Attiecīgi nākamajā arābu valstu samitā, kas 19. maijā notiks Džidā Saūda Arābijā, ir gaidāma arī Sīrijas oficiālās delegācijas klātbūtne.
Sīrijas – vienas no AL dibinātājām – dalība organizācijā tika apturēta 2011. gadā atbilstīgi oficiālajam paziņojumam, reaģējot uz Bašāra al Asada režīma represijām pret opozīciju, kas noveda pie pilsoņu kara izcelšanās. Virkne līgas dalībvalstu gan neslēpa, ka īpašas vēlēšanās vērsties pret Sīriju tām nav, taču solidaritātes vārdā tās pakļaujas daļēji ASV un Rietumvalstu, daļēji – Persijas līča valstu vēlmēm. Tāpat 2011. gadā valdīja pārliecība, ka neizbēgama ir al Asada režīma krišana, kas bija vēl viens šāda lēmuma iemesls.
Realitātē al Asads ar Krievijas un Irānas atbalstu tikmēr spēja saglabāt varu, savukārt Persijas līča monarhiju un ASV attiecības ar laiku sāka pasliktināties, radikāli samazinot šo valstu vēlmi atbalstīt Sīrijas opozīciju. Par procesu kulmināciju kļuva šķietami nesamierināmo ienaidnieku – Saūda Arābijas un Irānas – izlīgums, kas panākts bez Rietumvalstu starpniecības, un arī Sīrijas dalības AL atjaunošana ir vēl viens ģeopolitisko procesu rezultāts.
Atsevišķi ir vērts uzsvērt, ka Damaskas atgriešanās AL notiek lielā mērā ar Sīrijas noteikumiem. Damaska atteicās iesniegt AL lūgumu par dalības atjaunošanu, prasot, lai atgriezties to uzaicinātu pārējās dalībvalstis, un šādā formātā arī notika dalības atjaunošana. Tiesa gan, apvienota ar nosacījumiem, ka Sīrijai jāsāk sarunas ar opozīciju par jaunas konstitūcijas izstrādi, jāatbrīvo politieslodzītie un jāsper vēl virkne līdzīgu soļu. Pretim tiek solīts atbalsts Sīrijas atjaunošanai un plaša sadarbība dažādās jomās, ieskaitot militāro.
Teorētiski šīm prasībām vajadzētu ierobežot al Asadu un paātrināt galīgā izlīguma panākšanu Sīrijā, taču tikai teorētiski. Kā liecina publikācijas atsevišķos arābu medijos, minēto nosacījumu izvirzīšana tiek uzskatīta galvenokārt par reveransu ASV virzienā, bet prasīt to izpildi arābu valstis nesteigsies. Tostarp tāpēc, ka daudzas no tām pašas šajā ziņā nav bez grēka. Viss kopā tas nozīmē, ka arābu valstis ir oficiāli atzinušas al Asada režīmu par Sīrijas pilsoņu kara uzvarētāju, atteikušās atbalstīt Sīrijas opozīciju, un pārliecināt tās mainīt šo viedokli turpmāk ir būtībā neiespējami.