Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) ir aktuāli apkopot tos datus, kas saistīti ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Ko konkrēti darāt?
DAP jau izveidojusi datu sistēmu Ozols, un mēs slēdzam vienošanos ar Valsts meža dienestu un vairākiem citiem dienestiem, lai lietotājiem būtu pieejama plaša, ērti lietojama datu bāze. XXI gadsimtā kvalitatīva datu bāze ir ļoti būtiska. Nenoliedzami, darbs pie datu sistēmas vēl jāturpina.
Šogad izsludinām daudzas monitoringa programmas, lai eksperti var doties izpētes darbos. Aktuāla, piemēram, ir ziemojošo putnu uzskaite. Mēs arī sāksim pilotprojektu, lai izstrādātu metodiku, kas palīdzēs saprast, kā veikt Latvijas kartēšanu, lai varētu, kā mēdz sacīt profesionālā leksikā, nokartēt Latvijas biotopus. Piesaistot vērienīgas Eiropas Savienības (ES) investīcijas, drīzumā tiks veikta visas Latvijas kartēšana, daudzi eksperti dosies dabā un vērtēs reālo situāciju. Kartēšanu jau veikusi Lietuva un vairākas citas valstis, savukārt Latvija pagaidām vēl nav īstenojusi visas valsts mēroga kartēšanu.
Ko plānojat, lai popularizētu dabas aizsardzību iedzīvotāju vidū?
Šogad Līgatnes dabas takām paliek 40 gadu, 8. martā sāksies ar šo notikumu saistītie pasākumi, un visi interesenti ir aicināti tajos ierasties. Šogad esam sākuši strādāt pie tā, lai parādītu, cik ikvienam cilvēkam nozīmīga ir daba, un vēlamies arī parādīt, ko īpaši aizsargājamās dabas teritorijas var dot iedzīvotāju veselībai. Plānojam pilnveidot taku maršrutus un popularizēt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, lai sabiedrība novērtētu, cik labi, ka mums ir tādas teritorijas kā Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Slīteres Nacionālais parks, kā arī citas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
Protams, apsaimniekošanas darbi saistīti ar infrastruktūras uzturēšanu. Piemēram, Ķemeru lielās laipas tuvumā ir ļoti grūti savākt tur izmētātos atkritumus, tāpēc es gribu izmantot iespēju vērsties pie visiem Ķemeru lielās laipas apmeklētājiem un lūgt purvā neko nemest.
Kā jūs vērtējat Latvijas iedzīvotāju izpratni par dabas aizsardzību?
Dabas aizsardzības jautājumos iedzīvotāji ir diezgan gudri un izglītoti, to esmu secinājusi, sarunājoties ar pašvaldību darbiniekiem, skolēniem, kā arī saviem radiniekiem un draugiem. Latvijas bērni pazīst mājdzīvniekus un mājputnus. Nav kā, piemēram, Vācijā, kur bērni nezina, kas ir vista vai tītars.
Tomēr mums ir iedzīvotājiem jāpiedāvā specifiskāka iedziļināšanās vides un dabas aizsardzības jautājumos. Cilvēki izprot, kas ir mežs produktīvā, ekonomiskā nozīmē, un zina, kā no meža iegūt kokmateriālus. Savukārt par meža bioloģisko vērtību mums sabiedrībai būtu vairāk jāskaidro un vairāk jāmāca. DAP jau pērn atvēra dabas izglītības centrus, kā arī ir izstrādājusi dabas izglītības programmas. Šīs programmas galvenokārt vērstas uz skolēniem, bet arī ar pieaugušajiem mēs labprāt sadarbojamies. Tomēr kopumā, ja salīdzina ar iedzīvotāju vidusmēra zināšanu līmeni ES mērogā, Latvijas cilvēku izpratne par dabu ir gana labā kvalitātē.
DAP nodarbojas arī ar dažādu pret dabu vērstu pārkāpumu novēršanu. Kādus pārkāpumus konstatē visbiežāk?
Ir divu veidu pārkāpēji - cilvēki, kuri mēģina pārkāpt noteikumus azarta, eksperimenta un adrenalīna dēļ, un ir cilvēki, kuri vērtējami kā pārkāpēji - augsta ranga profesionāļi, kas pārkāpumus veic kopš jaunības un visu mūžu, turklāt uzskata, ka šāds - pārkāpēja - ceļš arī jāturpina.
Runājot par ūdeņu uzraudzību, biežākie pārkāpumi tiek konstatēti lašu un nēģu nārsta laikā. Mežos gadās ugunskuru kurināšana neatļautās vietās, bet pats par sevi ugunskurs neatļautā vietā dabai nav īpaši bīstams, tāpēc, ja tāds tiek konstatēts, inspektors aizrāda, un parasti ar to arī viss beidzas. Protams, ikvienam cilvēkam gan jāuzmana, lai nerastos meža ugunsgrēku draudi. Tiek konstatēta arī neatļauta meža ciršana, tāpat arī mēģinājumi būvēt tur, kur būvēt nevajadzētu, gar upju palienēm, piemēram. Tiek konstatēti arī zonējumu noteikumu pārkāpumi, turklāt cilvēki ne vienmēr zina, kurā zonējumā atrodas viņa īpašums.
Kā cilvēki to var nezināt?
Ir dažādas situācijas. Piemēram, cilvēks gadiem ilgi dzīvo savās lauku mājās, kuras ir viņa dzimtas īpašums, bet teritorijai laika gaitā mainās zonējums. Māju īpašniekam gan ir nosūtīta informācija, ka zonējums mainījies, bet mums visiem svarīgas ir konkrētajā brīdī nozīmīgas lietas - cilvēks varbūt saņēmis vēstuli par teritorijas zonējuma maiņu, nolicis plauktā un aizmirsis. Var gadīties arī tā, ka, iegādājoties jaunu īpašumu, neuzzina par šī īpašuma atrašanās vietas zonējumu, jo pašvaldība to līdz galam nepasaka un pats jaunais īpašnieks neiedomājas pajautāt.
Ja cilvēks nopērk vai manto īpašumu, kur jāvēršas, lai uzzinātu precīzu teritorijas zonējumu?
Ja cilvēks lieto internetu, var skatīties DAP mājaslapā, iet uz datu bāzi Ozols un sameklēt karti. Šī sistēma ir vienkārši lietojama, pat bez reģistrācijas, un tajā var uzzināt pamatinformāciju, bet, ja rodas kādi papildjautājumi, jāvēršas pie mums, DAP.
Pašvaldībām izpratne par nepieciešamību saudzēt dabu ir labā līmenī?
Kā kurā pašvaldībā, bet kopumā ar gadiem kļūst labāk. Pirms gadiem desmit pašvaldības īsti nesaprata, kāpēc jāizstrādā dabas aizsardzības plāni, šobrīd daudzas pašvaldības pat vēlas izstrādāt šādus plānus, jo saprot, ka plāns būs nepieciešams, lai piesaistītu investīcijas, lai būvētu dabas takas vai nojumes.
Pašvaldības prot sabalansēt ekonomiskās un dabas aizsardzības intereses?
Minēšu piemēru par Līgatni, kas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. Līgatnes dabas takas noteikti nav šķērslis ekonomiskajai attīstībai, bet drīzāk - tūristu pievilināšanas objekts. Pilsēta ir ieguvēja, jo aug to cilvēku skaits, kuri interesējas par Līgatni. Līdzīgi piemēri, ka apmeklētāju vidū populāras aizsargājamās dabas teritorijas var sekmēt ekonomisko izaugsmi, atrodami arī citur Latvijā.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu