Priekšsēdētāja Sji Eiropas turneja tradicionāli Ķīnas diplomātijai arī ir pieskaņota zīmīgiem datumiem. Parīzes gadījumā tā ir gadskārta kopš 1964. gada, kad ģenerāļa Šarla de Golla Francija kļuva par pirmo nozīmīgo Eiropas valsti, kura diplomātiski atzina komunistisko Ķīnu, bet Belgradas gadījumā – 25. gadskārta kopš bijušās Dienvidslāvijas bombardēšanas laikā Ķīnas vēstniecībā trāpīja ASV raķete. Budapeštas gadījumā simbolisma trūkst, taču pietiek ar to, ka Ungārija ir Ķīnai pati draudzīgākā valsts apvienotajā Eiropā.
Vienlaikus Ķīnas līderis savās nebūt ne biežajās ārvalstu vizītēs, it īpaši ņemot vērā šābrīža saspringto ģeopolitisko situāciju un nenoteiktību attiecībā uz nākotni, nedodas tādēļ, lai pieminētu bijušās dienas, bet gan lai mēģinātu iezīmēt šīs pašas nākotnes kontūras. Tostarp Eiropa ir nozīmīga Ķīnas ekonomiskā partnere, un Pekina ir ieinteresēta šo sadarbību saglabāt. Lieki piebilst, ka Ķīnas tirgus ieņem ievērojamu vietu arī kupla skaita Eiropas vadošo uzņēmumu biznesa modeļos.
Vienlaikus uz šīm – vismaz Eiropas lielajam biznesam idilliskajām – attiecībām arvien lielāku ietekmi atstāj ģeopolitika. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaulē ir sākusies virzība uz sadalīšanos ģeopolitiskajos blokos. Pekina ir ieņēmusi Krievijai labvēlīgu neitralitāti, kamēr Eiropa (kā vienots kopums) ir faktiski atteikusies no centieniem kļūt par ģeopolitikas subjektu un tuvinās ar ASV, kuru attiecības ar Ķīnu savukārt kļūst arvien saspīlētākas.
Šādā situācijā starp Eiropas valstīm un Ķīnu it kā vajadzētu parādīties arvien lielākam skaitam plaisu, tomēr interesanti ir tas, ka virkne publikāciju liecina – Pekinā izplatīts ir viedoklis, ka no tā izdosies izvairīties. Tiek uzskatīts, ka pragmatiskie eiropieši ne tikai nebūs gatavi ekonomisko attiecību ar Ķīnu saraušanai, bet šo attiecību saglabāšanas dēļ arī izvairīsies no pārmērīgas tuvināšanās ar ASV, pirmām kārtām jau attiecību ar Pekinu jautājumā.
Turklāt Sji Dziņpiņa vizītes sākotnējie rezultāti liecina, ka īpaši tāls no patiesības šis viedoklis daudzos gadījumos varētu arī nebūt. Cits jautājums, ka arī Pekinai vajadzētu dot ko pretī. Šajā gadījumā – atteikties no pārmērīgas tuvināšanās ar Krieviju, ko Ķīna darīt kategoriski atsakās.