušies Somijā no Ķīnas, klātbūtne Somijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs augusi par 67,8%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, uzsvērts Statistics Finland apkopotajā informācijā.
Somijā tiek pieļauts, ka līdzīgu tendenci atklās arī dati par ārvalstu viesu skaitu vasaras mēnešos. Turklāt Diena klātienē pārliecinājās, ka šovasar, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Somijā daudz jūtamāka ir tieši ceļotāju no Ķīnas un citām Āzijas valstīm klātbūtne. Tās ietekmē informatīvie materiāli, piemēram, par Somijas galvaspilsētu Helsinkiem un citām netālajām pilsētām, tagad lasāmi ne vien tādās iepriekš šīs Ziemeļvalsts tūrisma jomā plaši lietotās valodās kā angļu un krievu, bet arī ķīniešu valodā, turklāt ceļotājiem paredzētā informācija ķīniešu valodā tiek izklāstīta gan uz prāmjiem, kas kursē, teiksim, maršrutā Helsinki–Tallina– Helsinki, gan arī ir dažādos populāros apskates objektos.
Somijā Āzijas valstu, un it īpaši Ķīnas, viesu skaita pieaugums neoficiāli tiek skaidrots ar trim faktoriem. Pirmkārt, ar to, ka Somija tiek uzskatīta par relatīvi mierīgu valsti un terora aktu draudi, kādus pēdējo gadu laikā izjutušas vairākas Eiropas valstis, Somijai raksturīgo, rāmo bezstresa gaisotni nav būtiski satricinājuši atšķirībā, piemēram, no Francijas, Beļģijas, Lielbritānijas un Vācijas. Otrkārt, ar to, ka pēdējā laikā Āzijas valstīs, un jo sevišķi Ķīnā, interesi par Baltijas jūras reģiona valstīm, to vidū Somiju, veicinājuši vērienīgie tranzīta, transporta un loģistikas projekti, piemēram, projekts Jaunais zīda ceļš, par ko Diena jau vairakkārt rakstījusi, un intensīvāka informācijas aprite ne tikai starptautisko biznesa pasākumu dalībniekus, bet arī atpūtas braucienu ceļotājus varētu mudināt doties uz iepriekš salīdzinoši mazpazīstamajām Baltijas jūras piekrastes valstīm. Treškārt, tiek uzsvērts, ka vienkārši pienācis Somijas kā Ķīnas tūristus interesējoša galamērķa laiks.
Globālā biznesa milži un tūrisms
Somijas tūrisma videi visai raksturīga iezīme ir dažādu uzņēmumu vēsturiskās izcelsmes vietu pārvēršana par apskates objektiem, ko apmeklē gan pašmāju, gan ārvalstu ceļotāji. Spilgts piemērs tam saistīts ar globālā mērogā pazīstamo dzelzslietu ražotāju Fiskars, kura vēsture sniedzas līdz 1649. gadam. Publiski pieejamā informācija liecina, ka tagad, 21. gadsimtā, Fiskars nodrošina vairāk nekā 8,5 tūkstošus darba vietu un strādā aptuveni 30 dažādās valstīs. Savukārt Somijas dienvidrietumos – vietā, kur meklējami cirvju, šķēru, daudzu citu darbarīku un vēl dažādu dzelzslietu ražotāja aizsākumi, – atrodas Fiskars ciems, kas noskaņas ziņā atgādina Stokholmas brīvdabas muzeju Skansens. Senlaicīgajā ciemā atrodams gan muzejs, gan Fiskars produkcijas veikals, gan dažādu amatnieku un mākslinieku darbnīcas, un, kā novēroja Diena, apmeklētāju – galvenokārt, ārvalstu tūristu – Fiskars ciemā netrūkst.
Radniecīgs piemērs saistīts ar globālo daudznozaru uzņēmumu Outokumpu, kura saknes sniedzas vairāk nekā simts gadu senā pagātnē – līdz brīdim, kad 20. gadsimta pirmajā pusē tagadējā Outokumpu pilsētā, kas atrodas Somijas Karēlijā, sākās vara rūdas ieguve. Mūsdienās vērienīgo uzņēmumu Outokumpu pazīst kā nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražotāju, un paša uzņēmuma informācija liecina, ka pērn tā produkcijas pārdošanas apjoms naudas izteiksmē bija 5,960 miljoni eiro, bet nerūsējošā tērauda piegādes apjoms sasniedza 2 444 000 tonnu, turklāt uzņēmums Outokumpu nodarbina aptuveni 10 000 darbinieku kopumā vairāk nekā 30 valstīs. Tikmēr vietā, kur 1910. gadā sākās un daudzus gadu desmitus turpinājās vara rūdas ieguve, ir radīts spēcīgs magnēts tūristiem. Outokumpu pilsētā ne tikai aplūkojams muzejs, bet arī nodrošināta iespēja iejusties raktuvju atmosfērā, nokāpjot pazemē un izvērtējot, cik spēcīgi aptuveni gadsimta laikā augušas darba drošības prasības un cik dinamiski attīstījušās derīgo izrakteņu ieguvē izmantojamās tehnoloģijas.
Līdzīgi piemēri tam, ka mūsdienās labi pazīstamu, vērienīgu starptautiskās biznesa vides spēlētāju kādreizējās darbības vietās iekārtoti tūrisma objekti, redzami arī citur Somijā, piemēram, Tamperē, par ko Diena rakstīja jau iepriekš.