"Kūdras ieguves uzņēmumi, ko apvieno mūsu asociācija, jau pirms vairākiem gadiem ir uzsākuši sociālās atbildības programmu, kas paredz kūdras ieguves vietu rekultivēšanas un labiekārtošanas darbus. Bez laipu un skatu torņa izbūves, sadarbojamies ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu pētniekiem, lai veiktu pētījumus par purvu rekultivāciju, proti, purvu atjaunināšanu un izmantošanu pēc to izstrādes, jo kūdras nozare ir vistiešākā cilvēka un dabas mijiedarbība – no dabas nav iespējams paņemt, neko nedodot pretī, tāpēc saimnieciskā darbība purvu teritorijās jāveic videi draudzīgā veidā, ievērojot, izprotot un respektējot dabas likumus," pārliecināts LKRA valdes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Cankalis.
Asociācijā uzsver, ka laipa ir ierīkota tā, lai pa to varētu pārvietoties arī ar invalīdu ratiņiem.
Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inese Šīrava norāda, ka gan ārzemju, gan vietējie tūristi tādas vietas pie dabas, kur var atpūsties un iepazīties ar dabas vērtībām ļoti novērtē. Savukārt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis skaidro, ka šajā teritorijā, kur pētnieki un kūdras ražotāji ir ieguldījuši daudz darba, cilvēki var redzēt kā vienuviet dabu var gan aizsargāt, gan tomēr arī izmantot.
Visas ar purva teritoriju labiekārtošanu saistītās izmaksas, 30 000 latu apmērā, ko veicis koka būvkonstrukciju speciālists Juris Segliņš, kurš ierīkojis jau līdzīgas laipas arī citās Latvijas aizsargājamajās teritorijās, ir finansējuši LKRA biedri.
Asociācijas īstenotajā purvu rekultivācijas programmā ir paredzētas arī regulāras ekskursijas uz kūdras ieguves vietām visā Latvijas teritorijā, lai dalītos pieredzē par kūdras ieguvi, kūdras lauku renaturalizāciju un kultivāciju.