Atkritumu apsaimniekošanas ziņā kūrortpilsētai ir sava specifika, turklāt Zilā karoga pludmales godam nāk klāt arī ar normatīvu izpildi saistīti pienākumi. Pašlaik Jūrmalā par tīru pilsētvidi rūpējas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Clean R.
Lai veicinātu atkritumu šķirošanu, kopš šī gada 1. marta pašvaldība ieviesusi jaunu kārtību atkritumu apsaimniekošanas sistēmā – Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kur maksa par atkritumu izvešanu tiek aprēķināta pēc svara, nevis apjoma, kā līdz šim. Kā tas ietekmējis iedzīvotāju atkritumu šķirošanas un nodošanas paradumus, Vides Diena izvaicā Jūrmalas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāju Zandu Sapronovu un Clean R izpilddirektoru Valeriju Stankeviču.
Vasara kā pārbaudījums
"Atšķirībā no Viduslatvijas, Jūrmalas, respektīvi, kūrortpilsētas atkritumu apsaimniekošanas specifika, tāpat kā daudzās citās Piejūras pilsētās, saistīta ar tehniskām detaļām. Šeit tika pat izsludināts iepirkums ar specifiskiem noteikumiem – atkritumu apsaimniekošana pēc uzskaites metodes. Šāds apkalpošanas modelis Latvijā ir jauns, un tas rada korekcijas gan tehniskās, gan vispār apkalpošanas ziņā," atzīst Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs. Jūrmalas pilsētas ritmam ir izteikts sezonalitātes raksturs, un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums nekur citur nesaskaras ar tik krasām klientu skaita un līdz ar to arī atkritumu apjoma izmaiņām. Tas galvenokārt saistīts ar tiem cilvēkiem, kuri uz dzīvi šeit ierodas tikai vasaras periodā. Šīs svārstības ietekmē arī atkritumu apsaimniekošanas kārtību un režīmu.
Taujāts par uzņēmuma darbības pašvērtējumu tā saucamajā karstajā sezonā, V. Stankevičs problēmas servisa līmenī nesaskata. Tomēr novērojumi liecina, ka dažkārt Jomas iela, kas atrodas Majoros, svētdienās pēc masu pasākumiem slīgst atkritumu kaudzēs. "Mēs sniedzam pakalpojumus katru dienu, arī brīvdienās. Atsevišķas teritorijas, piemēram, pludmale, tiek apkalpotas arī naktī. Sadarbībā ar pašvaldību izvērtējam vajadzības un reaģējam uz iedzīvotāju daudzuma, kā arī sezonālajām izmaiņām. Ja tiek pieteikti papildu konteineri, tos nodrošinām. Tas ir kopējs darbs ar pašvaldību," stāsta V. Stankevičs.
Savukārt Jūrmalas domes pārstāve Zanda Sapronova skaidro: "Vasaras sezonā sestdienās, svētdienās darba uzdevumi apsaimniekotājam tiek doti biežāk. Jāatzīst gan, ka šovasar atpūtnieku skaits bija liels un katrai situācijai izsekot līdzi no pašvaldības puses bija diezgan sarežģīti. Šī vasara bija liels pārbaudījums gan pašvaldības pilsētsaimniecības nodaļai, gan atkritumu izvedējiem, ielu uzkopējiem un pludmales apsaimniekotājiem. Uzskatu, ka visi kopā centāmies rīkoties, lai pilsēta būtu sakopta." Z. Sapronova vērš uzmanību uz lielo konteineru skaitu kūrortpilsētas galvenajās ielās un izejās uz jūru: "Citās Eiropas pludmalēs nekur nav tik liels atkritumu konteineru daudzums kā Jūrmalā. Piemēram, Bavārijā pēc sestdienas pasākumiem atkritumu savākšanas dienesti sāk strādāt tikai pirmdienās. Pie mums atbildīgie dienesti strādā jau sestdienas naktī pēc pasākuma."
Iespējams, kūrortpilsētas vides tēlu bojā mazo veikaliņu īpašnieki Jomas un citās ielās – tieši šīs mazās atkritumu tvertnes pārpildās visātrāk. "Saistošie noteikumi paredz katram tirgotājam pie sava veikala vai tirdzniecības vietas nodrošināt atkritumu tvertnes. Taču tirgotavu īpašnieki nekopj tvertnes tik bieži, kā vajadzētu. Viņiem pašiem ir jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par savu saražoto atkritumu nodošanu un pašam par to jāmaksā," uzsver Z. Sapronova, savukārt V. Stankevičs norāda uz citu problēmu: "Cilvēku kultūra diemžēl ir tāda, ka daļa grib rast iespējas dzīvot uz kaimiņa rēķina. Bieži novērojam situācijas gan pludmalē, gan izejās uz pludmali, kur atkritumu savākšanas mašīnas savu maršrutu apkalpo no pulksten diviem naktī līdz sešiem rītā. No rīta mūsu uzņēmuma iekšējā kontroles dienesta pārstāvji kopā ar pašvaldības pārstāvjiem dodas apsekot paveikto un pamana, ka pie iztukšota konteinera piebrauc vieglais auto ar piekabi un atstāj savus sadzīves atkritumus." Starp citu, uzņēmums Clean R par padarīto veic fotofiksāciju – to obligāti izmanto, veicot savu darbinieku kontroli, un arī atsevišķos objektos, kur periodiski rodas problēmas.
Tīrs tur, kur nemēslo
Fotofiksācija kalpo kā savdabīgs pierādījums faktam, ka ne visi gatavi izmantot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus un norēķināties par tiem. Šogad ir sastādīti 97 administratīvo pārkāpumu protokoli par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu (starptautisko) pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu. Jebkuram atkritumu radītājam Jūrmalas pilsētā ir jābūt noslēgtam līgumam ar Clean R. Pēc domes rīcībā esošās informācijas, līgumu ir noslēguši vairāk nekā 90% pilsētnieku. "Tas ir labs rādītājs, kas apliecina – vairākums pastāvīgo iedzīvotāju ir veikuši savu pienākumu," piebilst Z. Sapronova.
Reizi gadā Spodrības mēneša ietvaros pašvaldība organizē atkritumu savākšanas akciju, kurā iedzīvotāji var pieteikties, lai nodotu lielgabarīta un sadzīves tehnikas atkritumus. "Šogad pieprasījumu skaits bija ļoti liels. Ja iedzīvotājs vēlas nodot lielgabarīta atkritumus, tāpat arī nolietoto elektrotehniku ārpus akcijas laika, par to ir jāpaziņo SIA Clean R. Šos atkritumus mēs savācam vai arī sniedzam informāciju par partneriem, kuri veic, piemēram, elektrotehnikas utilizāciju. Tas gan nav bezmaksas pakalpojums," informē V. Stankevičs, bet Z. Sapronova norāda – šogad bijis vērojams sevišķi liels nelegāli izlikto atkritumu daudzums gan dalīto atkritumu punktos, gan ielu zaļajās zonās un mežos, lai gan pilsētā izvietots vairāk nekā 131 publiski pieejams šķirošanas laukums, kur bez maksas var nodot papīra, plastmasas un stikla atkritumus.
"Tīrs ir nevis tur, kur sakopj, bet tur, kur cilvēki nemēslo.
Tas ir kā apburtais loks – cilvēks atkritumus izmet, pašvaldība norīko apsaimniekotāju atkritumus savākt. Pašvaldība par to norēķinās no nodokļu maksātāju kabatas, bet iedzīvotājs joprojām uzskata – ja reiz tika savākts, atkritumus nelegāli var izmest atkal. Dažkārt iedzīvotājs uzvedas kā niķīgs pusaudzis, kurš nenovērtē to, kas jau tiek darīts, uzskatot to par normu. Nē, norma ir nemēslot!" savu viedokli pauž V. Stankevičs.
Papildu motivācija šķirot
Atkritumu apsaimniekošanas principa izmaiņas Jūrmalā tikušas ieviestas, lai izveidotu videi draudzīgāku un taisnīgāku sistēmu. "Arī Jūrmalai ir jāievēro valsts mērķi un plāni, lai samazinātu noglabāto atkritumu daudzumu poligonos," saka Z. Sapronova. Tiek gaidīts, ka jaunā pieeja veicinās iedzīvotāju iesaisti sadzīves atkritumu apjoma samazināšanā, motivēs šķirot. Maksājot par atkritumu izvešanu pēc svara, rodas iespēja samazināt kopējo radīto atkritumu svaru, atsevišķi savācot stikla burkas un pudeles un nogādājot tās tuvākajā dalīto atkritumu punktā, tāpat šķirojot otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus – papīru un kartonu, metālu, plastmasas iepakojumu. Aktīva atkritumu šķirošana tiešā veidā ietekmē saņemtā rēķina apmēru. Atkritumu svēršana notiek, izmantojot specializētajā transportlīdzeklī iebūvētus svarus – paceļot pilno konteineru, to automātiski nosver īsi pirms atkritumu izgāšanas un atkārtoti pēc satura izbēršanas. Svaru starpību fiksē sistēmā.
Kā jaunā apsaimniekošanas sistēma ietekmējusi iedzīvotāju attieksmi pret atkritumu šķirošanu? Z. Sapronova stāsta: "Ir pagājuši tikai daži mēneši, bet redzam, ka iedzīvotāji sākuši aktīvāk šķirot atkritumus, it sevišķi privātmāju rajonos, kur palielinājies dalīto atkritumu izvešanas biežums."
Privāti par maksu jebkurš pilsētas iedzīvotājs var iegādāties šķirošanas somas vai arī pasūtīt konteinerus atkritumu šķirošanai.
Cits izvēles variants – integrēties un piedalīties dalīto atkritumu sistēmā, ko bez maksas piedāvā pašvaldība. "Jūrmalā strādājam jau otro gadu un varam salīdzināt iepriekšējo un jauno sistēmu, dalīto un sadzīves atkritumu plūsmu. Redzam, ka pašlaik līdz ar svēršanas sistēmas ieviešanu dalīto atkritumu apjoms ir dubultojies," uzsver V. Stankevičs.
Grūtāk pārkārtot savus sadzīves paradumus un apziņu esot daudzdzīvokļu māju rajonos, kur tāpat pieejami dalīto atkritumu konteineri. Tiesa, novērojumi liecina, ka dažkārt atbildīgi sašķiroto nogādāt atkritumu pārstrādātājam traucē atsevišķu iedzīvotāju izpratnes trūkums par to, kā izmantot šīs tvertnes, kurās nedrīkst nonākt citu materiālu piejaukumi. "Tie, kas negrib šķirot, reizēm bojā to darbu, ko paveikuši atkritumu šķirošanas piekritēji. Piemērs: blakus sadzīves konteineram ir novietoti konteineri stiklam un plastmasai. Vispirms darbinieki atbrauc savākt sadzīves atkritumus, pēc tam atgriežas pēc dalītajiem atkritumiem. Ja konstatē, ka stiklam un iepakojumam paredzētajā konteinerā 60% ir sadzīves atkritumu, šādu dalīto atkritumu konteineru saturu mēs nepieņemam. Darbinieki veic fotofiksāciju un brauc prom, bet nākamajā reizē visus četrus šajā platformā novietotos konteinerus tukšo kā sadzīves atkritumus," situāciju raksturo V. Stankevičs un turpina: "Tā kā visos konteineros fiksēti sadzīves atkritumi, attiecīgi arī rēķinu izrakstām kā par sadzīves atkritumiem. Rezultātā konkrētajai daudzdzīvokļu mājai rēķins dubultojas. Iedzīvotāji sūdzas, tāpēc nereti apsaimniekotājs pieņem lēmumu atteikties no dalīto atkritumu konteineriem." Daudzstāvu dzīvojamo māju iemītniekiem ir nepieciešams būt vienotiem savos sadzīves paradumos. Jo vairāk iedzīvotāju iesaistās atkritumu šķirošanā, jo efektīvāk strādā sistēma un maciņam draudzīgāks ir rezultāts.
Sākot svērt atkritumus, aktuāls kļūst jautājums par to, kā konteineru pasargāt no tā saucamajiem svešajiem piesārņotājiem – cilvēkiem, kuri izmet atkritumus svešos konteineros. Atkritumu apsaimniekotāja Clean R piedāvātais risinājums daudzdzīvokļu mājās ir ierīkot atbilstošu slēdzamu konteinera novietni, savukārt privātmāju iedzīvotāji var iegādāties slēdzamu konteineru vai esošo aprīkot ar slēdzeni.
"Analizējot datus, ar jauno sistēmu Jūrmalas iedzīvotāji ir ieguvēji. To redzam gan pēc kopējās atkritumu plūsmas, gan pēc saviem ieņēmumiem, kas ir samazinājušies, pateicoties atkritumu šķirošanai. Iedzīvotāji maksā mazāk, jo sākuši rīkoties. Lielākie ieguvēji ir privātmāju iedzīvotāji," secina V. Stankevičs.
Kā darbojas jaunā sistēma
Piemērs privātmājai
- Ja konteiners ir 0,24 kubikmetru liels un tā izvešana notiek divas reizes mēnesī, iepriekšējais rēķins bija 4,45 eiro ar PVN. Svēršanas testi liecina, ka pilns šāds konteiners (ar ikdienas sadzīves atkritumiem, bet ne smagiem, pārstrādei nododamiem atkritumiem – stiklu, būvgružiem u. tml.) vidēji sver 20–27 kg, līdz ar to samaksa var būt 4,08–5,52 eiro ar PVN mēnesī.
- Vidēji smagam konteineram maksa par pakalpojumu ir līdzīga pašreizējai. Ja privātmājā dzīvo viens cilvēks, kas rada vēl mazāk atkritumu, nekā minēts piemērā, arī maksa būs mazāka.
Piemērs daudzdzīvokļu ēkai
- Ja ēkai ir divi konteineri – katrs 0,77 kubikmetrus liels –, kas tiek izvesti katru nedēļu, rēķins par sadzīves atkritumu apkalpošanu bija 57,10 eiro. Šāds konteiners ar ikdienas sadzīves atkritumiem vidēji sver 65–70 kg. Jaunajā sistēmā, nemainoties konteineru skaitam, tilpumam un izvešanas biežumam, pakalpojuma maksa ēkai var būt 53,07–57,15 eiro.
- Šķirojot atkritumus, to svars un maksa par pakalpojumu samazinās.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.