Ekspremjers Emsis tagad kūpina reņģes

gadā izrādījās, ka viņš neatceras arī to, cik naudas ir viņa čemodānā. Pēc šā skandāla Emsis aizgāja no politikas. Tagad viņš savus zaļos principus īsteno, pats kūpinot reņģes un audzējot kartupeļus, lai saglabātu tradicionālo dzīvesveidu. Par atrašanos ārpus politikas Emsis tikai priecājoties, jo neesot vairs iespiests politgramatikā, tāpēc varot atļauties runāt brīvāk.Fragments no Playboy intervijas ar Induli Emsi: **Ko tagad dara kādreizējais pirmais zaļais premjers pasaulē? No politikas esmu aizgājis, kā jau teicu. Ja saki, ka aizej, tad, manuprāt, arī godīgi jāaiziet, nevis tā, kā dažs cits ilgi gājis... Esmu nedēļas nogales zemnieks, man ir arī mazs viesu namiņš Vidzemes jūrmalā. Daudz laika veltu ģimenei, mūsu attiecības ar sievu tagad ir daudz, teiksim tā, komfortablākas nekā laikā, kad biju aktīvajā politikā. Reizi gadā braucam kādā tālākā ceļojumā, tikai līdz Klusā okeāna salām vēl neesam bijuši, par dārgu. Vectētiņš pagaidām vēl neesmu. Politiskajās aktivitātēs nejaucos, ja neskaita, ka esmu Zaļās partijas biedrs. Tāds es biju un arī palikšu – kāda jēga man bija partiju dibināt, ja es no tās ietu prom? Kas ar valsts budžetu un valdību būs noticis brīdī, kad iznāks žurnāla šis numurs? Opozīcija, zaļie zemnieki, ir ieinteresēti valdību saglabāt un balstīs to neatkarīgi no tā, kā viņiem ies, līdz ar to budžets tiks pieņemts. Nākamgad vēlēšanas, mums tagad iet valdībā nebūtu pareizi, jo tad iedzīvotājiem nākamajās vēlēšanās vispār nebūtu atskaites punkta. Tagad tas ir: lūk, Dombrovska valdība, kam tās rezultāti patīk, tie balso par to, kam nepatīk - par opozīciju. To sajaucot, iedzīvotāji atšķirīgo varēs saskatīt tikai Saskaņas centrā vai kādā jaunveidojumā. Kāda ir Zaļās partijas attieksme pret Saskaņas centru? No Belēviča pirms Rīgas domes vēlēšanām bija nojaušams, ka viņam nav nepārkāpjamu argumentu pret sadarbību ar Ušakovu. Zaļajiem šajā ziņā ir visvienkāršāk, jo zaļajai krāsai nav nacionalitātes - tādā izpratnē kā zaļajai politikai. Tātad šajā ziņā mums ir pamats sadarbībai. Protams, zaļajiem ir nacionālās pašsaglabāšanās instinkts, bet tajā pašā laikā jāsaprot arī cits stāsts: ilgstoši izolējot šo otro pusi, cittautiešus, no politiskās līdzdalības, mēs pasniedzam viņiem tādu vēju, kas var viņus ienest bez mūsu palīdzības valsts pārvaldībā, kā tas ir redzams Rīgā, kur par šo spēku balso ne tikai cittautieši. Mums jāļauj šim spēkam pilntiesīgi piedalīties politiskajā spēlē un dabūt arī mīnusus no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Politikā sarkanajām līnijām nav vietas. Jūs nebaidāties no Saskaņas centra valdībā?Nebaidos no Saskaņas valdībā, es baidos no tīras Saskaņas valdībā. Tad nacionāli domājošiem cilvēkiem būtu problēmas ar pašapziņu. Kurš uztur mītu, ka Latvijā viss ir ļoti slikti?Kapitāls, kuram vajadzīgs darbaspēks, nācija, kas gatava kalpot, nevis pārtikusi, pašpietiekama un pašapzinīga nācija. Kur Latvijas iedzīvotājs tagad pelna naudu? Savā Latvijā daudzi nesaskata vietu, kur sapelnīt pensijai un nodrošināt ģimeni, tāpēc brauc pelnīt ārpusē. Sakiet, vai tas nav tā darba devēja interesēs, kurš tāpēc var maksāt mazāku algu savējiem, jo viņam ir rumānis, kam var maksāt mazāk? Šis kapitāls prasa: atveriet austrumu robežu, lai Latvijā ienāktu darbaspēks, kurš ir vēl lētāks. Tā situāciju redz globālais tirgus. Kurš tad šodien ir pasaules dievs? Naudas turētājs. Ne vairs ražotājs, uzņēmējs, konkrēts kapitālists, bet izplūdis labuma guvējs no globālās finanšu situācijas. Viņam vairs nav nacionālu robežu, viņš vairs nav notverams aiz astes, bet kārto pasaules lietas šādi: ja viņa munīcijai nav noieta, viņš uzorganizē mazu kariņu kādā valstiņā, ja viņa ražotnei nav tirgus noieta, viņš uzorganizē mazu mediju kādā citā valstiņā, kas iepotē iedzīvotājiem, cik svarīgi ir darīt tā, lai viņa ražojumi būtu vajadzīgi. No malas raugoties uz plašsaziņas līdzekļu telpu, redzu, ka cilvēki tiek programmēti, melošanas tehnoloģija ir tik izsmalcināta, ka cilvēkam, lai viņš nekompostrētos, jābūt ārkārtīgi pašpietiekamam un analītiskam. Mūs uzskata par instrumentu globālajā procesā, par rīku. Rīkam nevajag aizdomāties, cits domās jūsu vietā, pateiks priekšā, ko ēst, ko dzert, kāpēc importa ūdens ir labāks par mūsējo, un tā tālāk. Visu interviju ar Induli Emsi lasiet žurnāla Playboy novembra numurā!**