Vienlaikus, līdzīgi kā par virkni citu svarīgu tēmu, arī šajā gadījumā nerietumu valstīs nav vienotu priekšstatu par to, kādai šai daudzpolārajai pasaules kārtībai būtu jāizskatās un kā līdz tai nonākt. Ir valstis, kuras uzskata, ka pietiks ar pilnīgu atteikšanos no noteikumos balstītās, Rietumu virzītās un tiem izdevīgās kārtības un atgriešanos pie principiem, uz kuriem balstās ANO, un ir valstis, kuras uzskata, ka ir nepieciešams jauns Versaļas vai Jaltas analogs. Tieši tāpat viena daļa nerietumu pasaules ir pārliecināta, ka panākt izmaiņas ir iespējams mierīgas evolūcijas ceļā, kamēr cita daļa – ka bez revolūcijas un cīņas (kā arī iespaidīgu rēķinu piestādīšanas zaudētājiem) nekādas pasaules kārtības maiņas nebūs.
Viedokļu dažādība tikmēr gan netraucē nerietumu valstīs pārliecinoši valdīt viedoklim, ka Rietumu dominēšanas laikmets vai nu strauji beidzas, vai arī ir jau beidzies un ka jau pie pārskatāma horizonta atrodas daudz taisnīgāks un to nacionālajām interesēm daudz atbilstošāks tiesību un iespēju ziņā līdzvērtīgu suverēnu valstu laikmets. Tā gan ir kārtējā utopija, kura labi izklausās teorijā, taču reālajā dzīvē nav īstenojama. Attiecīgi arī daudz ticamāk šķiet, ka gadījumā, ja Rietumi nespēs saglabāt dominējošo stāvoklis, pēc kāda ne pārāk ilga pārejas perioda par galvenajām ģeopolitiskajām spēlētājām atkal kļūs vien dažas lielvaras, kuras dalīs pasauli ietekmes zonās, pie viena cenšoties kļūt par vienīgo dominējošo spēku.
Kopumā par daudzpolāro pasauli šobrīd pastāv liels skaits idealizētu priekšstatu, un pirmkārt jau tāds, ka liberālās globalizācijas beigas atstās niecīgu ietekmi uz nacionālo valstu ekonomikām. Vai citiem vārdiem sakot, ka dzīves līmenis paliks tāds pats, vienīgi rīcības brīvības un iespēju realizēt kādas valstiskas intereses (lai kas arī netiktu saprasts ar šiem vārdiem) kļūs nesalīdzināmi vairāk. Realitāte vairākumam pasaules valstu (pamatā izņemot lielvaras) tikmēr solās būt radikāli cita un daudz nepievilcīgāka. Cits jautājums, ka tas viss tikai būs, kamēr vienpolārā pasaules kārtība vairākuma nerietumu valstu acīs jau sen nevar lepoties ar pievilcību.