Kā gudrāk iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju, lai veicinātu zaļu energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, – atbildes uz šiem jautājumiem kopīgi veidotajā radošajā platformā Siltumnīca meklē energokompānija Enefit sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).
Iespēja eksperimentēt
Āgenskalna tirgū izvietotā Siltumnīca turpmāk darbosies kā eksperimentu vide dažādiem tehnoloģiju risinājumiem, arī pati radošā telpa veidota, izmantojot jaunākās tehnoloģijas – tai nepieciešamo elektrību pašpatēriņam ražo Enefit uzstādītie 12 saules enerģijas paneļi, bet gaisa kvalitāti – gaisa relatīvo mitrumu, CO2, piemaisījumu mikrodaļiņas PM10, PM1, PM2,5 – mēra jaunuzņēmumu radīto sensoru prototipi.
Kā jau siltumnīca, ziemas periodā tā ir "ieziemota", bet aktivitātes te atsāksies pavasarī.
Energokompānijas sadarbība ar RTU un Eiropas Inovāciju tehnoloģiju zināšanu kopienu Latvijā Climate-KIC sākusies šogad sarunu festivālā Lampa, kopā veidojot jaunu vietu sarunām par klimata pārmaiņām un resursu efektīvāku izmantošanu Latvijā un citur pasaulē. "Pati siltumnīca ir piemērs tam, kā efektīvi izmantot resursus, tā izgatavota no veciem logu rāmjiem un stikliem. Pēc festivāla siltumnīca netika demontēta, tai tika piešķirta otra dzīve Āgenskalnā – kā vietai, kur audzēt jaunas, zaļas idejas. Energoefektivitāte un jaunu enerģijas veidu apgūšana ir tikai viens no virzieniem, taču ļoti būtisks veids, kā mazināt ietekmi uz vidi," stāsta Enefit Siltumnīcas projekta vadītāja Ieva Margeviča.
"Ne mazāk svarīgi par inovatīvām idejām ir dažādi praktiski inženiertehniskie risinājumi, kas palīdz ikdienā efektīvāk izmantot esošos un apgūt jaunus, videi draudzīgākus resursus vai to izmantošanu. Vairumam zinātnieku ir vajadzīga iespēja eksperimentēt un testēt izstrādātos risinājumus vidē. Siltumnīca ir vieta jaunām idejām par to, kā veicināt pētījumu rezultātu praktisko atspoguļošanu, sabiedrības izpratni un tālāko iesaisti. Papildus tas dod iespēju pārbaudīt sava risinājuma dzīvotspēju," stāsta RTU programmas Inovāciju granti studentiem un RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede un piebilst: "Pašlaik pirmo reizi Latvijā tiek īstenota Izglītības un zinātnes ministrijas Inovāciju grantu programma, kas vērsta uz visu Latvijas studentu uzņēmējspēju pilnveidi. Programmas ietvaros studentiem tiek sniegts atbalsts attīstīt savas idejas, izstrādāt risinājumus uzņēmumiem, apgūt un pilnveidot uzņēmējspējas, papildus saņemot garantētu finansējumu. Ar šādu iniciatīvu palīdzību tiek gatavotas jaunas komandas nākamajam ideju attīstības solim, kas, piemēram, būtu dalība Enefit vai kādā citā konkursā."
Tehnoloģijas maina pasauli
Nupat noslēdzies Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkurss, kurā tiek nodrošināts 30 000 eiro liels finansējums jaunu ideju attīstībai. Starptautiskais konkurss norisinās jau otru gadu, tajā bija aicināti piedalīties studenti, pētnieki, uzņēmēji. Kā atklāj Margeviča, šogad konkursam tika iesniegtas 226 idejas, vairāk nekā trešdaļa dalībnieku bija no ārvalstīm – pat no ASV, Kanādas, Šrilankas un arī Latvijas. Pērn tika saņemtas 100 idejas no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Polijas un uzvaru guva ideja par jaunu klientu apkalpošanas platformu Igaunijas sadales tīkla operatoram Elektrilevi. Tā pašlaik atrodas izstrādes procesā un tiks pabeigta līdz gada beigām.
"Izcilākie zinātnieki visā pasaulē pastāvīgi strādā pie jauniem risinājumiem, lai rastu nebijušus veidus, kā iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju. Tieši šī joma lielā mērā nosaka klimata pārmaiņas un arī nākotnes iespējas tās mazināt. Ideju konkurss palīdz iesaistīt plašāku sabiedrību. Šogad idejas tika meklētas trīs tēmu blokos: e-mobilitātes pakalpojumi elektrotransporta izmantošanai nākotnē, viedi un elastīgi enerģijas menedžmenta pakalpojumi un viedi sabiedriskie pakalpojumi jeb Smart Mobility, Smart Services un Smart City," stāsta Margeviča un piebilst: "Visvairāk ideju tika piedāvāts viedo enerģijas risinājumu blokā. Vismazāk ideju bija saistītas ar e-mobilitātes pakalpojumiem. Novembra beigās žūrijas izvēlētās TOP 30 idejas prezentēs Tallinā, no kurām desmit virzīs tālākai attīstīšanai."
Elektrifikācija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti, bet, lai šis progress notiktu, galvenie ir patērētāji, kuri vēlas vieglus, ērtus un izdevīgus pakalpojumus. Enefit ir Baltijā lielākā elektrības ražotāja Eesti Energia meitas uzņēmums – energokompānija paredz lielu atjaunojamās enerģijas ražošanas pieaugumu nākamo 20 gadu laikā līdz brīdim, kad tie būs nozīmīgāki par fosilajiem enerģijas avotiem. "Jaunās tehnoloģijas un digitālie risinājumi maina pasauli. Virtuālās elektrostacijas, viedās mājas, biroji un ražotnes, saules paneļi mājsaimniecībās un elektrotransports ir tikai daļa no mūsu nākotnes enerģijas risinājumiem. Tie ir pieejami jau šodien, bet to efektīvai apgūšanai un attīstībai svarīga ir to aktīvāka integrēšana sabiedrības ikdienā. Nākotnē ikviens patērētājs būs arvien vairāk iesaistīts enerģijas ekonomikā, izmantojot atjaunojamās enerģijas ražošanu, uzglabāšanas ierīces, viedierīces un elastīga patēriņa risinājumus. Mūsu mērķis ir ar novatoriskiem pakalpojumiem un produktiem klientiem ik gadu piedāvāt jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus," stāsta Margeviča.
Konkursa vadītāji Igaunijā savukārt norāda: "Līdz ar elektromobiļu plašu izmantošanu elektrotīklā radīsies daudz lielu enerģijas uzkrāšanas ierīču. Enefit mērķis ir iesaistīt šīs uzglabāšanas ierīces elektrotīkla pakalpojumos – uzglabāt enerģiju, ja tās ir pārpārēm, pievadīt enerģiju tīklam, ja tās pietrūkst. Tomēr elektromobilitāte ir tikai viens elements nākotnes viedajā elektrotīklā. Esošās enerģijas ražošanas, pārvades un sadales sistēmas papildinās dalītās ražošanas un uzglabāšanas ierīces. Tām būs arī pilnīgi jauna dimensija attiecībā uz jaunām funkcijām, piemēram, piedāvājuma – pieprasījuma pakalpojumiem, viedo enerģijas uzskaiti un laika apstākļu novērošanu, kā arī prognozēšanas sistēmām. Konkursa mērķis ir attīstīt pasaulē mainīgās idejas par reāliem biznesa risinājumiem, lai varētu sniegt futūristiskus energopakalpojumus."
Arī turpmāk Enefit pieņems un analizēs idejas – tās var iesniegt: ideahub.enefit.com. Savukārt pieteikt savu pasākumu norisei Siltumnīcā iespējams, aizpildot anketu: ej.uz/siltumnicaspasakumi. Arī RTU aicina savus pētniekus no nākamā gada janvāra pieteikties RTU Zinātnes atbalsta fonda līdzfinansējumam, kurā būs pieejami 20 000 eiro, lai izstrādātu un uzstādītu Siltumnīcā tehniskos risinājumus, kas var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas.
Nepietiekami novērtēts resurss
Lai arī saule Latvijā joprojām ir nepietiekami novērtēts energoresurss, saules enerģijai ir stabila vieta Eiropas valstu energoapgādes attīstībā, tajā skaitā Latvijā – uzsver energokompānijā Enefit, paredzot, ka vēja enerģija, visticamāk, milzīgu popularitāti negūs, lai arī šajā jomā tehnoloģiju attīstība ir sasniegusi ievērojamus ražošanas efektivitātes rādītājus. Enefit prognozē, ka vēja parki drīzāk tiks veidoti kā liela mēroga enerģijas ražošanas projekti, nevis kā risinājumi konkrētu uzņēmumu vai mājokļu energoapgādes vajadzībām.
Saules enerģijas paneļu galvenā priekšrocība ir lielāka elastība to izvietošanas iespējās, un tie arī vairs nav dārgs eksperiments. Tehnoloģiju attīstība ir strauji mainījusi situāciju: saskaņā ar uzņēmumā apkopotajiem datiem kopš 2010. gada saules enerģijas paneļu izmaksas ir samazinājušās gandrīz divkārt, ievērojami uzlabojot atmaksāšanās rādītājus. "Pašreizējās enerģētikas nozares attīstības prognozes liecina, ka 2050. gadā tieši saules stari nodrošinās 11% no Eiropā saražotās elektroenerģijas. Lielākā daļa saules spēkstaciju, visticamāk, tiks izvietotas uzņēmumos, kuru komerctelpām ir lielas jumta platības, tādējādi atvieglojot iespējas izmantot šo risinājumu kā izdevīgāku alternatīvu ierastajai elektroenerģijas iegādei. Tomēr jau tagad arī privātmāju sektorā vērojama aktīva interese par iespējām šādi risināt elektroenerģijas cenu kāpuma radīto slogu uz ikmēneša izdevumiem." Piemēram, Enefit vien mēnesī saņem aptuveni 70 pieteikumu saules paneļu uzstādīšanai.
Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, Latvijā uzstādīto mikroģenerācijas spēkstaciju skaits pēdējo trīs gadu laikā audzis divkārt. Šī gada sākumā jau 474 mājsaimniecības ražoja enerģiju – lielākā daļa jeb 94% no tām izmantoja tieši saules paneļus enerģijas iegūšanai. Salīdzinājumam – 2015. gadā iekārtas enerģijas ražošanai bija uzstādījušas tikai 233 mājsaimniecības. Savukārt šogad veiktais pētījums atklāj, ka 30% Latvijas patērētāju apsver saules enerģijas risinājumu uzstādīšanu savos mājokļos. Enefit mājsaimniecību segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns iedzīvotāju interesi par enerģijas ražošanu skaidro ar pēdējos gados augušajām elektrības izmaksām un arī zaļās enerģijas risinājumu pieejamības pieaugumu.
Tomēr, lai arī kopējā saules enerģijas spēkstaciju jauda Latvijā pieaug, tā joprojām ir ļoti zema salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Igaunijā kopējā uzstādīto saules enerģijas spēkstaciju jauda ir 110 megavati (MW), kamēr Latvijā tikai divi MW. "Igaunijā uzstādīts vairāk nekā 1600 saules paneļu spēkstaciju, no kurām lielākā daļa izvietotas uz ēku jumtiem. Praksē pierādījies, ka moderniem paneļiem ir daudz augstāka efektivitāte un tie labi strādā arī mūsu platuma grādos. Tādējādi, īstenojot dažādas programmas, kas atbalsta saules paneļu uzstādīšanu, Igaunija plāno tuvāko gadu laikā panākt, ka saules enerģija veido 4–6% no visas zaļās enerģijas, kas tiek saražota valstī," norāda Vancāns. Praksē saules paneļu sistēmas izmantošana visbiežāk nozīmē elektrības rēķina samazināšanos par aptuveni 50%, jo tiek samazināts ne tikai nepieciešamās elektroenerģijas apjoms, bet arī ar tā piegādi saistītie maksājumi un nodokļi. Tādējādi saules enerģijas paneļu atmaksāšanās laiks visai sistēmai atkarībā no jaudas, uzstādīšanas izmaksām un pašpatēriņa ir astoņi līdz desmit gadi.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.