Ak, šis 13. janvāra diskrētais šarms

Reptilis: Laikam jau esi aizmirsis kas stāvēja pirmajās rindās kad vajadzēja atgūt Latvijas neatkarību. Jā, tieši tā, onkas sirmām galvām, un jaunieši. Vieniem, kuriem vairs nebija ko zaudēt, otriem, kuriem vēl nebija ko zaudēt. Vai kas tāds vēl ir atkārtojams? Domāju, ka nē. Tikai tāpēc ka mums robeža ar kapitālismu bija ciet, vareno savienību vairs negribējām, bijām spiets cīnīties muguru pie muguras, jo vienkārši nebija kur sprutt. Tagad ir pretēji: tā vietā lai cīnīties, vienkārši aizbrauc. Aizbrauc, un mums, tie kas paliek, nav iespēju, mums tas nolāpītais jūgs ir jāvelk, jāpacieš, nodokļus paugstina, dzīvošanas izmaksas paaugstina arī par jums, aizbraucēji. Bet kungi jau negrasās jostas savilkt, viņiem leiputrija turpinās, viņiem jau aizbrukšais pusmiljons nav nekas. Tas ir kā amerikā aprecēties un izšķirties - vīram ir jānodrošina tāds pats dzīves veids sieve, kā laulību laikā. Tā arī mums. Un par ko tad šeit cīnīties? Viss ir izpārdots, mēs esam nopārdoti. Mani bērni arī izau

Nemierus pensionāri un pirmspensijas vecuma ļaudis nerīko. Ir mums vienkārši piemēri - arābu valstis. Pateicoties modernajai medicīnai tur bija demogrāfiskais sprādziens un visi nemieri ir tā sekas. Latvija bija pirmā ,kura izjuta krīzi un kur parādijās visi iepriekšējo valdību ,un Latvijas Bankas(to kaut ,kā visi aizmirst,bet tā ir viena no galvenajām krīzes vaininiecēm) sastrādātais. Visi niknākie ir prom. Kā teica Vilks - kuriem nepatīk,lai brauc prom.

Runājot par mūsu politiķu sarunu ar vēlētāju. gaodīt kaut ko tādu ir muļķīgi, jo politiķi no vēlētāju problēmām ir pārāk tālu. Tas ir tāpat, kā ES klimata glābšana ir daudz svarīgāka kā tādu nabadzīgu valstu, kā Latvija, attīstība, tāpat arī mūsu politiķiem ir daudz globālāki jautājumi risināmi, nekā viņu vēlētāju problēmas.