Jauna pieredze
Atsevišķi ceļotāji pat veic piemiņas vietu tūri. Amerikāņu pāris Bens un Nikola Lašeri pagājušajā gadā devās piecus mēnešus ilgā ceļojumā, piestājot tajās valstīs, kur ir izveidoti memoriāli masu slepkavībās bojāgājušajiem. Eiropā viņi apmeklēja Aušvicas-Birkenavas nāves nometni un Srebrenicas memoriālu, kas veltīts gandrīz septiņiem tūkstošiem musulmaņu vīriešu un zēnu, kurus nelielajā Bosnijas ciematā 1995. gada vasarā noslaktēja serbu karavīri.
Pēc tam viņi devās uz Austrumāfrikas valsti Ruandu, kur 1994. gadā lielākās cilts hutu militārais grupējums nogalināja aptuveni 800 tūkstošus tutsi cilts pārstāvju. «Tā mums bija jauna pieredze pabūt vietā, kur genocīds ir svaigā atmiņā un gandrīz ikviens satiktais bija no tā cietis,» B. Lašers, kuram Ruandā notikušo zvērību laikā bija tikai desmit gadu, stāsta britu raidsabiedrībai BBC. Viņš bija viens no 40 tūkstošiem ārvalstnieku, kuri 2011. gadā apmeklēja Kigali memoriālu, kas veltīts Ruandā notikušo zvērību upuriem.
Par iecienītu pasaules apbraukātāju galamērķi kļuvuši arī bēdīgi slavenie Kambodžas nāves lauki, kur septiņdesmito gadu beigās komunisti jeb Sarkanie khmeri apraka vismaz 200 tūkstošus no vairāk nekā diviem miljoniem despotiskā līdera Pola Pota režīma upuriem.
Sevis izzināšana
Interesentu pieplūdumu piedzīvo arī Aušvicas-Birkenavas nāves nometne, kur Otrā pasaule kara laikā nacisti nogalināja 1,3 miljonus cilvēku, pārsvarā ebrejus. Pagājušajā gadā bijušajā nāves nometnē, kas atrodas Polijas dienvidos, ieradušies 1,4 miljoni apmeklētāju.
Pirms savām spēlēm Eiropas čempionātā futbolā, kas nedēļas nogalē sākās Polijā un Ukrainā, nāves nometni apmeklēja Vācijas, Anglijas, Itālijas un Nīderlandes valstsvienību spēlētāji. Sevišķi simboliska bija Vācijas izlases futbolistu vizīte, kurā piedalījās komandas kapteinis Filips Lāms un Polijā dzimušie uzbrucēji Miroslavs Kloze un Lukašs Podoļskis. «No mūsu puses tas bija svarīgs simbolisks solis,» F. Lāms sacīja pēc muzeja apmeklējuma. «Mums ir jāparāda, ka zinām savu vēsturi, un mums ir jāatzīst pagātnes atbildība par notikušo, pat ja mūsu paaudze nav par to tieši atbildīga.»
Psiholoģe Šīla Kīgana uzskata, ka tūristi aizvien vairāk apmeklē memoriālus, jo vēlas paplašināt savu redzesloku. «Cilvēki vēlas izaicinājumu. Tas var izklausīties slimīgi un šaušalīgi, bet viņi vēlas sajust tās lielās emocijas, kuras viņus parasti nepiemeklē. Viņi vēlas uzdot visbūtiskāko jautājumu par cilvēkiem: «Kā mēs ko tādu varējām izdarīt?»,» apgalvo speciāliste.