Šoreiz neparasti agri – vairāk nekā gadu līdz vēlēšanām – partijas sākušas gatavoties Saeimas vēlēšanām. Tam pieskaņoti gan publiskie pasākumi, gan retorika. Kā tas ietekmē lēmumu pieņemšanu Saeimā un valdībā?
Ja runājam par jauno partiju pieteikumu, tas izriet no jaunās kārtības, ka vēlēšanās var startēt ne mazāk kā gadu iepriekš dibinātas partijas. Vairs nevarēs kā agrāk pēdējā brīdī partiju nodibināt un uzreiz startēt vēlēšanās. Ja runājam par jau iepriekš esošās Jaunās konservatīvās partijas aktivizēšanos, skaidrs, ka viņi paņēmuši visus tos "labos" lozungus, ko savā laikā Zatlers vicināja, nu ar negantu spēku to mēģina atkārtot. Protams, ka uz kaut kādu vēlētāju daļu šī retorika iespaidu atstāj. Mums viņi vēlētāju neatņem. Vienotība, bordānieši, nacionāļi, reģionāļi, paristi mačojas savā starpā, katrs domā, kuriem būt par malkas pienesēju emociju ugunskurā, kas uzkurts. Bet redzam, ka uguns izčākst. Kas atliek? Vien truli lamāties, ko Bordāns, kā redzam, dara.
Bet ja runājam par tā sauktajām vecajām partijām?
Līdzšinējie tiesiskuma karoga nesēji nonāk sliktākā situācijā, redzot, ka tiesiskuma tēma, kuras galvenie izmantotāji savulaik bija Vienotība, nu sadalīta segmentos un daudzi tagad mēģina ar to izpausties, kā nu māk.
Kā šajā situācijā jūtas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuras frakciju vadāt Saeimā, kā arī tās sastāvā esošā LZS?
Dzīve ir parādījusi, ka visi tie ZZS cirtēji un nīcinātāji savu ceļu beiguši, kā saka, vēstures mēslainē.
Šobrīd top nākamā gada valsts budžets. Daudzas no iniciatīvām ir tādas, ko, šķiet, nopietni vērtē tikai gaidāmo vēlēšanu dēļ. Proti, citkārt bijušas noraidītas.
Ja runājam par zemāku pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tā ir iniciatīva, ko šāgada pavasarī akcentēju savā runā LZS kongresā. Tēma par samazinātu nodokli Latvijā ražotai pārtikai jau ilgstoši bijusi aktuāla. Protams, tas saistīts ar diezgan lielu fiskālu ietekmi uz budžetu, tomēr ieguvums būtu lielāks – tas būtu skaidrs signāls pārtikas ražotājiem Latvijā, ka valsts par šo jomu iestājas.
Bet, ja runājam par demogrāfiju, jau ejot kopā valdībā ar nacionāļiem, uzreiz zinājām, ka viņi par šiem jautājumiem iestāsies. Tas, protams, ir respektējams. Vienīgais, ko pārmetam kolēģiem koalīcijas sarunās – kāpēc šie jautājumi un arī cipari netika savlaicīgi izrunāti ministru līmenī, kad budžetu skatīja valdībā.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 12.septembra, numurā!
otkats baigais
ZZS = latviešu Saskaņa
ZZS