Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Samazinām slodzi dabai

DAP projekta vadītāja Gunita Laiveniece intervijā Rūtai Kesnerei

Jūs vadāt projektu ar sarežģītu nosaukumu Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. Kāda ir projekta būtība, ko tas paredz, kāpēc tas ir svarīgs?

Projekta galvenais mērķis ir koordinēt un vadīt apmeklētāju plūsmu dabas teritorijās. Tas tiek darīts gan ar pastaigu taku, gan laipu un skatu torņu izveidi. Ja to trūkst, apmeklētāji nekontrolēti staigā pa dabas parkiem, reizēm arī nodarot zaudējumus. Piemēram, izveidojot pastaigu takas, mēs apmeklētājus mērķtiecīgi novirzām pa konkrētu maršrutu, nevis visu teritoriju. Tādējādi mēs mazinām antropogēno jeb cilvēku radīto slodzi uz šīm Natura 2000 teritorijām.

Vai tas ir arī veids, kā šajās teritorijās pasargāt jutīgākos objektus no nevēlamas uzmanības?

Viennozīmīgi. Šajās teritorijās ir, piemēram, aizsargājami biotopi, kurus nedrīkst pakļaut nevēlamai iedarbībai.

Vai projekts aptver visas Natura 2000 teritorijas?

Jāsāk ar to, ka projektam pavisam ir trīs kārtas. Pirmā iesākās jau pirms pieciem gadiem, bet pēdējā trešā kārta noslēgsies šā gada 31. decembrī. Ja runājam par to, kādas tieši teritorijas aptver projekts, tad katra Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reģionālā administrācija vērtēja savas visvairāk apmeklētās teritorijas un dabas objektus, kuros būtu nepieciešams mazināt un/vai vadīt cilvēku plūsmu. Līdztekus minētajai antropogēnajai slodzei DAP uzmanības lokā bija un tika vērtēta arī erozijas mazināšana, kas īpaši būtiska ir piekrastes teritorijās, kā arī biotopu aizsardzība.

Miniet, lūdzu, kādus piemērus no katra reģiona, kas turienes teritorijās projekta ietvaros paveikts?

Sāksim ar Latgali. Tur aktuālākais projekts ir Daugavas loku teritorijā. Ir uzbūvēti divi koka skatu torņi – viens Daugavas labajā, otrs kreisajā krastā. Viens no torņiem ir atjaunots tādā izskatā, kādā tas bija uz desmit latu naudas zīmes. Ir izveidota Dinaburgas taka ar kāpnēm un tiltiņiem, kas ved uz Dinaburgas pilskalnu. To plānots atklāt novembrī. Šī taka reizē ir gan dabas objekts, gan arheoloģiskais piemineklis. Vidzemē ir jārunā par Siguldu un Gaujas Nacionālo parku, kur paveikts ļoti daudz, bet es īpaši gribētu izcelt Siguldas serpentīnu, kas ir 600 metru gara pastaigu taka pašā Siguldas centrā. Tā sākas pie Panorāmas rata un ved uz pašu Gaujas senleju. Serpentīna ceļš būs bruģēts, ar vairākiem skatu laukiem, atpūtas zonām un velonovietnēm. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabos Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo gājēju un velosipēdistu plūsma tiks novirzīta no autoceļa. Jāteic, ka Gaujas Nacionālajā parkā ir tiešām paveikts apjomīgs darbs, attīstot tūrisma infrastruktūru. Ir izbūvēti objekti gan pie Sietiņu ieža un Zvārtas ieža, gan Līgatnē. Pierīgā būtiskākais ir Ķemeru Nacionālais parks, kur esam izveidojuši dabas takas un laipas. Savukārt Ziemeļkurzemē nozīmīgākā teritorija, kas ir sakārtota projekta ietvaros, ir Slīteres Nacionālais parks. Dienvidkurzemē esam izbūvējuši skatu torņus un pastaigu taku dabas liegumā Liepājas ezers. Pašlaik tur būvējam pievadceļu un autostāvvietu. Vēlētos uzsvērt, ka šie piemēri, lai arī vieni no nozīmīgākajiem, ir tikai daži daudzu citu starpā. Jāpiebilst, ka pie visiem visbiežāk apmeklētajiem dabas objektiem mēs domājam gan par atpūtas soliņiem, gan labierīcībām un atkritumu urnām.

Vai izbūvētie objekti – dabas un pastaigu takas, skatu torņi, autostāvvietas – apmeklētājiem būs pieejami par maksu?

Nē, visi objekti, kas izbūvēti projekta ietvaros, ir bezmaksas, ieskaitot automašīnu stāvlaukumus.

Cik pieejami šie tūrisma infrastruktūras objekti būs cilvēkiem ar kustību traucējumiem?

Diezgan daudz taku, īpaši Siguldas apkaimē, arī Kolkasragā, ir piemērotas, lai pa tām pārvietotos cilvēki ratiņkrēslos. Visvairāk par to ir domāts Gaujas Nacionālajā parkā. Jāteic, ka grūtības sagādā tas, ka daba nav horizontāla, tā ir reljefa, tāpēc daudzviet no pakāpieniem izvairīties nevar.

Cik izmaksāja projekts?

Tā īstenošanas piecos gados visās trijās kārtās Natura 2000 teritoriju sakārtošanā esam ieguldījuši 7,5 miljonus eiro. Tā visa ir Eiropas Savienības struktūrfondu nauda. Šajā gadījumā tā nāk no Kohēzijas fonda, turklāt nebija nepieciešams Latvijas valsts līdzfinansējums.

Kas bija visvairāk finanses prasošās lietas?

Piemēram, Ziemeļvidzemē mēs izbūvējam divus metāla un koka skatu torņus 27 metru augstumā. Katrs no šiem torņiem maksāja 150 000 eiro. Tātad divi skatu torņi vien jau izmaksāja 300 000 eiro. Tāpat lielas izmaksas prasa gan pievadceļu, gan stāvlaukumu izbūve, arī laipas maksā gana daudz, jo vairākas no tām ir izveidotas nevis virsū kā grants ceļš, bet gan pāri biotopiem. Paveiktais ir tiešām vērienīgs, piemēram, Siguldā izveidoto pastaigu un dabas taku kopējais garums ir ap 20 kilometriem. Tur ir dažādi risinājumi – gan koka pakāpieni, gan grants celiņi, gan laipas.

Kā notika šo taku izveide, kas tās projektēja?

Tas notika tiešā sadarbībā ar DAP reģionālajām administrācijām. Speciālisti brauca uz vietas, skatījās, vērtēja, analizēja un tad pieņēma lēmumu, no kurienes uz kurieni vedīs taka un kāda tā būs.

Kāda jums bija sadarbība ar privātīpašniekiem, caur kuru teritorijām iet dabas takas vai kur vēlējāties būvēt, piemēram, skatu torņus?

Ļoti dažāda. Taču lielākoties cilvēki tomēr ir atsaucīgi, jo tāpat jau tiem privātīpašumiem, kas atrodas Natura 2000 teritorijās, ir noteikti dažādi ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz būvniecību.

Cik saudzīgi pret dabas un tūrisma objektiem izturas to apmeklētāji? Ko rāda jūsu pieredze?

Kopumā cilvēki izturas saudzīgi un apzinīgi. Jo uz šiem objektiem, īpaši tiem, kas atrodas tālāk no lielām pilsētām un apdzīvotām vietām, apmeklētāji brauc nolūkā tos apskatīt, izbaudīt, nevis postīt. Citādi ir ar objektiem pilsētvidē. Piemēram, Liepājā pie ezera, kur pulcējas daudz jauniešu, ir vairāk jāpaseko līdzi, kas notiek ar tur izvietotajiem objektiem – laipām un skatu torņiem.

Kā notiks uzbūvēto objektu tālākā uzturēšana?

Lai gan kopumā cilvēki pret dabu izturas saudzīgi, nevar noliegt, ka lielāko kaitējumu tūrisma infrastruktūrai diemžēl nodara paši cilvēki, pret to nevērīgi vai pat kaitnieciski izturoties. Uzturēšanu kā plānotu darbību veic DAP reģionālie speciālisti, regulāri pārbaudot teritorijas. Skatu torņiem ir būvnieku dotas garantijas, cik ilgi skatu torņi kalpos. Ja runājam par taku uzturēšanu, piemēram, pēc vētrām nokritušos kokus aizvāc mūsu speciālisti. Kopumā grants takas ir vērtējamas kā ilgmūžīgas.

Kas no paveiktā ir jums pašai vistuvākais?

Man ļoti patīk viss projekts, taču no paveiktā bez Gaujas Nacionālā parka, kas ir ārpus konkurences, man īpaši tuvs ir Slīteres Nacionālais parks un Ķemeru Nacionālais parks, arī Daugavas loki.




Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena